Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama Latvijas Radio otrdien izteicās, ka konkurences vairošanas nolūkā būtu lietderīgi bezrecepšu zāles sākt tirgot arī lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās.
Lieldienu nedēļā dažs potenciāli intervējamais nebija sazvanāms, jo paņēmis "mazo atvaļinājumu" un izbraucis atpūsties. Nu līdzīga situācija atkārtojas maija sākumā – svētku dēļ ir neparasti īsa darba nedēļa, daudzi, paņemot brīvas arī tās pāris atlikušās darba dienas, dodas uz laukiem vai ārpus valsts.
Ja gribam demokrātiskos procesus darbināt jēgpilni, interesei par politiku ir nozīme - tā intervijā Romānam Meļņikam pauž politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Darbu Satversmes tiesā sākušie jaunie tiesneši Artūrs Kučs un Jānis Neimanis sarunā ar Guntaru Gūti uzsver, ka konstitucionālās tiesas būtība ir vispusīgi izvērtēt strīdīgus jautājumus un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu.
Ikreiz, kad vērtējam kāda politiķa darbu, pirmais faktors, ko ievērojam, ir viņa komunikācija ar sabiedrību. Kādreiz senākos laikos deputāti un pretendenti uz šo statusu ar vēlētājiem tikās laukumos sasauktos mītiņos, tāpat arī kultūras namos, nu pārsvarā virtuālajā pasaulē.
Par valdības darba ietekmi uz pašvaldību, Rīgas domes pieņemtajiem ilgtermiņa lēmumiem, kā arī pašreizējo pilnvaru laikā nepaveikto Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu izvaicā Romāns Meļņiks.
Piektdien, 14.aprīlī, durvis vēra pašvaldību vēlēšanu komisijas, un pirmie vienpadsmit saraksti dažādās pašvaldībās jau ir iesniegti. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsver, ka nav pamata bažām par blēdībām, skaitot balsis vēlēšanās, savukārt pret balsu pirkšanu var līdzēt vienīgi sabiedrības attieksme.
Mašīnbūves nozare pielāgojusies tirgus situācijai, bet vēlas lielāku valsts atbalstu vietējiem ražotājiem, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver a/s Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) valdes loceklis Gatis Kamarūts.
Gadiem ilgi jau runāts par to, cik aplami, ka valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem valdības mēdz tērēt visai paredzamām vajadzībām. Proti, katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, kā arī to radīto zaudējumu kompensēšanai rezervētā nauda tiek izdalīta vai nu vajadzībām, kuras nav guvušas atbalstu budžeta tapšanas laikā, vai jaunām iniciatīvām, kas vai nu kalpo politiķu tēla spodrināšanai (tāpēc neatliekamas?) vai varētu tikt finansētas no citiem avotiem. Tā pavisam nesen no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 28 458 eiro prēmiju izmaksāja bokserim Briedim par WBC čempiona titulu, vēl 24,6 tūkstoši eiro tika atvēlēti Valsts asinsdonoru centram, lai tā jaunās telpas Merķeļa ielā būtu pieejamas personām ar funkcionāliem traucējumiem (tiešām arī viņi ir donori?). Tieši no šī avota naudu lūdza arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai vairākām pašvaldībām kopā piešķirtu 198 814 eiro, sedzot izdevumus, kas tām radušies 2016. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus (šie izdevumi taču bija iepriekš paredzami, vai tiešām budžetā nevarēja iekļaut finansējumu?).
Diezgan pamatīgu "šūmēšanos" interneta saziņas vietnēs raisījusi vokālā pedagoga Edgara Kramiņa un Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles saruna Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, kas beidzās ar politiķes asarām un aiziešanu no studijas, nespējot izturēt sarunas biedra pārmetumus, ka pie visa (arī terorisma Zviedrijā?) esot vainīgi liberāļi, ko Latvijā pārstāv Vienotība un tātad arī Viņķele.
Par turīgu cilvēku motivāciju atbalstīt mākslu un veidot privātkolekcijas, kā arī nosacījumiem latviešu mākslinieku konkurētspējai pasaulē ar mecenātu un mākslas kolekcionāru Jāni Zuzānu sarunājas Romāns Meļņiks
Sasniegts tas kritiskais brīdis reformu procesā, kad nav vairs atpakaļceļa, – atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis sarunā ar laikraksta Diena galveno redaktoru Gati Madžiņu un komentētāju Romānu Meļņiku.
