Atsākoties koncertdzīvei, operas mīļotājus gaida jauns tiešraides koncertu cikls Kopā. Pieci koncerti Latvijas skaistākajās pilīs un muižās sola atkalredzēšanos ar tenoru Aleksandru Antoņenko, soprāniem Marinu Rebeku, Perīnu Madefu, Sonoru Vaici, baritonu Jāni Apeini un basu Andreasu Baueru Kanabasu. Pirmais koncerts 16. jūlijā top sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju kā pateicība Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu Covid-19 pandēmijas laikā.
Viens no labākajiem Latvijas trombonistiem, soloatskaņotājs, Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieks un pūšaminstrumentu izgudrotājs Vairis Nartišs piedāvā publikai jautru instrumentālā stand up teātra izrādi Pūt un palaid!, ar kuru viņš šovasar apceļo Latviju.
Divi mūsu mūzikas lielmeistari, komponisti Jānis Lūsēns un Mārtiņš Brauns satiksies noskaņu koncertos Saulrieta dziesmas, kas visas vasaras gaitā (līdz pat augusta beigām) norisināsies brīvdabas estrādēs dažādās gleznainās Latvijas vietās.
Ačgārnā secībā, bet labāk vēlu, nekā nekad – profesionālās arhitektu diskusijas par jaunās koncertzāles būvēšanai lielā steigā izraudzīto un valdībā pirms Jāņiem nolemto un izziņoto vietu Rīgā, Elizabetes ielā 2, tomēr notiek.
Ikvasaras festivāls Rīgas ritmi nav vienīgais, kuram šajā dīvainajā pandēmijas laikā aprit apaļa jubileja. Rīga bez mūzikas tomēr nepaliks, turklāt vasaras koncerti pieejami brīvdabā un bez maksas. Jubileju vainagos uz novembri un decembri pārceltie lielie koncerti VEF Kultūras pilī.
Tikai 28 kilometrus no Rīgas centra, nomaļus no maģistrālajiem ceļiem noslēpusies brīnišķīga vieta, kur iespējams pilnībā izbaudīt dabas mieru, – mākslinieciskais viesu nams kupolmājā Ārpus laika, kura saimniece ir Ilze Bērziņa. Šī ir četrus hektārus plaša mierpilnu sajūtu vieta mežā, Salaspils pagasta lauku teritorijā. Pats viesu nams ir unikāla liekto koka konstrukciju ēka ar terasi, un tam apkārt ir parks ar dīķiem. Savu darbību viesu nams uzsāka 2018. gada rudenī, un jau 2019. gada rudenī tur sākās koncerti.
Reģionālās koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī ir noraizējušās par infrastruktūras un kvalificēta personāla saglabāšanu un spēju pildīt savu pamatuzdevumu – nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību.
Var darīt un organizēt jebko, bet vienmēr būs tādi, kuri nenāks un tikai feisbukā komentēs, ka nekas nenotiek. Pusi radošā mūža vadot Preiļu novada kultūras dzīvi, Guntis Skrimblis ir pārliecināts, ka arī reģionos jābūt pieejamam plašam kultūras notikumu spektram: no šlāgera un ballēm līdz klasikai un augstajai mākslai.
Kā radīti rāmai vasaras izbaudīšanai ir brīvdabas koncerti Latvijas dabas un vēsturiskās arhitektūras ainavā sirsnīgā gaisotnē nelielā klausītāju lokā. Šāda vasaras koncertu sērija Ainavas melodijas 28. jūnijā sāksies Krimuldas muižas terasē.
Pianists Reinis Zariņš, kā arī pianists un komponists Vestards Šimkus kopā ar muzikālo apvienību Endless Roar, kuru veido saksofonists Arvīds Kazlausks, Latvijā dzīvojošais amerikāņu multimākslinieks Džekins Pusons un kontrabasists Staņislavs Judins, kāps uz skatuves "kovidlaika" pirmajā publiskajā koncertā Ventspilī, koncertzālē Latvija 20. jūnijā plkst. 19. Šim notikumam dots nosaukums Vasaras darbi.
