Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Migla
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Mārtiņš Apinis

Bitkoinu nākotne neziņā(2)

Iepriekšējās desmitgades finanšu krīze lika uzdot ne vienu vien jautājumu par līdz šim izmantotās tradicionālās naudas stabilitāti, vienlaikus radot apstākļus investoru labvēlībai pret dažādām kriptovalūtām, kuru daudzumu apritē regulē speciāli algoritmi, bet cenu izmaiņas faktiski atkarīgas no konkrēta brīža investoru uzticības. Dažāda kalibra investoru uzticības kredīts kriptovalūtām patiešām ir bijis augsts, jo to cenu izmaiņas ir bijušas tādas, ka risku mīlošam ieguldītājam ar stabilu nervu sistēmu radīja iespēju tikt pat pie tūkstošos procentu mērāmas peļņas. Tiesa, diezin vai var atbildēt, vai kāds šādu peļņu patiešām ir ieguvis.

Mēbeļnieki kāpina apjomus(1)

Raugoties no teorētiskiem apsvērumiem, mēbeļu ražošanai Latvijā vajadzētu būt vienam no mūsu tautsaimniecības stūrakmeņiem. Latvijā aizvien netrūkst mežu un līdz ar to netrūkst nepieciešamo izejvielu mēbeļu izgatavošanai. Arī darbaspēks uz citu Eiropas valstu fona šeit ir samērā lēts, turklāt netrūkst arī nepieciešamo iemaņu. Līdz ar to vismaz teorētiski mūsu valstij vajadzētu kļūt par mēbeļu ražošanas eldorado, tomēr realitāte no iepriekš minētā stipri vien atšķiras.

"Zaļo ideju" dubultā morāle(6)

Tiecoties pēc potenciāli tīrākiem enerģētiskiem resursiem, Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kas brauc no viena grāvja otrā. Mūsu valstī tas uzskatāmāk izpaudies mazo hidroelektrostaciju bumā, tām apsēdot vai katru vismaz pārdesmit kilometru garu upi. Tas vainagojies ne tikai ar šo upju ūdensteces sabojāšanu, zivju nārsta vietu izzušanu un resursu samazināšanos, bet arī augstākiem elektroenerģijas tarifiem, lai gala rezultātā iegūtu papildus dažas procenta desmitdaļas no šeit patērētā elektroenerģijas apjoma.

Gaida tālāku cenu kāpumu(9)

Samērā straujais iedzīvotāju darba samaksas kāpums un iepriekš ilgstoši rūkošais komercbanku hipotekāro kredītu portfelis rada labvēlīgus apstākļus, lai pircēju interese par nekustamo īpašumu (NĪ) palielinātos. Tā kā iedzīvotāju ienākumi aug, arī kredītu tirgus var iekustēties, tā veicinot mājokļu cenu kāpumu. Arī NĪ attīstītāji patlaban saredz labvēlīgus apstākļus tam, lai aktivitāte tirgū saglabātos augsta un cenas turpinātu palielināties.

Bez jūtama dārdzības pieauguma

Pavasarī un vasarā piedzīvotais sausums ne vienam vien licis uzdot jautājumu, cik lielā mērā ražības kritums varētu ietekmēt pārtikas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos. Latvijas lauksaimniecībai šis gads nav sevišķi labs, tomēr tie eksperti, kuri kaut ko saprot no cenu veidošanās mehānismiem, nesola strauju pārtikas cenu kāpumu.

Mūs vērtē ne tikai slikti vien

Pēdējais pusgads Latvijā ir aizvadīts paaugstinātā trauksmē, sākoties bažām par mūsu valsts investīciju tēla pasliktināšanos. Plašāka sabiedrība par to vairāk uzzina un sāk diskutēt vien brīdī, kad jau atgadījies vai tūlīt atgadīsies kaut kas slikts.

Par drošības spilvenu jādomā jau tagad(9)

Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.