Daudz diskutēts par to, cik labs saimnieks ir valsts. Dzirdēti ļoti pretrunīgi viedokļi – gan idealizējot pagātni un akcentējot atsevišķas privatizācijas neveiksmes, gan par piemēru piesaucot veiksmīgākos eksportējošos uzņēmumus kontrastā ar kādu no valstij piederošajiem. Taču jautājums vienmēr atduras divos faktoros, kas savstarpēji cieši saistīti: kas ir tā joma, ko vērtējam, cik ļoti tur nepieciešama valsts līdzdalība, un cik spējīgi ir valsts intereses pārstāvošie vadītāji. Tāpat jāņem vērā, ka bieži tiek jaukti valsts un pašvaldību īpašumi un kompetences.
Ziņu aģentūras vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kuri dzimuši pēc 1992. gada 6. februāra, kad pārstāja darboties Padomju Savienības pilsonība. Iepriekš Krievijā bez vīzas varēja iebraukt cilvēki bez noteiktas valstiskās piederības, ja viņiem savulaik bijusi PSRS pilsonība, proti, tie, kas dzimuši līdz 1992. gada 6. februārim.
Par Gaiziņkalna nākotni, Valsts kontroles pārmetumiem un pašvaldību tuvināšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu izvaicā Romāns Meļņiks.
Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemtos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas cita starpā paredz noteikt prasību par valsts valodas zināšanu vismaz minimālā līmenī lauksaimniecības zemes pircējam. Šis ir tas gadījums, kad īsti vietā teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem, – deputāti, pieņemot likumu, protams, gribēja, kā labāk, – gan pasargāt iekšējo tirgu, gan arī paši būt tīkamāki vēlētājiem. Diemžēl sanāca, ka likumā sabalsotais ir savstarpēji un ar citiem likumiem pretrunīgs, pat neizpildāms. Un vēl vairāk – tas rada priekšnoteikumus negodīgai rīcībai, arī korupcijai. Skaidrs, ka ne jau tāds bija likuma pieņēmēju mērķis.
Diena šonedēļ vēstīja par birokrātiskajiem šķēršļiem, ar ko saskārusies Gaiziņkalna virsotnes īpašniece, jau ilgstoši pūloties nelielu zemes gabalu pašā kalna galā atdāvināt valstij. Te problēmas nodalīt virsotni no pārējās ģimenei piederošās zemes, te grūtības saskaņot piekļuvi tai, te atkal jautājums, vai tiešām pašam dāvinātājam ir jāuzņemas arī visas ar to saistītās izmaksas, un kur nu vēl visādas pilnvaras, iesniegumi, pieteikumi, apliecinājumi...
Par ētiku advokātu un tiesu darbā, par likumu un tiesu darba uzlabošanu, kā arī cilvēku iespējām saņemt juridisku atbalstu ar zvērinātu advokāti Artu Snipi sarunājas Romāns Meļņiks.
Par pasažieru un kravu pārvadājumu attīstību, izmaksām, kā arī drošības jautājumiem ar jauniecelto Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci sarunājas Romāns Meļņiks.
Ierasts, ka Valsts kontrole laiku pa laikam nāk klajā ar revīziju ziņojumiem, informējot par kādā no daudzajām institūcijām atklātajiem pārkāpumiem vai nesaimniecisko attieksmi pret nodokļos iekasētajiem līdzekļiem. Parasti sašutumu par to pauž vien tieši iesaistītā puse, savukārt pārējās sabiedrības, arī mediju, attieksme vairāk vai mazāk ir kontrolētāju pusē. Tomēr ir brīži, kad gribētos, lai arī pašu kontrolētāju darbu kāds pavērtētu no lietderības viedokļa.
"Līderis ir tas, kas var vienā mirklī savākt tautu, likt kaut ko darīt, kaut ko nedarīt, iestāties par kaut ko vai iestāties pret, pat ja tas ir nepopulārs lēmums. Cilvēks ar vāju līderismu faktiski orientējas uz īstermiņa rezultātu," intervijā par līderu lomu politikā Romānam Meļņikam norāda reklāmas jomas speciālists Ēriks Stendzenieks.
