Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mārtiņš Apinis

Latvijas straujā izaugsme nepārsteidz(1)

Starptautiskais Valūtas fonds nācis klajā ar paziņojumu par to, ka Latvijas ekonomika pērn ir pārsteigusi ar spēcīgu un plašu augšupeju. Starptautiskā finanšu organizācija norāda, ka pagājušajā gadā mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes tempi, visticamāk, ir pārsnieguši 4,5% atzīmi. Pēc 2016. gada pāris procentu kāpiena pērnā gada sniegums var šķist visai iespaidīgs, tomēr diezin vai tur ir kaut kas pārsteidzošs. Tas, ka pagājušā gada attīstības tempi būs visai strauji, bija skaidrs jau pavasarī, kad varēja izvērtēt 2016. gada ceturtā ceturkšņa ekonomisko sniegumu un 2017. gada pirmo mēnešu datus, kas cita starpā uzrādīja ļoti spēcīgu rūpnieciskā sektora kāpumu.

Dolāra tronis nav apdraudēts(3)

Pēdējās desmitgades pasaules ekonomikā un finanšu tirgos nesušas ievērojamas pārmaiņas, kurās aizvien būtiskāku lomu spēlē lielās pārejas ekonomikas valstis. To sevišķi var attiecināt uz Ķīnu. Tas skaidrojams ar Ķīnas straujo eksporta ekspansiju rietumu tirgos, kas dažu desmitu gadu laikā ļāvis Huanhe un Jandzi upju ielejās esošajai valstij kļūt par pasaules otro lielāko ekonomiku.

Reģionu pienesums valsts ekonomikā sarūk(3)

Atgūšanās no ekonomiskās krīzes ir vērojama arī valsts reģionos, kur vidējā darba samaksa aug un bezdarba līmenis krītas nedaudz straujāk kā Rīgā.

Naftinieku īslaicīgie prieki(1)

Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem notikumiem pasaules finanšu tirgus kontekstā neapšaubāmi ir samērā straujais naftas cenas pieaugums. Vēl vasarā pasaules melnā zelta tirgu varēja dēvēt par pusdzīvu, tomēr kopš tā laika barels melnā zelta ir kļuvis gandrīz par 40% dārgāks, cenai patlaban atrodoties 70 ASV dolāru par barelu tuvumā.

Vairosies ieguldījumi attīstībā

Iepriekšējo gadu gaitā daudz spriests par Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurenci, kuras esamībā neapšaubāmi būtiska loma būs tam, vai mūsu valsts iedzīvotāju labklājības līmenis augs, vai, līdzīgi kā finanšu krīzes laikā un pirmajos gados pēc tās, iedzīvotāji turpinās masveidā pamest valsti labākas dzīves meklējumos, lai dotos tuvāk Atlantijas okeāna piekrastei.

Kāpostu šniceles kļūst lētākas. Vismaz pagaidām

Pēdējā laikā Latvijā inflācija kļuvusi ievērojami lēnāka. Tomēr līdz ar mūsu valstī vērojamo ekonomiskās aktivitātes bumu jau tuvākajos mēnešos tā atkal varētu krietni vien pieaugt, otrdien lasāms avīzē Diena.

Dolāra un juaņas pretstāve?(9)

Savas naudas pozīciju nostiprināšana starptautiskajā arēnā ir loģisks katras valsts solis, un ik pa laikam uzplaiksnī jautājums, cik lielu nozīmi pasaules apritē var ieņemt kādas lielvalsts vai monetāras organizācijas valūta. Tas pats attiecas arī uz valstu ekonomisko sacensību, lielāko uzmanību veltot ASV un Ķīnai. Ja par pamatu ņemam 2016. gada datus, ar diezgan lielu atrāvienu, iekšzemes kopprodukta apjomam sasniedzot 18,6 triljonus ASV dolāru pret 11,2 triljoniem šīs pašas valūtas vienību, pārsvars ir ASV pusē. Taču Ķīna strauji tuvojas, jo tās ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir nedaudz zem 7% gadā, savukārt ASV cīnās, lai sasniegtu pāris procentu vērtu pieaugumu. Līdz ar augošu ekonomisko bāzi aizvien vairāk dzirdams arī par vēlmi Ķīnas naudas vienību juaņu padarīt par pasaules nozīmes valūtu, un, paredzot šī procesa izdošanos, jau izteikti minējumi par Rietumu ekonomiskās nozīmes un ASV dolāra norietu.

Lūzuma punkta gaidās?(8)

Trīskārtējas un pat četrkārtējas pasaules vadošo biržas indeksu vērtības salīdzinājumā ar iepriekšējās finanšu krīzes laikā sasniegtajiem zemākajiem punktiem pagaidām vēl nav kļuvušas par šķērsli tam, lai jau gandrīz deviņus gadus ilgstošais investīciju bums pasaules fondu tirgos sāktu zaudēt apgriezienus. Investoru apetīte mazumā neiet, tāpēc tuvākajos mēnešos cenu kāpums biržā varētu turpināties.

