Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Mārtiņš Apinis

Privatizēt vai tomēr ne?(1)

Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic ir paredzētas līdz šā gada beigām. Vienlaikus no Satiksmes ministrijas komentāriem izriet, ka iespējama arī pilnīga lidsabiedrības privatizācija. Ja tiek plānots privatizēt kaut ko lielu, tas vienmēr sabiedrībā izraisa plašas viedokļu sadursmes, un izskatās, ka arī šis gadījums nebūs nekāds izņēmums.

Depozītu nauda zaudē pirktspēju(4)

Pieaugošā inflācija, kas liecina par valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos, vienlaikus iecērt robu makā tiem, kuriem rocība ir plānāka. Tāpat finansiālas blaknes skar tos, kas nogulda naudu banku depozītos, kuru atdeve pēdējā laikā mērāma tikai dažās procentu desmitdaļās. Šīs zemās likmes saistītas ar iepriekš uzsāktām centrālo banku ekonomikas stimulēšanas programmām, kuru ietvaros tika mazinātas procentu likmes un veikti triljonu eiro un dolāru ekvivalenta vērti parāda vērtspapīru pirkumi (QE), lai nonāktu pie zemām aizdevuma likmēm un vieglāk pieejamiem kredītiem iekustinātu ekonomisko aktivitāti. Šobrīd tas izdarīts, un par to liecina jau pieminētais inflācijas pieaugums. Tomēr līdz ar ekonomiku stimulējošajiem monetārajiem pasākumiem ievērojami nokritās arī noguldījuma likmes komercbankās, kuras vairs netiek līdzi augošajam patēriņa cenu kāpumam.

Vēl ir laiks pievilkt tēriņu grožus

Apokalipses jātnieku vizīte Latvijas ekonomikai nedraud, taču ir vērts jau sākt domāt par uzkrājumu veidošanu, ne tikai par naudas tērēšanu.

Inflācijas svaru kausos

Ziņa, ka Baltijas valstīs septembrī bijusi lielākā gada inflācija Eiropas Savienības valstu vidū, bet Latvija šajā ziņā ieņem trešo vietu, daudziem droši vien liek iedomāties par straujo sviesta un citu piena produktu cenu kāpumu veikalos. Tomēr sabiedrībā vasarā visai plaši apspriestais «sviesta burbulis» ir tikai viens neliels aspekts kopējā inflāciju veidojošajā faktoru buķetē.

Naftas tirgū straujas svārstības

Strauji cenu zigzagi – tā var raksturot pēdējo mēnešu svārstības pasaules naftas tirgū. Augusta pēdējās dienās barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent atradās nedaudz virs 50 ASV dolāru ( 42,34 eiro) atzīmes, bet jau nepilnu mēnesi vēlāk investoru aktivitātes šīs markas melnajam zeltam ļāva šķērsot 59 dolāru robežu par barelu, tādējādi sasniedzot augstāko virsotni kopš 2015. gada jūlija. Tomēr ar to pircēju aktivitātes izsīka, un jau oktobra pirmajās dienās cena tuvojās 55 dolāriem, bet nesen bija pārsniegusi 57 dolārus par barelu. Tas rada jautājumu, vai naftas tirgum izdevies atgriezties pie augšupejas, vai arī vēl aizvien notiek jau ieilgušie tirgus līdzsvara meklējumi.

Rūpnieku veiktais izrāviens(1)

Pēdējā gada pozitīvās globālās tautsaimniecības pārvērtības par ieguvējiem padarījušās Latvijas rūpniecības uzņēmumus.

