Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Mārtiņš Apinis

Inflācija strauji necelsies

Lai arī pēdējie pāris gadi Latvijā sevi pieteikuši ar vērā ņemamu inflāciju, jāatzīst, ka dzīves dārdzība aug stipri lēnākos tempos, kā tas noticis pagājušajā desmitgadē – brīdī, kad piedzīvojām patēriņa ekonomikas burbuli. Toreiz īslaicīgi gada inflācija spēja pārsniegt pat 15% robežu, savukārt tagad šis skaitlis ir apmēram piecas reizes mazāks. Lai arī pieaugošās aktivitātes būvniecībā un darba algu kāpums paver zaļo gaismu straujākam patēriņa cenu kāpumam, eksperti izsaka viedokli, ka būtisks inflācijas lēciens izpaliks arī šogad un dzīves dārdzība augs visai mēreni.

Var būt jauni globāli izaicinājumi(11)

Pēc tam, kad iepriekšējos divus gadus pasaules tautsaimniecība piedzīvojusi vērā ņemamu izaugsmi, šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Eksperti gan prognozē ekonomikas kāpumu, tomēr vienlaikus brīdina arī par dažādiem riskiem.

Izaugsme gaidāma arī šogad(28)

Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši veiksmīgi, atsevišķos ceturkšņos tautsaimniecības kāpumam gada izteiksmē krietni pārsniedzot 5% atzīmi. Šādi tempi uzskatāmi par optimāliem, ja gribam straujāk tuvināt savu labklājības līmeni Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Tomēr ierasto straujo izaugsmi šogad var nobremzēt vairākas globāla mēroga norises, kas var atspoguļoties eksporta preču pieprasījumā un finanšu resursu plūsmās, kuras savukārt var atstāt iespaidu uz investīciju mikroklimatu.

Naudas būs vairāk. Taču ne visiem(10)

Ekonomiskā izaugsme un nepieciešamība pēc aizvien jauniem strādājošajiem ir neiztrūkstoši elementi tad, kad runa ir par darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šie faktori savu nozīmi saglabās arī nākamajā gadā, kad vidējais Latvijas strādājošais varētu tikt pie jauna visu laiku augstākā atalgojuma līmeņa. Tiesa, ļoti daudz ko ietekmēs ekonomiskā konjunktūra un notiekošais globālajos finanšu tirgos.

Mūsu mazajā valstī dzīvo dūšīgi olu ēdāji(2)

"Pēdējo 15 gadu laikā saražoto olu skaits ir faktiski trīskāršojies. Tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu pašmērķis nav audzēt apjomus uz olu skaita palielināšanas rēķina. Mēs pievēršam uzmanību tam, kā ar inovācijām iet līdzi visām augstajām prasībām pasaulē un kā uz pasaules skatuves apsteigt konkurentus ar kvalitatīviem, par saprātīgu cenu saražotiem produktiem," uzsver a/s Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps.

Cīņa par konkurenci ne vienmēr dod cerēto(1)

Valstij un pašvaldībām nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību – šīs frāzes dzirdamas jau gadu desmitiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tomēr nav mazsvarīgi atšķetināt, vai, visu nododot privātās rokās, gala rezultāts tiešām ir sabiedrības interesēs. Man kā ierindas iedzīvotājam būtu svarīgi, lai konkrētais pakalpojums būtu kvalitatīvs un iespējami lēts neatkarīgi no tā, kas to realizē – valsts vai privātās struktūras. Diemžēl cīņa par lielāku konkurenci jau pašā privātajā sektorā ne vienmēr noved pie gaidītā iznākuma, un šeit uzskatāms piemērs ir taksometru pakalpojumi lidostā Rīga. Tur vēlme iedibināt lielāku konkurenci novedusi ne tikai pie taksistu kautiņiem, bet, kas ir vēl sliktāk, arī pakalpojuma ievērojamas sadārdzināšanās.

Pirktspēja turpinās augt(7)

Valsts ekonomiskās izaugsmes dati liecina, ka pamazām samazinās ražojošās sfēras pienesums tautsaimniecības izaugsmē, taču tajā pašā laikā lielāku lomu iegūst ar patēriņu saistītās nozares.

Rūpnieki aizvien plusos

Pērn visai dinamiski augošo Latvijas rūpniecību, kam dažādos mēnešos 7–8% vērts ražošanas pieaugums, rēķinot pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā, bija visai izplatīta norma, šogad nomainījusi krietni pieticīgāka izaugsme, kuras apmērs sasniedz vien aptuveni 3%.