Zūd investoru degsme Baltijā(4)

Neraugoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgi, interese par ieguldījumiem vietējā vērtspapīru tirgū pārstāvēto uzņēmumu akcijās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir gājusi mazumā. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī daudz likvīdākajiem Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem, atsaucoties arī uz vietējā akciju tirgus indeksu vērtību pārmaiņām. Ja paraugāmies uz pēdējo pusgadu, tad Baltijas kontekstā ar pozitīvu sniegumu spējis izcelties vienīgi Lietuvas akciju tirgus. Tiesa gan, kāpums ir visai pieticīgs un 17. septembrī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija pieaudzis vien par 0,21%. Tikmēr Tallinā vietējā biržas barometra vērtība gada izteiksmē bija kritusies par 7,33%, bet Rīgas biržas indeksa kritums minētajā laika periodā sasniedza 6,24%.

Nodokļu reformas pašreizējais pienesums investīcijās grūti vērtējams

Ir apritējis apmēram gads, kopš pērn sāktā nodokļu reforma ieguva tos apveidus, par kuriem kā par normatīvo regulējumu, kas ir saistošs nodokļu maksātājiem, nobalsoja Saeima. Cerības saistījās arī ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kas varētu palielināt uzņēmumu vēlmi investēt attīstībā, kā arī veicināt bilanču sakārtošanu.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums(28)

Komentējot patēriņa cenu datus, ekonomisti norāda uz lielu iespējamību, ka inflācija Latvijā varētu kļūt spēcīgāk jūtama, nekā bija ierasts iepriekšējos mēnešos. Būtisks iemesls tam ir varbūtība, kas saistīta ar pārtikas cenu kāpumu meteoroloģisko apstākļu ietekmē.

Krievija Latvijas precēm nav pilnībā aizslēgta(4)

Sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu un sekojot loģiskai rietumu nosodošai reakcijai, Latvijā netrūka tādu, kuri pilnām mutēm apgalvoja, ka mūsu valstij savos izteikumos vajadzētu būt piezemētai, lai lieki nesakaitinātu lielo kaimiņu.

Jaunas labklājības virsotne(12)

Pēdējās nedēļās Latvijā vērojams visai pamanāms ekonomikas atskaišu un prognožu birums, un abos kontekstos ziņas ir visai priecīgas. Tas attiecas gan uz jau esošo sniegumu Latvijas tautsaimniecībā, gan arī uz ekspertu izteiktajām nākotnes prognozēm, kas, lai arī sola ekonomiskā pieauguma palēnināšanos, tomēr augšupeju, un, kas šajā gadījumā nav mazsvarīgi, tas attieksies arī uz iedzīvotāju banku kontu izrakstiem un lielāku banknošu sablīvējumu makos un bikšu kabatās.

Labklājības barometrs(1)

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums valstī ir atspoguļojies arī biznesa nišā, kas saistīta ar dažādu sūtījumu piegādi. Iedzīvotāju labklājības palielināšanās, kas reizēm kontrastē ar vietējo piedāvājumu preču kvalitātes un cenas ziņā, rada labvēlīgu augsni tam, lai pieaugtu Latvijas iedzīvotāju pasūtījumi dažādos interneta veikalos, vienlaikus veicinot arī sūtījumu biznesa apjomu palielināšanos. Arī vietējās korporatīvās aktivitātes pieaugums ir veicinošs faktors sūtījumu biznesam.

Jaunu problēmu vēstneši?(4)

Komentējot ekonomikas un ražošanas attīstību Latvijā, uzplaiksnī norādes, ka mūsu eksporta mugurkaula – apstrādes rūpniecības – izaugsmes tempi pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada sniegumu ir visai ievērojami sarukuši.