Rūpniecībā kāpums par spīti grūtībām(1)

Pēdējā gada pozitīvās globālās tautsaimniecības pārvērtības par ieguvējiem padarījušās Latvijas rūpniecības uzņēmumus. Augošās eksporta iespējas un lielāka naudas aprite vietējā tirgū ļāvušas Latvijas apstrādes rūpniecībai augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielināt rūpniecības produkcijas izlaidi par 12,1%, produkcijas izlaides pieauguma tempam sasniedzot augstāko punktu kopš 2012. gada augusta. Savukārt gada astoņos mēnešos pret šo laika periodu pērn apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjomi kāpuši par 8,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sudraba mainīgais spožums

Pēdējie gadi pasaules sudraba tirgū aizvadīti nemitīgos cenu zigzagos, bez noteiktas virzības. Pagājušās nedēļas otrajā pusē sudrabs maksāja nepilnus 17 ASV dolārus par Trojas unci. Pēc SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja Andra Lāriņa domām, pašreizējais cenu līmenis nav slikts sākuma punkts, ja ir vēlme investēt tieši sudrabā. "Tomēr ir jāatceras, ka cena nekad nav tik zema, lai nebūtu zemāka, un tik augsta, lai nebūtu augstāka. Investīcijas izejvielās ir saistītas ar augstu risku un lielu cenu svārstīgumu, kas var radīt ievērojamus zaudējumus," brīdina finanšu eksperts.

Labvēlīgāka vide investīcijām

Latvijas uzņēmēju aprindās nereti dzirdams, ka nodokļu sistēma mūsu valstī nav labvēlīga tam, lai rastos interese paplašināt savu darbību un veiktu jaunas investīcijas. Iespējams, tas ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc ekonomikas apjoma ziņā uz iedzīvotāju Latvija atpaliek, rēķinot pret vidējo Eiropas Savienībā. Tomēr, tā kā ekonomiskā izaugsme ir paātrinājusies un valdībai radusies lielāka fiskāla telpa dažādu reformu veikšanai, turklāt no reformu esamības ir atkarīgs tālāks progress tautsaimniecībā, ir veiktas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas, jau sākot ar nākamo gadu, veicinās gan Latvijas uzņēmējdarbības vides, gan arī komercsabiedrību finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Par spīti atsevišķiem riskiem, pasaules tautsaimniecība var audzēt apjomus(4)

Latvijas kā mazas un visai atvērtas ekonomikas attīstībā viens no būtiskākajiem faktoriem, iespējams, pat galvenais, ir kopējās globālās tendences. Pateicoties tam, ka tās bija labvēlīgas, ļaujot kāpināt vietējās ražošanas un eksporta apjomus, pagājušā gada beigās izdevās pārvarēt vairākus ceturkšņus vērojamo mūsu valsts ekonomisko atdzišanu. Arī šogad pasaules fons bijis labvēlīgs, par spīti bažām, kas saistītas ar dažādiem politiska rakstura jautājumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece izsaka viedokli, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās un izaugsmes temps nākamajā gadā būs līdzīgs tam, kāds ir šogad. "Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aug, piedāvājot iespējas mūsu eksportētājiem. Globālo izaugsmi veicina pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, kas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības kāpumu," skaidro tautsaimniecības speciāliste.

Algu pieaugumā ceļas temperatūra(6)

Augot darbaspēka deficītam, valstī turpinās samērā straujš statistiski fiksēts darba samaksas pieaugums, kas, visticamāk, sevi ne tuvu nav izsmēlis. Ja runājam par pēdējiem datiem, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka vidējā bruto darba samaksa šāgada otrajā ceturksnī valstī sasniegusi 927 eiro jeb par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr līdz ar visai strauji pieaugušo inflāciju strādājošo reālā pirktspēja augusi teju divas reizes lēnāk, kas gan arī nav tik peļams rādītājs.

Ir burbulis? Vai nav?(4)

Virsrakstā uzdotais jautājums daudziem varētu šķist absurds, ja ņemam vērā to, ka ir 2017. gads un valsts tautsaimniecība (ja rēķina salīdzināmajās cenās un atmetam inflācijas ietekmi) tikai tagad pietuvojusies 2007. gada līmenim. Tāpat šis jautājums varētu nešķist loģisks, ja paraugāmies uz kopējo atalgojuma līmeni Latvijā. Proti, faktu, ka, vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījumiem, iepriekšējos gados gandrīz pusei strādājošo neto darba samaksa tika iekļauta zemākajā atalgojuma slieksnī, kur neto darba samaksa sasniegusi līdz 450 eiro mēnesī. Tikai šogad šādu strādājošo īpatsvars kopējā darba ņēmēju struktūrā noslīdēja zem 40% atzīmes.

