Fragments no intervijas:
Vakar parādījās ziņa, ka saskaņā ar SKDS veiktiem pētījumiem pēdējo pāris gadu laikā samazinājies to cilvēku skaits, kuri regulāri seko līdzi politiskajiem notikumiem valstī. Kā to vērtēt?
Kaut kādu lineāru lejupejošu tendenci attiecībā uz interesi par politiku es nesaskatu. Drīzāk varam runāt par to, ka interese ir viļņveida – ir kaut kādi kāpuma, ir krituma brīži. Varu vēl piekrist, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem interese ir mazinājusies, tomēr kopumā, cik mēs redzam arī no starptautiskiem pētnieciskiem projektiem, kuros ir iespējams datus salīdzināt, interese par politiku Latvijā ir vidējā līmenī – pie mums tā nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta.
Cik būtiski vispār ir tas, vai cilvēki seko politiskām norisēm valstī vai ne?
Ja mēs gribam demokrātiskos procesus darbināt jēgpilni, šai interesei ir nozīme. Jo, pateicoties tam, ka cilvēki seko līdzi tam, kas politikā notiek, un mēģina arī saprast, kāpēc kaut kas notiek un kaut kas nenotiek, viņi var izdarīt pamatotākas izvēles gan vēlēšanās, gan citos brīžos.
Piemēram?
Piedalīties streikos, mītiņos, demonstrācijās, kādās citās politiskās līdzdalības akcijās vai ne. Līdz ar to es arī domāju, ka interese par notikumiem politikā ir vēlama. Tas, ka politikai 24 stundu diennaktī formātā ir jākonkurē ar citām aktivitātēm, arī saprotams, īpaši tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk laika nekā citās Eiropas Savienības valstīs dzīvojošie pavada darbavietās, līdz ar to viņi varētu justies vairāk saguruši un viņiem varētu būt arī mazāk laika.
Ja nav laika, arī informāciju vairāk uztver tikai virsrakstu vai tvitera īso ziņu līmenī bez papildu iedziļināšanās?
Tas, ka mainās mediju patēriņa struktūra, proti, mazinās tā saukto tradicionālo mediju patēriņš, pieaug interneta socializēšanās vietņu, ziņu portālu patēriņš, jau nenozīmē, ka mainās pati interese. Vai cilvēki aktualitātēm seko līdzi no īsiem vai gariem tekstiem? Es neredzu veidu, kā sarežģītas problēmas būtu iespējams iztirzāt 140 rakstu zīmēs, kā tas ir tviterī. Jā, veidojas prasība, lai politiķi izteiktos iespējami īsi, taču tas neattiecas uz visu informāciju, jo problēmas ir pietiekami sarežģītas. Kaut vai ņemot par piemēru šobrīd aktuālo nodokļu reformu – 140 zīmēs nav iespējams atklāt ne kaut kādu iespējamo pozitīvo ietekmi uz starptautisko konkurētspēju no vienas puses, ne pusmiljarda cauruma aizlāpīšanu no otras puses. Caur to var tikai izkliegt, ka kaut kas tāds varētu būt, bet, lai saprastu, kas un kā, analizētu, ir nepieciešama plašāka informētība.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 25.aprīļa, numurā!
KĀDA kuram politika.