Investīciju zelta laikmets varētu turpināties arī šogad

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, investīciju mikroklimats pasaulē turpinājis uzlaboties un daudzi biržas indeksi nonākuši aizvien jaunos vēsturiskos augstumos. Konjunktūru pasaules finanšu tirgos vismaz atsevišķi ieguldījumu eksperti jau paspējuši nodēvēt par investīciju zelta laikmetu, turklāt pēdējo gadu konjunktūra bijusi izteikti labvēlīga tieši riskantākajiem tirgus segmentiem, piemēram, akcijām, kurām cenu pieaugums pasaulē notiek jau kopš 2009. gada marta.

Šis gads ekonomikā varētu būt labāks par iepriekšējo(5)

Latvijas ekonomika ir mērogos maza. Mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā un eirozonā to cieši saista ar dažādiem ārējiem faktoriem, tiem veicinot gan strauju tautsaimniecības attīstību, gan jutīgumu pret dažādām globālām finanšu krīzēm. Daudziem atmiņā aizvien ir iepriekšējās desmitgades nogales ekonomiskā krīze un ar to saistītās finanšu blaknes, kuras turpinājušās arī šajā desmitgadē. Tomēr šobrīd globālie faktori ir labvēlīgi gan uzņēmumiem, gan pastarpināti arī mājsaimniecībām, turklāt pagaidām ir cerības, ka šis gads ekonomiskajā aspektā varētu būt vēl labāks par nule kā aizgājušo.

Arī šogad Latvijā paredz ekonomisko izaugsmi(4)

Straujākā izaugsme kopš desmitgades sākuma, ko Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja aizvadītajā gadā, var turpināties arī šogad. Ja vien pasauli nepāršalks kāda pēkšņa finanšu krīze, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad varētu būt diezgan tuvs 2017. gadā piedzīvotajam, bet veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā pat straujāks.

Augošas labklājības gaidās(13)

Gada nogale tradicionāli ir brīdis, lai izvērtētu paveikto un apspriestu nākotnes perspektīvas. Sevišķi jau ekonomikā. Runājot par Latvijas tautsaimniecības norisēm, aizejošo gadu varētu uzskatīt par zināmu tramplīnu tam, lai sabiedrības lielākā daļa kļūtu turīgāka.

Ekonomiskie faktori nākamgad sola biznesa izaugsmi(5)

Pasaulē vērojamā ekonomiskā izaugsme pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecību, veicinot arī uzņēmējdarbību raksturojošo datu uzlabošanos. Lai gan nākamgad kopējās izaugsmes tempi varētu nedaudz samazināties, uzņēmēju un viņu organizāciju pārstāvju vidū ir vērojams optimisms, lasāms ceturtdienas laikrakstā Diena.

Bitkoina mānīgais spožums(24)

Apmātība ar kriptovalūtām turpina sasniegt aizvien jaunus augstumus, un vismaz plašākai sabiedrībai zināmā bitkoina (bitcoin) gadījumā tas šogad nozīmējis nemitīgu vēsturisko cenu rekordu pārsišanu.

Eirozona starp darbaspēka deficītu Vācijā un lieliem parādiem dienvidos

Pēdējā laikā ekonomikas analītiķu komentāri ir pozitīvi ne tikai par pašreizējo ekonomisko sniegumu, bet arī par Eiropas monetārās savienības nākotnes perspektīvām, lai gan prognozēs ir saskatāmas norādes par to, ka valūtas zonas tautsaimniecības izaugsme varētu kļūt lēnāka.

Arī makā, ne tikai statistikā

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums valstī turpina pozitīvi izpausties arī strādājošo makos, norāda tautsaimniecības eksperti.

Pensiju 3. līmeņa vilinājums

Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka ar potenciālo valsts aprēķināto un 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas apjomu uz gaišām vecumdienām nav vērts cerēt, tāpēc jau laikus ieteicams apdomāt citas iespējas, lai dzīves nogale materiālajā ziņā būtu mazāk skaudra. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rocība atļauj, vērts domāt par papildu ieguldījumu veikšanu, un šajā ziņā kā viens no varbūtējiem potenciālajiem risinājumiem ir pensiju 3. līmenis.

Bankas pelna mazāk naudas(3)

Ekonomiskās izaugsmes tempu kāpums ne vienmēr nozīmē iespēju nopelnīt vairāk. Šajā ziņā piemērs ir arī Latvijas banku sektors.