Palīdzēs legalizēt ieņēmumus(2)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viena no būtiskākajām mūsu valsts ekonomikas problēmām ir ēnu ekonomika. Tās esamība ne tikai traucē valsts un pašvaldību budžetu piepildīšanu, bet arī kropļo ekonomisko vidi, padarot legālu uzņēmējdarbību mazāk konkurētspējīgu.

Izaugsme globālo procesu ietekmes ēnā

Latvijas ekonomiskās izaugsmes sniegums šogad patiešām nav peļams – 4%, vai 4,8%, atkarībā no tā, vai vēlamies apskatīt to, kā mainījies tautsaimniecības apjoms, vai arī apskatīt izaugsmes tempu, ierēķinot kalendāros faktorus. Jebkurš no šiem abiem skaitļiem ir uzskatāms par pievilcīgu, lai varam runāt par to, ka tautsaimniecība piedzīvo jūtamu uzrāvienu, kas darīs turīgāku arī caurmēra Latvijas iedzīvotāju.

Izklaides nozares loma aug(3)

Tautsaimniecības dažādība ir viens no būtiskākajiem faktoriem tam, lai valsts kopējais ekonomiskais pieaugums, kā arī labklājības pieaugums būtu līdzsvarots. Ne mazāk būtiska ir arī iedzīvotāju garīgo vajadzību apmierināšana, kas ļauj saglabāt un attīstīt intelektuālo potenciālu, kas savukārt ir pamats tam, lai radītu lielāku uz zināšanām balstītu un lielākas pievienotās vērtības tautsaimniecību, kas būtu pamats vispārējai valsts ilgtspējai.

Aizsākts ceļš uz vidusslāni

Neraugoties uz to, ka attiecībā uz valstī paredzēto nodokļu reformu atsevišķos aspektos vēl aizvien ir vērts pamatīgi diskutēt par to, cik lielā mērā tās labumi, piemēram, atvieglojumi par apgādājamajiem, pieejami sabiedrības trūcīgākajai daļai – vientuļajām mātēm un mazo algu saņēmējiem, kopējais ienākumu pieaugums valstī uz izdarīto likumdošanas izmaiņu bāzes radījis placdarmu tam, lai ilgtermiņā veidotos plašāks un turīgāks vidusslānis.

Divi ātrumi veicina riskus(5)

Eirozonas ekonomisko raksturlielumu kontekstā situācija Vācijā stipri atšķiras no Itālijas. Tomēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika ir vienota, neraugoties uz to, ka finanšu disciplīna un ekonomiskās izaugsmes kapacitāte abās valstīs ir visai atšķirīga. Līdz ar to, kas izdevīgs Vācijai, tāds var nebūt attiecībā uz valūtas zonas dienvidu valstīm. Plānojot tālāko finanšu politiku, monetārā iestāde var nonākt visai lielas dilemmas priekšā vai, turpinot pašreizējo ekonomikas stimulēšanas programmu Eiropas monetārajā savienībā ar salīdzinoši lētiem kredītiem, ļaut turpināt "karsēt" finansiāli stabilo valstu tautsaimniecības, vai, apgriežot pašreizējos stimulus, riskēt ar jauniem satricinājumiem valūtas zonas dienvidos.

Britu spožums sāk bālēt(4)

Valsts, ko varam uzskatīt par pamatlicēju industriālajai revolūcijai un lielā mērā arī mūsdienu globalizācijas procesiem, līdz šim bijusi arī viens no vadošajiem Latvijas eksporta tirgiem, turklāt vēl līdz šā gada sākumam ar pieaugošu lomu.

Transports konkurences cīņā

Neraugoties uz to, ka šis gads Latvijas tranzīta nozarei sācies ar izaugsmi, palielinoties gan dzelzceļa pārvadājumu, gan ostās pārkrauto kravu apjomiem, kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pienesums valsts ekonomikas struktūrā, visticamāk, būtisku izaugsmi nepiedzīvos.

Mazumtirdzniecība kļūst straujāka

Mazumtirdzniecības nozare lielā mērā ir tautsaimniecības attīstības spogulis. Augot iedzīvotāju ienākumiem un drošības izjūtai par nākotni, tēriņi tradicionāli rāda pieauguma tendenci, veicinot arī tirdzniecības nozares attīstību.