Ar sabalansētu stratēģiju un mazākām komisijām

"Akciju cenas biržā nosaka alkatības un baiļu attiecība. Tās ir apsteidzošas notikumiem. Savu finanšu portfeli būvējam tā, lai ieguldījumi un ar tiem saistītie riski būtu sabalansēti. Sabalansētība ir tas stūrakmens, kas nepieciešams investīciju portfelī. Mēs to veidojam no aktīvu klasēm, kurām cenu izmaiņu ziņā nav savstarpējas korelācijas," intervijā uzsver sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Briti sāk zaudēt apgriezienus(7)

Apvienotā Karaliste – valsts, kuras virtuves izvērtējumi var nonākt viedokļu krustugunīs, pēdējos gados īpašu uzmanību izpelnījusies vēl vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls – Lielbritānijas ekonomika pēckrīzes gados spējusi pabarot daudzas mutes, kuras Latvijas tautsaimniecības tā brīža situācijā varētu būt palikušas neēdušas. Otrs iemesls, vismaz mūsu valsts piederīgo skatījumā, izriet no pirmā, proti, referendumā briti nolēma teikt ardievas Eiropas Savienībai (ES), vienlaikus radot visai plašu, grūti risināmu jautājumu loku gan sev, gan vēl pagaidām esošajiem bloka partneriem, un dilemmu spektrs ir visai plašs – sākot no emigrācijas un darba tirgus niansēm līdz starptautiskajai tirdzniecībai. Apvienotā Karaliste ir Latvijas eksporta partneru augšgalā, tāpēc jautājumu risinājumi ietekmēs arī mūsu valsts kopējās izaugsmes rādītājus.

Monetārā politika draud ar jauniem burbuļiem nekustamā īpašuma tirgū(2)

Dažādu valstu ekonomikas sektoru atkarība no tā, kas tiek izlemts centrālo banku sēdēs, kļuvusi tik liela kā nekad iepriekš. Lai glābtos no iepriekšējās desmitgades patēriņa ekonomikas sabrukuma sekām, monetārās iestādes veikušas iepriekš vēsturē nebijušas, triljonos mērāmas dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā. Šo investīciju gala rezultāts ir šobrīd vērojamā globālās tautsaimniecības izaugsme, kas vainagojusies arī ierindas mājsaimniecību maksātspējas pieaugumā. Tomēr vienlaikus tā veicinājusi dažādu ieguldījumos izmantojamo aktīvu cenu kāpumu, kurš ievērojami apsteidzis ienākumu pieaugumu, un nekustamais īpašums (NĪ) šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Cerības uz tālāku izaugsmi(1)

Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.

Vājiniekus apdraud dolāru aizplūšana(1)

Pēdējā laikā darījumu presē lielāku uzmanību izpelnījusies Turcija, un tas nav saistīts tikai ar Turcijas un Rietumu partneru attiecību saasināšanos, bet arī Turcijas finansiālo problēmu dēļ, kuras radījušas vietējās valūtas liras kritumu, kā arī apgrūtinājušas valsts finansiālo saistību izpildīšanu. Ja runājam par mūsu valsti, tad šī ietekme ir divējāda. Latvijas tūristu tēriņi šajā Mazāzijas valstī eiro izteiksmē sarūk, jo liras kritums ir aptuveni piecas reizes straujāks par gada inflāciju.

Gaida bezdarba antirekordu

Ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā un aiz tās robežām komplektā ar slikto demogrāfiju darbaspēka tirgu dzen pretī aizvien lielākam strādājošo deficītam. Statistikas dati liecina par aizvien izteiktāku iedzīvotāju nodarbinātības pieaugumu un bezdarba līmeņa samazināšanos.

Latvijas eksporta dzirnas maļ, bet lēnāk

Latvijas simtgade vainagojas arī ar jauniem sasniegumiem valsts tautsaimniecībā. Paredzams, ka šogad mūsu valsts ekonomika sasniegs jaunu vēsturiski augstāko punktu, turklāt nonākšana šajā virsotnē būs ar krietni vien ilgtspējīgāku pieeju nekā tā dēvētajos pagājušās desmitgades treknajos gados.