Pirkumu grozi kļūst pilnāki(21)

Neraugoties uz iedzīvotāju skaita sarukšanu, kas samazina arī patērētāju skaitu, mazumtirdzniecības apjoms Latvijā turpina pieaugt, ko ekonomisti skaidro ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. Turklāt atsevišķās mazumtirdzniecības jomās lielāku apgrozījumu veicina arī uz Latviju atbraukušie tūristi. Septembrī kopējais mazumtirdzniecības apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot inflācijas ietekmi), pret iepriekšējā gada atbilstošu mēnesi pieauga par 3,5%, bet oktobrī – par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tautsaimniecības izaugsmes ātrums var slēpt arī briesmas(2)

Latvijas ekonomikai saglabājot izaugsmi jau apmēram astoņus gadus, rodas likumsakarīgs jautājums par to, cik ilgi kāpums varētu turpināties. Bēdīgā pieredze, kas saistīta ar tā dēvēto trekno gadu noslēgumu ap 2007.–2008. gadu, savukārt vedina jautāt, vai kādā no ekonomikas nozarēm neveidojas kārtējais burbulis un kura no tautsaimniecības sfērām var kļūt viegli ievainojama tad, kad agrāk vai vēlāk neizbēgami notiks sašūpošanās pasaules finanšu tirgos. Lai arī par ekonomikas burbuli Latvijā nevar runāt un izaugsmes tempi ir visai sabalansēti, tomēr atsevišķu nozaru griezumā pārkaršanu, kur pārāk straujš pieaugums rada negatīvus blakus efektus, gan nevar izslēgt.

Iespēju vēl aizvien ir daudz

Jau desmitiem gadu Ķīna audzējusi savu lomu globālajā tautsaimniecībā, visai bieži ekonomiskās izaugsmes tempiem sasniedzot pat divciparu procentu izteiksmi gadā.

Krīzes vēl nav, bet jābūt modriem(3)

Ekonomiskās izaugsmes atgriešanās Latvijā vērojama jau kopš šīs desmitgades sākuma un eksperti saskata iespējas vēl tālākai izaugsmei, tomēr jāņem vērā, ka mūsu valsts tautsaimniecība nav autonoma no pārējās pasaules norisēm un situācija dažādās valstīs ir stipri atšķirīga.

Inflācija varētu sarukt

Aizsākušais degvielas cenu kritums un līdz ar to mazāki izdevumi par degvielu, iespējams, ir tikai priekšvēstnesis būtiskākiem ekonomikas procesiem, kuri sevī ietvers arī kopējā inflācijas rādītāja samazināšanos. Lai arī Latvijas sabiedrībā nav plaši pieņemts atzīt to, ka kaut kas varētu kļūt lētāks, tomēr realitāte pasaules preču biržās norāda, ka tas tā patiešām notiks.

No krājkases līdz ieguldījumu fondiem

Latvijas ekonomiskās situācijas attīstība un ar to saistītās iedzīvotāju maksātspējas izmaiņas ir radījušas labvēlīgu augsni tam, lai vismaz Latvijas iedzīvotāju daļa varētu finanšu līdzekļus atvēlēt ne tikai lielākiem pirkumiem, bet arī kaut ko uzkrāt nebaltai dienai.

Sāk zaudēt pircēju interesi(2)

Nemitīgi augošais lietotāju skaits un iespēja nākt klajā ar jaunievedumiem daudz biežāk nekā citās ekonomikas nozarēs pēdējos gados tehnoloģiskā sektora uzņēmumus padarīja par īstu finanšu Eldorado. Šogad arī tajā laikā, kad daudzu tā saukto vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas biržās jau bija uzsākušas cenu lejupslīdi, tehnoloģiju uzņēmumi vēl baudīja investoru uzticību un to vērtspapīru tirgus vērtība piedzīvoja kāpumu, tomēr arī šis segments vairs nebauda tādu labvēlību kā senāk un arī tā akciju cenas biržas pamazām slīd lejup.

Aviosektors ir svārstīgs

Pasaules tautsaimniecības attīstība, iedzīvotāju skaita kāpums, vērtējot globālā mērogā, un ar šiem faktoriem saistītais tūrisma plūsmas pieaugums ir labvēlīgs faktors aviokompāniju biznesa attīstībai un akciju cenu pieaugumam biržās.

Krīt tautsaimniecībā nozīmīgu izejvielu cenas(1)

Pasaules ekonomiskā augšupeja pagājušajā gadā veicināja ievērojamu investoru pirkšanas aktivitāšu pieaugumu pasaules preču biržās, izraisot izejvielu cenu palielināšanos. Tomēr šis gads tirgus tendencēs ir ar mazāk izteiktu izaugsmi un atsevišķos gadījumos pat ar visai krasām cenu svārstībām.

