Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.
Neraugoties uz ik pa laikam jaušamo optimismu attiecībā uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē un varbūtējo globālās tautsaimniecības izaugsmes tempu palielināšanos, ražotāju cenu konjunktūra liecina par pretējo.
Lai gan pēdējās nedēļas pasaulē nevar saukt par mierpilnām un arī ekonomiskais fons varētu būt labāks, tirdzniecība finanšu tirgos noritējusi visai patīkamā gaisotnē, proti, investori bijuši gatavi ieguldīt daudz un uzņemties aizvien lielāku risku.
Pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, aug arī reliģiska rakstura nesaskaņas, ar vidi saistītas problēmas un aktuāla kļūst resursu pārdale. Tas veicina dažādu konfliktu rašanos, kas ik pa laikam izvēršas militārās akcijās.
Centrālās statistikas pārvaldes nesen apkopotā ārējā tirdzniecības statistika rada pamatotas aizdomas, ka pērn varētu būt apsīcis iepriekšējos gados novērotais rekordu birums attiecībā uz mūsu valsts preču eksportu.
ASV un Irānas attiecību saasināšanās un neskaidrība par konflikta iespējamo tālāko gaitu pasaules finanšu tirgos kļuvusi par galveno cenu virzošo faktoru. Lai arī investoru rīcība ir bijusi visai drudžaina, svaru kausi nav nosvērušies par labu cenu kritumam, bet arī ne kāpumam.
Jaunais gads nācis ar priecīgām ziņām pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, kuriem beidzot ir radusies iespēja savus fondēto pensiju sistēmas uzkrājumus atstāt mantojumā. Tāpat jaunā gada sākums ļauj ar visai lielu labpatiku palūkoties uz otrā pensiju līmeņa plānu pagājušā gada ienesīgumu.
Pasaules tendences, kas saistītas ar rūpniecības produkcijas izlaides tempu samazināšanos, mazliet vēlāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs ir nonākušas arī līdz Latvijai.
Ideja par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu kādam konkrētam produktam vai pakalpojumam Latvijā izskanējusi itin bieži un, domājams, savu aktualitāti nezaudēs arī turpmāk.
Darījumu presē jau ir visai daudz rakstīts par to, ka pagājušais gads ir bijis ļoti veiksmīgs pasaules lielajos akciju tirgos. Pozitīvās tendences nav metušas līkumu arī Baltijas akciju biržām, kurās kotēto uzņēmumu akcionāriem nereti bijušas iespējas nopelnīt, izdevīgi pārdodot sev piederošos vērtspapīrus, vai priecāties par sava ieguldījuma vērtības pieaugumu vismaz grāmatvedības līmenī. Baltijas valstīs visstraujākais akciju cenu kāpums ir bijis Lietuvā, kur vietējais indekss OMX Vilnius pērn ir pakāpies par 15,44%, kamēr tā analogi Latvijā un Igaunijā attiecīgi par 11,53% un 10,05%.
Samazinoties tām Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, kas saistītas ar norisēm eksporta tirgos, jāsāk domāt par to, kā stiprināt attīstību uz pašmāju situācijas rēķina.
Nākamo 12 mēnešu laikā uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti un attīstīt inovācijas, savukārt Lietuvā – palielināt ražošanas apjomu, secināts SEB bankas veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24% Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norādījuši digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Savukārt Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.
Raugoties uz norisēm pasaules fondu tirgos, varētu šķist, ka biržas ir kļuvušās imūnas gan pret ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, gan pret tirdzniecības kariem, kas galu galā kopumā varētu negatīvi ietekmēt arī kompāniju finanšu rādītājus.
Sekojot globālajiem procesiem, arī Latvijas ekonomika šogad ir uzrādījusi visai atšķirīgu tempu no tā, kāds tas bijis iepriekšējos divos gados. Situācija kardināli mainījās un iepriekšējo ap 5% vērto izaugsmi ir nomainījusi uz pusi mazāka.
Dažādi finansiāla un ģeopolitiska rakstura sarežģījumi nav bijuši veicinoši tam, lai pasaules lielāko valstu ekonomiskās izaugsmes tempi šogad varētu pieaugt. Tā vietā darījumu prese nemitīgi ziņojusi par tirdzniecības karu draudiem, pieaugusi spriedze Persijas līča rajonā, kas ir lielākais pasaules naftas ieguves reģions, sākusi izzust atdeve no pasaules lielāko centrālo banku iepriekšējos gados īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām un piedzīvota krīze autobūvē. Tas likumsakarīgi korelē ar ekonomiskās izaugsmes tempiem, kas ir lēnākie kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes.
Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.
Brīdī, kad pasaules tautsaimniecība piebremzējusies un attīstīto valstu negatīvās rūpniecības tendences agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju, interesants šķiet jautājums, uz kādām nozarēm balstīt tautsaimniecības attīstību.
Lai arī savos maciņos aizvien jūtam dzīves dārdzības pieaugumu, sevišķi tad, kad iepērkamies pārtikas veikalos, pēdējos mēnešos inflācija tomēr ir kļuvusi lēnāka.