Pagājušajā nedēļā World Economic Forum vietnē bija lasāms pētījums par uzņēmējdarbības garu dažādās valstīs. Saskaņā ar to Latvija ir trešajā vietā Eiropā uzreiz pēc Igaunijas un Zviedrijas. Zemāk attiecīgi: Nīderlande, Lielbritānija, Slovākija, Lietuva, Dānija, Austrija, Rumānija. Kā redzams, ekonomiskās attīstības ziņā ļoti atšķirīgas valstis. Jāpiebilst, tas uzrāda nevis kādus jau esošus panākumus attiecīgajā valstī, bet gan cilvēku cīņassparu šādus panākumus gūt. Vērtēts ne vien pēc tā, cik daudzi attiecīgajā valstī gatavi veidot paši savu uzņēmumu, bet arī cik iniciatīvas bagāti tie kopumā.
Palasīju stenogrammu ar deputātu debatēm pēc Ministru prezidenta ziņojuma Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību. Ignorējot runas, ko varētu iekļaut kategorijā "deputāta statusa izmantošana pašvaldību vēlēšanu kampaņā" un kur spilgtākais piemērs ir bļaustīšanās, ka viss ir slikti, spilgtākie piemēri ir Kaimiņš, Ķirsis un Bondars, pārējās uzstāšanās bija vairāk vai mazāk vērstas uz kādas konkrētas jomas vajadzību akcentēšanu, attiecīgi pārmetot valdībai nepietiekamo finansējumu.
Saeimā beidzot no ilgstoša sastinguma izkustējies jautājums par normatīvu pilnveidošanu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās nodrošināšanai. Līdz šim vairāk diskutēts par to, kā situācija izskatās "no augšas" – valsts līmeņa –, katru konkrēto gadījumu skatot kontekstā ar citiem, nu šo pieeju ir cerības mainīt, mudinot arī pašas pašvaldības domāt, kādā mērogā to attīstība var būt veiksmīgāka ilgtermiņā.
Plašu ažiotāžu šajās dienās guvusi Rietumvalstu pretestība Turcijas politiskās elites pārstāvju dalībai masu aģitpasākumos, kuru mērķis ir mudināt Eiropā dzīvojošos Turcijas pilsoņus 16. aprīlī gaidāmajā referendumā balsot par prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaru paplašināšanu. Tiek ziņots, ka Turcijas ģimeņu lietu ministre Fatma Betila Sajana Kaja sestdien netika ielaista savas valsts konsulātā Roterdamā un pēc vairākas stundas ilgām sarunām tika izraidīta no Nīderlandes un eskortēta atpakaļ uz Vācijas robežu. Sākotnēji bija plānots, ka kampaņas mītiņā pie konsulāta Roterdamā sestdien uzstāsies Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu, bet Nīderlandes valdība anulēja nolaišanās atļauju viņa lidmašīnai. Vēl iepriekš līdzīgi aģitācijas mītiņi drošības apsvērumu dēļ tika aizliegti Šveicē un Vācijā.
Nupat lielu sabiedrības satraukumu raisīja ziņa par vairāku tūkstošu eiro lielo nekustamā īpašuma nodokli zemei un mājai Mežaparkā, ko ik gadu pašvaldība iekasē no mākslinieces Džemmas Skulmes. Protams, bija arī tādi līdzpilsoņi, kas acīmredzot aiz nenovīdības bilda, ka Skulmes gleznas arī nav no lētajām, taču, šķiet, vairākumam ir skaidrs, ka līdzīgā situācijā, kādā nu nonākusi cienījamā māksliniece, var būt arī liela daļa tādu cilvēku, kuriem nav nedz pašradītu vērtību, nedz dzimtas relikviju, ko notirgot, lai nomaksātu nodokli. Tad nu vienīgā izeja ir pārdot savu mantojumā saņemto vai par paša pelnītu naudu pirkto vai būvēto īpašumu, kas, laikiem mainoties, pēkšņi izrādījies elitārā rajonā.
"Jā, slēptā aģitācija vienmēr bijusi, bet tas nenozīmē, ka ir ļoti būtiski pārkāpumi, kā 2006.gadā, kad vienā gadījumā runa bija par miljonu, otrā – par pusmiljonu. Šobrīd priekšvēlēšanu ierobežojumu sistēma no likumiskā viedokļa ir sakārtota, strikti nodefinēta arī atbildība par pārkāpumiem," uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.