Situāciju vēl vairāk saasinājusi iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze, un desmit gadu pēc tās daudzviet vērojama aizvien izteiktāka iedzīvotāju noslāņošanās, ekonomiskajām problēmām palielinot nesaskaņas gan kādas konkrētas valsts sabiedrībā, gan valstu starpā. To, ka situācija pasaulē kļūst nemierīgāka, apliecina arī saspīlējums ASV un Irānas attiecībās, kuras patlaban ir sliktākās kopš 1979. gada, kad varas grožus Teherānā pārņēma islāma republikas piekritēji.
Laika jautājums
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka, lai arī pagaidām konfliktsituācija Irānas un ASV attiecībās ir nedaudz "nosēdusies", tā turpina gruzdēt un ir tikai laika jautājums, kad tā atkal uzliesmos. Īpaši tas skar Irānas kodolprogrammu, kas ir kritisks faktors, lai prognozētu, ka eskalācijas draudi ir nopietni.
Pēc Luminor bankas ekonomista Pētera Strautiņa domām, ir divas versijas par tālāko notikumu gaitu. "Kura no abām ir patiesa, droši nezinu, taču Irānas ekonomiskais vājums un augošā iekšējā opozīcija liek domāt, ka tā drīzāk izvairīsies no konfliktu saasināšanas," stāsta ekonomikas eksperts. Saskaņā ar viņa izteikto optimistisko versiju pašlaik riski ir mazāki nekā pirms militārpersonas Kasema Sulejmanī nogalināšanas. "Irānas līderi ieskatījās bezdibenī un saprata, ka nevēlas tur lēkt. ASV un Irāna ilgstoši kārtoja attiecības ar t. s. proxy wars starpniecību, t. i., tieši vai netieši atbalstot naidīgās puses reģiona konfliktos. Ar uzbrukumu Revolucionārās gvardes līderim Tramps lika saprast – vai nu karojam pa tiešo, vai meklējam visaptverošu risinājumu," komentē Strautiņš.
Savukārt saskaņā ar pesimistisko versiju Irānas atriebība par ģenerāļa nogalināšanu nav beigusies. Ar dažādu sabiedroto paramilitāro grupu un teroristu palīdzību tā vēl mēģinās uzbrukt gan ASV, gan Izraēlai, tādējādi provocējot tālāku spēka lietošanu no šo valstu puses.
Var atlēkt
Raksturojot ekonomisko ietekmi saistībā ar pašreizējo konfliktu Tuvajos Austrumos, Gašpuitis izsaka viedokli, ka ir neiespējami prognozēt, cik plaši tas izvērstos, cik valstu tajā tiktu ierautas un kādu ēnu tas varētu mest uz Latviju. "Tā kā Latvija atrodas pietiekami tālu no Tuvajiem Austrumiem, var pat pieņemt, ka tiešu negatīvu ietekmi mūsu valsts neizjustu. Var pat pieļaut, ka atlēktu kāds pozitīvs krikums, jo tūristi, tirdzniecība, investīcijas meklētu alternatīvas un atsevišķas iespējas parādītos Eiropai un arī konkrēti Latvijai," spriež SEB bankas eksperts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Beks
Paga
wtf