Latvijā nereti mēdz uzskatīt, ka rietumvalstu kapitāla ienākšana sekmē aizvien intelektuālāku uzņēmējdarbību, kuras galarezultāts ir arī augsta līmeņa serviss. Šai atziņai kopumā var piekrist, tomēr pēdējā laika prakse arvien uzskatāmāk liecina, ka ne vienmēr tā ir.
Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.
"Problēmas, ar kurām saskaramies šodien, ir mazāk skaudras nekā pirms 20 gadiem. Mazāk absolūtas nabadzības, mazāk nelaimes gadījumu un to upuru. Runājam pārsvarā par smalku ļaužu problēmām. Piemēram, kā uzlabot vidējo izglītību, kas, pēc starptautiskajiem salīdzinājumiem spriežot, jau ir apmēram bagāto valstu kluba (OECD) vidējā līmenī. Kā attīstīt zinātni, inovāciju utt. Kāds relatīvās nabadzības līmenis ir savienojams ar priekšstatiem par taisnīgumu. Kā integrēt bēgļus. Šīs problēmas kļūst arvien interesantākas, vienlaikus arī sarežģītākas un mulsinošākas, taču to atrisināšana ar katru nākamo soli sniedz mazāk materiāla gandarījuma. Jo vairāk cilvēkiem jau ir, jo mazāk svarīga kļūst iespēja iegūt katru nākamo labumu," šādi mūsu valsts sociālekonomisko gājumu pēdējo pāris desmitu gadu laikā savā trešdien iznākošajā grāmatā Latvijā dzīvot ir interesanti vērtē tās autors Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Globālās klimata pārmaiņas neapšaubāmi prasīs pārstrukturēt tautsaimniecību, tiesa gan, šobrīd vēl nevaram runāt par vispārējām tendencēm. Tomēr atsevišķas ievirzes, kas vismaz vārdos ir orientētas uz aizvien zaļāku dzīvesveidu, ir vērojamas jau aptuveni ceturtdaļgadsimtu. Runa ir par dažādu atjaunojamās enerģijas (AER) ražotāju biznesa uzplaukumu, ko lielā mērā stimulē mūsu pašu pie varas esošo politiķu rosīšanās saistībā ar klimata mērķu noteikšanu valstī un to apstiprināšanu Briselē. Latvijā 1995. gadā tika ieviests t. s. dubultā tarifa mehānisms, lai sniegtu atbalstu mazajām hidroelektrostacijām (HES), vēja elektrostacijām, kā arī dažām koģenerācijas stacijām. Dubultā tarifa mehānisms paredzēja saņemt elektroenerģijas iepirkuma cenu, kas atbilstu divkāršam va/s Latvenergo elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.
Ienākumu palielināšanās vismaz daļai sabiedrības radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai pēc dažādu tēriņu segšanas atliktu nauda uzkrājumu veidošanai, turklāt uzkrājumi jāveido, domājot arī par vecumdienām, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju pensiju pirmie divi līmeņi negarantēs vecumdienas, kuras varētu saukt par turīgām.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes ātrums pēdējos ceturkšņos uzrādījis samazinājumu, darba samaksas tempu izmaiņās nekādas kardinālas pārmaiņas nav notikušas un ir saglabājušās iepriekšējās tendences. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi par 8,3%, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu.
Brīdī, kad ekonomika strauji aug un vērā ņemams kāpums ir jūtams vairumā lielo tautsaimniecības sektoru, viss šķiet labi un par kādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem tiek runāts maz un darīts vēl mazāk. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad izaugsmes tempi sāk strauji kristies, un, rodoties visai nepatīkamām atskārsmēm, notiek drudžainas darbības, lai kaut ko saglābtu.
Globālās tautsaimniecības norises šobrīd ir labvēlīgas tiem otrā pensiju līmeņa plāniem, kuru ienesīgums pamatā tiek veidots, balstoties uz ieguldījumiem akciju tirgū, jeb tā dēvētajiem aktīvajiem pensiju plāniem. Tikmēr konservatīvajiem pensiju plāniem ienesīguma palielināšana ir visai apgrūtinoša, jo Eiropas obligāciju tirgus ienesīgums ir vai nu ļoti zems, vai vispār ir ar mīnusa zīmi.
Aplūkojot jau kopš 2009. gada pavasara ilgstošo akciju cenu augšupejas fāzi pasaules fondu tirgos, nereti var saskarties ar viedokli, ka šis ir viens no visspilgtākajiem un cenu kāpuma ziņā pamanāmākajiem augšupejas cikliem, taču rekordi sasniegti uz visai nepārliecinoša ekonomiskā fona.
Savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi. Par to liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.
Iepriekšējie ekonomiskās izaugsmes gadi un ar to saistītā pasaules iedzīvotāju ienākumu palielināšanās vismaz teorētiski radījusi labvēlīgu situāciju gaisa pārvadājumu nozares attīstībai un līdz ar to arī nozares kompāniju akciju cenu kāpumam biržās.