Turcija var nebūt vienīgā(1)

Latvijas iedzīvotāju ceļošanai uz Turciju ir iespēja kļūt lētākai. Vismaz attiecībā uz kādu daļu no tēriņiem, kuru apmaksa ir paredzēta uz vietas. Presē jau rakstīts, ka Mazāzijas valsts šobrīd piedzīvo strauju vietējās valūtas liras vērtības mazināšanos pret citām pasaules valūtām, tajā skaitā eiro.

Zviedrijā pagaidām bez burbuļa

Ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko pēc iepriekšējās finanšu krīzes realizējušas dažādu valstu centrālās bankas, daudzviet noveduši pie visai iespaidīga mājokļu cenu kāpuma, līdz ar to – arī pie bažām par jaunu krīzi nekustamā īpašuma tirgū, ar kuru saistītā viļņošanās varētu būt jūtama arī Latvijā.

Metālu cenām ir iespēja lēkt augšup

Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomiskās izaugsmes apjomi turpina saglabāties visai dinamiski, kam vienlaikus vajadzētu veicināt arī korporatīvā sektora finanšu rādītāju uzlabošanos un nodrošināt labvēlīgu ieguldījumu mikroklimatu, investoru pirkšanas aktivitātes akciju biržās ir ievērojami piesardzīgākas nekā iepriekšējos gados. Tas likumsakarīgi investīcijām prasa ievērojami selektīvāku pieeju un lielāku finanšu aktīvu šķetināšanu, lai ieguldītā nauda nenestu zaudējumus.

Tirdzniecības kari draud apstādināt ASV izaugsmi(3)

Pēdējos mēnešos ir visai daudz diskutēts par to, cik lielā mērā plašā mēroga tirdzniecības karu uzvirmošana pasaulē ietekmētu globālās tautsaimniecības attīstību, kā arī par potenciālajiem ieguvējiem un zaudētājiem. Lai arī dažādos pārspriedumos ir dzirdami viedokļi, ka lielākie ieguvēji varētu atrasties ASV pusē, jo valsts beidzot aizvērs robežas lētajai ārvalstu produkcijai un tādējādi pasaules lielākā ekonomika varētu iegūt papildu darba vietas un nodokļus, tomēr šim viedoklim pilnībā nevar piekrist. Lielāki ASV ieguvumi, iespējams, izpaustos tad, ja ekonomiskais efekts tiktu rēķināts, raugoties tikai uz valstu savstarpējiem tirdzniecības un embargo noteiktiem preču apjomiem naudas izteiksmē. Tomēr reālo ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu noteikšanai situācija ir jāvērtē daudz plašāk.

Dow Jones indeksa favorīti

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šis gads pasaules akciju tirgos neiezīmējas ar strauju izaugsmi, drīzāk gan pretēji, biržās vērojams zināms pagurums, līdz ar to indeksu izaugsmes rādītāji vairumā gadījumu ir visai pieticīgi vai arī to nav vispār, kā tas, piemēram, ir Vācijas gadījumā.

Ekonomika turpina izplesties(8)

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei(48)

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā finanšu krīze daudzas privātpersonas, kā arī uzņēmumu īpašniekus un vadītājus vedinājusi domāt, ka lielas parādsaistības var radīt draudus nonākšanai pie ubaga tarbas, pasaules parāds ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – visai ievērojami pieaudzis, iepriekšējos gados sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu.

Cenas ceļas straujāk(6)

Pēc pieklusuma gada pirmajos mēnešos, pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā Latvijā sevi pieteicis patēriņa cenu pieaugums. Tas lielā mērā skaidrojams ar pasaules tendencēm, kas sevī ietver salīdzinoši strauju ekonomisko pieaugumu un tā nākotnes prognozes, kas veicina gan izejvielu cenu kāpumu pasaules biržās, gan vienkārši inflācijas gaidas, kas izpaužas sabiedrības viedoklī, ka gaidāms cenu pieaugums. Ja runājam par Latvijas norisēm, tad iepriekšējā mēnesī, kas nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, salīdzinājumā ar pagājušā gada analogo periodu patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 2,8%. Tas ir straujākais cenu pieaugums kopš 2017. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.