Pārsteidzoši: pēc daudzu gadu bezcerīgajām diskusijām negaidot atradusies valsts zeme jaunās akustiskās koncertzāles būvēšanai Rīgā. Vēl pārsteidzošāk: tā atrodas pilsētas centrā, galveno sabiedriskā transporta līniju tuvumā. Tomēr vispārsteidzošākais laikam ir tas, ka valdība beidzot pateikusi izšķirošo "jā" koncertzāles būvēšanai.
"Šobrīd arī divdesmit cilvēku zālē ir vērtība, jo mūziķiem šis kontakts ir svarīgs," uzsver organizācijas Latvijas koncerti un Dzintaru koncertzāles vadītājs Guntars Ķirsis
Maestro Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends pirmo reizi satiksies uz vienas skatuves ar pasaulē slavenāko latviešu tenoru Aleksandru Antoņenko. Abu Jūrmalas Goda zīmes kavalieru radošā satikšanās notiks Dzintaru lielajā koncertzālē 6. jūnijā plkst. 21.20, ar speciāli šim notikumam gatavoto kopīgo programmu atklājot vasaras koncertsezonu Dzintaros.
"Lai cik traģiska būtu Covid-19 krīzes kopējā situācija, bez tās mēs līdz jaunām idejām nenonāktu," atzīst festivāla Rīga Jūrmala izpilddirektore Zane Čulkstēna.
"Kopā muzicēšana nav stāsts par distancēšanos, bet tieši otrādi – par tuvināšanos un saplūšanu gan profesionāli, gan emocionāli," uzsver orķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, kurš 29. maijā diriģēs sezonas noslēguma koncertu
Pianists Andrejs Osokins, kurš ir bijis viens no visaktīvākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, tagad nāk klajā ar jaunu un tālejošu iniciatīvu. Nākamajās divās nedēļas nogalēs notiks pirmais Osokina minifestivāls Rīgā, piedāvājot šobrīd atļautajai divdesmit klausītāju saujiņai piecas akustiskas muzikālās programmas.
Tieši izcilās latviešu komponistes Lūcijas Garūtas (1902–1977) dzimšanas dienā, 14. maijā, VEF Kultūras pils kamerzālē vajadzēja izskanēt pianistes, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVVLMA) docētājas Dr. art. Dzintras Erlihas solokoncertam, veltītam Lūcijas Garūtas fonda ilggadējās vadītājas, šogad mūžībā aizgājušās Dainas Pormales (06.01.1956.–22.02.2020) piemiņai.
Tiekoties Zoom konferencē 20. maijā, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš un valdes locekle Inese Eglīte, Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra direktors Jons Sakalausks un Igaunijas Nacionālās operas ģenerāldirektors Aivars Mae apspriedušies, kā Covid-19 krīze ir ietekmējusi operteātru darbību.
"Ceru, ka galvenais ir izdarīts – varam palūkoties uz mūzikas dzīves norisēm Latvijā sistematizēti un Eiropas renesanses mūzikas kontekstā," uzsver muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa.
Galu galā nav nekā tāda, kas spētu pārspēt īstu, dzīvu cilvēku mijiedarbību, ir pārliecināts jaunais somu džeza mūziķis Tuomo Ūsitalo (33). Viņš savās mūziķa gaitās paguvis pabūt pat lietusmežu džungļos, taču priecājas, ka pandēmijas laiku var izdzīvot Latvijā – kopā ar savu ģimeni.
Iztēlē jau redzu ainu: pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja parādes kāpnēm stāv garumgara, distancēti izretināta mākslas cienītāju rinda. Viņi pērk biļetes uz konkrētu ekspozīcijas apskates datumu un laiku – tā, lai muzeja zālēs neklimstu vairāk par divdesmit pieciem atļautajiem cilvēkiem, ieskaitot muzeja darbiniekus. Internetā to izdarīt nevar.
Latviešu soprāna Marinas Rebekas solo CD Elle/Viņa, kurā viņa ierakstījusi 13 ārijas no franču komponistu operām, ietekmīgais Vācijas žurnāls Oper! atzinis par savu mēneša favorītu jeb mēneša mūzikas albumu.
Mēs, trīs lielie Kultūras ministrijas pakļautības valsts mākslas muzeji, otrdien, 19. maijā, vērsimies vaļā pilnā apjomā, regulējot apmeklētāju plūsmu tā, kā paredz valdības noteiktais jaunais sanitārais protokols – saka Latvijas Nacionālā mākslas (LNMM) muzeja direktore Māra Lāce.