Pasaules ekonomikai uzglūn jaunas problēmas(6)

Kamēr Latvija savu simtgadi sagaidījusi uz ekonomiskā pacēluma viļņa, to pašu nevar attiecināt uz citām pasaules valstīm. Pagaidām gan runa nav par krīzi, taču zināmas pārdomas varētu raisīt tādu valstu kā Vācija, Japāna un Ķīna ekonomiskās izaugsmes dati.

Rūk eirozonas izaugsme(1)

Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.

Inflācija turas virsotnē(3)

Patēriņu cenu frontē oktobris Latvijai bijis bez ievērojamām pārmaiņām. Līdzīgi kā mēnesi iepriekš, gada inflācijas rādītājs valstī sasniedzis 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi inflācijas rādītājs turpina atrasties tuvu savam pēdējās piecgades maksimumam, un tie ir 3,4%, kas tika sasniegti pagājušā gada martā un aprīlī.

Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties(8)

Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki. Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.

Ticības un finanšu trūkums bremzē attīstību(7)

Zemo procenta likmju laikmets nav labvēlīgs tiem cilvēkiem, kuri naudu vēlas uzkrāt, izmantojot garantēta ienesīguma finanšu instrumentus, piemēram, banku termiņdepozītus. Taču vienlaikus zemo procenta likmju laikmets sola daudzsološas iespējas tiem cilvēkiem, kuri vēlas tikt pie naudas uzņēmumu attīstībai ar publiska vērtspapīru tirgus starpniecību. Tā kā iepriekš minētajos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu atdeve ir maza vai tās nav vispār, ieguldītāji uzņemas lielāku investīciju risku un meklē iespējas citur.

Aug frakts likmes(2)

Globālās tautsaimniecības pieaugums vairāk vai mazāk ir pozitīvs visos tautsaimniecības sektoros. Tas attiecas arī uz dažādām jūras pārvadājumu kompānijām, kurām ir iespējas pretendēt uz frakts likmju kāpuma izraisīto finanšu rādītāju uzlabošanos, kam varētu sekot arī likumsakarīgs kompāniju akciju cenu kāpums pasaules biržās.

Aizliegt vai sakārtot?(1)

Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas intervija TV raidījumā Rīta Panorāma lieku reizi mudina aizdomāties, vai kontrolieru darba uzdevums ir vispārēja negatīvisma kultivēšana sabiedrībā vai savas artavas došana valsts sakārtošanā.

Bremzējas cenu kāpums(2)

Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.

Nekļūt par vieglu mērķi tukšiem solījumiem(2)

Laikā, kad daļai Latvijas sabiedrības ienākumi pieaug un sāk rasties brīvie līdzekļi, tradicionāli sāk aktivizēties finanšu starpnieki, solot ieguldītājiem augstu ienesīgumu.

Gaidāmi lielāki apkures rēķini(9)

Straujais naftas cenas pieaugums pasaulē nav metis līkumu arī Latvijai. Visizteiktāk to varam novērot degvielas uzpildes staciju cenrāžos, tomēr jau visai drīz melnā zelta cenas pieaugums sevi pieteiks arī rēķinos par apkuri un silto ūdeni. Siltumenerģijas sadārdzināšanās, visticamāk, izpaudīsies kā vēl viens pakāpiens arī kopējās inflācijas pieaugumā, taču ar Latvijā visai ierasto situācijas dramatizēšanu nevajag steigties, jo naftas cenas šobrīd vēl aizvien ir zemākas nekā šīs desmitgades pirmajā pusē.

Krīze un pretkrīzes trumpji(3)

Tautsaimniecības ekspertu komentāros aizvien biežāk ieskanas nots, ka ekonomika atrodas sava izaugsmes cikla otrajā pusē. Tas savukārt liek domāt, ka pašreizējos labos laikus nomainīs sliktāki. Cik būtiski sliktāki, to šobrīd droši vien nevar atbildēt neviens, jo nav skaidrs, kuri faktori būs tie, kas pašreizējo ekonomikas augšupeju nomainīs pret situāciju, kad tautsaimniecībā pieauguma nav vai arī tas ir negatīvs.

Skandināvijas līmenis – pārdesmit gadu attālumā(15)

Ekonomiskās izaugsmes ziņā jau divus gadus dzīvojot ar samērā straujiem izaugsmes tempiem, var rasties vēlme uzzināt, cik tad turīgi vai – tieši pretēji – mazturīgi esam uz Eiropas attīstīto valstu fona. Labā ziņa ir tā, ka atšķirība pamazām dilst, savukārt sliktā ziņa – ka atšķirība dilst pārāk lēni.

Augoša peļņa vai bankrots?

Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.