Aizvien pieaug interese par nekustamo īpašumu(3)

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums tradicionāli vainagojas ar lielāku interesi par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Tas saistīts ar iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos un tam sekojošu hipotekārās kreditēšanas pieaugumu. Vienlaikus investīcijas nekustamajā īpašumā tiek uzskatītas par finanšu ieguldījuma risku sadalīšanas instrumentu, un tas tiek izmantots arī patlaban, kad saistībā ar centrālo banku monetāro politiku procentu likmes ir zemas, bet obligāciju un akciju cenas atrodas tuvu vienā līmenī vai sasniedz aizvien jaunus vēsturiski augstākos cenu maksimumus, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Investīcijas tranzīta nozarē bremzē ģeopolitiskie faktori(1)

Aizvien lielākas naudas masas cirkulācija globālajā tautsaimniecībā un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās uzskatāmi par labvēlīgiem faktoriem Latvijas transporta nozarei, kurai talkā nāk arī ģeogrāfiskie apsvērumi. Tomēr atrašanās starp Austrumiem un Rietumiem vēl negarantē to, ka Latvijas transporta nozare kļūs tāda, lai piedzīvotu masveida vietējo un ārvalstu investīciju ienākšanu.

Pieprasījuma pieaugums un iepriekšējās investīcijas ļauj kāpināt ražošanu

Ekspertu iepriekšējās prognozes par labo rūpniecības konjunktūru sevi attaisnojušas pilnībā. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 8,4%. Ražošana turpina būt par vienu no mūsu valsts ekonomikas dzinējspēkiem, veiksmīgi izmantojot pasaules tautsaimniecības konjunktūras uzlabošanos.

Rūpniekiem uzlabojusies konjunktūra(1)

Rādītāji par ekonomiskās situācijas uzlabojumiem, kas nāk par labu Latvijas ražojošajam sektoram, nav tikai kādi atsevišķu tautsaimniecības speciālistu izdomājumi, bet gan reāla statistika. Viens no šādiem konjunktūras rādītājiem ir ražotāju cenas jeb cena, par kādu konkrētu produkciju pārdod uzņēmums. Ja cenas skrien augšup, to tradicionāli var saistīt ar to, ka tirgus apstākļi kļūst labvēlīgāki. Protams, ir arī cita iespēja – uzņēmums spiests celt cenas, lai kompensētu darbaspēka vai kāda izejvielu resursa cenas palielināšanos.

Noturēt iepriekš sasniegto(6)

Sabiedrības lojalitāte valstij, kā arī attieksme pret dažādiem procesiem kultūrā un politikā diezgan cieši saistīta ar norisēm tautsaimniecībā un ierindas indivīda labklājības līmeni. To, ka šajā ziņā viss būtu ideālā kārtībā, diezin vai dzirdēsim pat tādās labklājības citadelēs kā Šveice, Luksemburga vai Norvēģija. Latvijā ir pamats zināmam rūgtumam, jo, neraugoties uz to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājis vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, statistikas atskaitēs lielāko īpatsvaru veido viszemāk atalgoto strādājošo grupa, kuru alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 450 eiro mēnesī.

Kredītu likmes strauji neaugs(2)

Augošā ekonomiskā aktivitāte un tai sekojošā inflācijas palielināšanās eirozonā arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) liek domāt par mēru pieņemšanu, lai lētas naudas pieejamība Eiropas monetārajai savienībai neliktu doties pretī jaunam finanšu burbulim.

Eksporta devums un ES fondu nauda stutē arī patēriņu un kopējo labklājību

Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.

No kannām līdz augsta līmeņa IT: Plaukst drošības industrija(3)

Bruņošanās sacensība, kuras mērķis ne vienmēr ir gatavoties karam, bet gan potenciālā pretinieka atturēšana, atstāj pozitīvu ietekmi arī uz ekonomiskajiem procesiem – veicina ražošanu un pakalpojumu sfēru, palielina pieprasījumu pēc darbarokām un vairo korporatīvo peļņu, kas savukārt ļauj labi pelnīt tiem, kuri iegulda ar aizsardzības sektoru saistīto uzņēmumu vērtspapīros. Šajos finanšu instrumentos, izmantojot plašo banku un brokeru sabiedrību klāstu, finanšu resursus var ieguldīt arī Latvijas iedzīvotāji, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Kuģniecības kompānijas biržā stagnē

Pieaugot dažādu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomam, radusies labvēlīga augsne tam, lai palielinātos pieprasījums pēc kuģu pārvadājumiem. Augošais pieprasījums vienlaikus ir dzinulis pārvadātājiem kāpināt savu pakalpojumu cenas, vienlaikus potenciāli vairāk pelnīt, kas savukārt veicina ieguldītāju intereses pieaugumu par šo uzņēmumu vērtspapīriem biržā.

Aviosektors priecē biržās

Pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iepriekš notikušais cenu kritums pasaules naftas tirgū izraisījis investoru intereses pieaugumu par aviosektora akcijām, tomēr vienlaikus eksperti vērš uzmanību uz pieaugošajiem protekcionisma riskiem un aizvien augošajām politiskajām pretrunām, kas pozitīvo investoru sentimentu var krietni vien pabojāt.