Pārtikas nozare kāpina apjomu(1)

Situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā pēdējos gados piedzīvojusi kardinālas izmaiņas. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un kaimiņvalstij noteiktajām ekonomiskajām sankcijām pārtikas ražošana Latvijā bija uz viļņa, kas Krievijas un Rietumu savstarpējo sankciju rezultātā strauji zaudēja apmērus, tomēr šobrīd situācija atkal mainījusies pozitīvā virzienā.

Eksportam tagad straujāks uzrāviens

Aizvien ik pa laikam dzirdamie izteicieni, ka Latvijā visi grib tikai tirgoties, ražošanas un eksporta mums nav, bet pēc attiecību saasināšanās ar Krieviju viss kļuvis pavisam slikti, maigi sakot, neiztur kritiku.

Iepazīst valsti, atved naudu(2)

Neraugoties uz to, ka dažādu liela mēroga pasākumu rīkošanā Rīga nav iemantojusi tādu slavu kā Davosa vai Ženēva, arī Latvijas galvaspilsētas potenciāls ir visai augsts.

Atgūšanās un jauni riski

Pagājušā gada statistika uzskatāmi liecina, ka labvēlīga globālā konjunktūra mūsu valsts tautsaimniecību var izvilkt plusos pat tad, ja pašu mājās ir problēmas. Tieši pateicoties rūpniecībai un pieaugošajam eksportam, Latvijas iekšzemes kopprodukts pērno gadu noslēdza ar tā brīža apstākļiem puslīdz pievilcīgiem 2%, neraugoties uz kritumu būvniecībā un stagnāciju mazumtirdzniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka apmēram 70% Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienības valstīs, likumsakarīgi, ka tieši šis reģions ir mūsu uzmanības degpunktā.

Dārgais piens vilina ieguldīt

Sociālajos tīklos rezonansi ieguvusī sviesta sadārdzināšanās vidēja mēroga strādājošajam gan īpašu robu makā necērt, vienlaikus apķērīgākajiem ļāvusi tikt pie papildu peļņas iespējām. Šajā gadījumā runa ir par kaimiņvalsts Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu akciju pirkšanu un pārdošanu biržā, otrdien lasāms avīzē Diena.

Būvnieki atgūstas no krituma

Pēdējā gada laikā situācija Latvijas būvniecības nozarē mainījusies faktiski uz pretējo. Pirms gada Eiropas Savienības (ES) fondu naudas pārrāvuma dēļ būvnieku darbu apjomi krasi samazinājās, tomēr šogad situācija ir kardināli mainījusies, būvniecības izaugsmes tempiem faktiski sasniedzot līmeni, kāds bija tā dēvētajos treknajos gados.

Lētāku komisiju gaidās

Jautājums par pensiju uzkrājumu pārvaldīšanu un ar to saistītajām komisijas maksām aizvien bijis aktuāls, iedzīvotāju viedoklim bieži vien esot ar visai negatīvu pieskaņu. Tomēr evolūcijas procesi skar arī finanšu nozari, līdz ar to pieejamais pensiju plānu skaits kļūst aizvien lielāks un, tos izvēloties, klientam palielinās iespēja arī variēt ar komisijas maksām.

Krāšanas kultūra attīstās lēni(7)

Neskatoties uz to, ka, vērtējot kopumā, privātpersonu noguldījumi pēdējos gados ir strauji pieauguši, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai gandrīz nekādu uzkrājumu, kas viņu mājsaimniecības padara ļoti ievainojamas brīdī, ja pasaulē atkal sāksies kādi finansiāli satricinājumi. Tā kā mūsdienu globālā ekonomika dzīvo no viena "burbuļa" līdz nākamajam, lielāka vai mazāka mēroga krīzes pienākšana ir neizbēgama, kas savukārt nozīmē, ka finansiāla rakstura nepatikšanas nemetīs līkumu arī Latvijai.

Sit aizvien jaunus rekordus

Labi peļņas rādītāji un pozitīvs makro pulss liek investoriem atvērt makus.