Neizskatās labi, bet rīkoties tā var(6)
Diemžēl Latvijā mums ir tā: kamēr nav problēmas, tikmēr likumu nepilnības neredz – Romānam Meļņikam atzīst zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Romāns Meļņiks
Tikt tālāk par labiem nodomiem(4)
Rīgas domē vēsta, ka no nākamā gada janvāra katra mēneša pirmajā sestdienā tikšot slēgta autosatiksme kādā no pilsētas centra ielām. Mērķis – pārliecināties par iedzīvotāju, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu reakciju uz izmaiņām. Attiecīgajās vietās uzņēmējiem, saskaņojot ar domi, būšot iespēja izvietot uz ielas arī kādas tirdzniecības vietas, piemēram, tirgot dzērienus. Motorizētajai satiksmei slēgtās ielas šajās dienās būs atvēlētas gājēju un velobraucēju satiksmei, kā arī pa tām turpinās kursēt sabiedriskais transports.
Tā vairs nav demokrātija, virzāmies uz totalitārismu(154)
Ir acīmredzami, ka kāds grib kaut ko nogremdēt, bet nogremdē viņš nevis Lembergu, bet gan nopietnus Latvijas uzņēmumus un nodara kaitējumu valstij – intervijā Romānam Meļņikam atzīst kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Pieturēties pie vienota mērķa, vienota vektora(2)
Valsts prezidents Egils Levits pagājušajā nedēļā paudis, ka valdības deklarācijām vajadzētu ciešāku sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu (NAP). Lieliska doma! Beidzot to pauž kāds no valsts varas visaugstākā līmeņa. Cerams, izpildvara un likumdevējs ieklausīsies.
Steidz sagatavot ostas pārdošanai?(38)
Tranzīta jomā viss, kas tagad šeit tiek darīts, ir par labu Lietuvai – intervijā Romānam Meļņikam secina bijušais va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Aivars Strakšas.
Latvijas politikā aizvien vairāk sociālisma(24)
Ilgāka laika novērojumi rāda, ka Latvijas politiskā telpa kļūst aizvien kreisāka, lai arī publiski vismaz politiķi to nav gatavi atzīt, jo partiju pozicionējumā ierasts kreisumu vai labējumu vērtēt nevis pēc sociālekonomiska, bet gan etniska kritērija. Tajā pašā laikā droši vien mūsu pagātnes un arī augošās nevienlīdzības ietekmē pieprasījums pēc sociālās vienlīdzības un tās nodrošināšanai arī lielākas valsts regulējošās lomas ir liels.
Problēmas ar gribēšanu un prioritātēm(2)
Esošā sistēma ir tā ieēdusies, ka nepadodas pārmaiņām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst biedrības Rīgas
pilsētas Rūpju bērna valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Burovs: ārkārtas vēlēšanām mākslīgi izdomās ieganstu(31)
Ja dome būs atlaista, neplānoju stāvēt pie Ministru kabineta vai Saeimas ar plakātiem un kliegt, ka tas ir nelikumīgi, – sāksim gatavoties vēlēšanām – intervijā Romānam Meļņikam saka Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).
Šķirti vai kopā
Uzmanības centrā nonākušas iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Par to gaitu – un kur nu vēl rezultātiem – ir pāragri spriest, tomēr dažas partiju apsvērtās taktikas detaļas jau parādījušās publiskajā telpā, tās jau varam, kā saka, mazliet apsmadzeņot.
Visi riski apzināti?(8)
Redzot valdības partiju aktīvo rosīšanos ap jautājumu par pašvaldību vēlēšanām, vairs nav šaubu, ka drīzas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir neizbēgamas. Motivācijas tam, lai tā būtu, ir pietiekami daudz – gan sāktā parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, gan mediķu nerimstošā neapmierinātība ar politiķu nepildītajiem solījumiem, gan klamzīgā administratīvi teritoriālās reformas gaita, gan ekonomikas izaugsmes mazināšanās, kas spiež spert arī nepopulārus soļus, tostarp par nodokļu izmaiņām, gan arī sabiedrības sašutums par politiķu pielemto valsts budžeta finansējuma palielināšanu savām partijām – no tā visa sabiedrības uzmanība būtu kaut kā jānovērš, kaut vai, līdzībās runājot, radot haosu kaimiņsētā, tā novēršot skatus no nekārtībām pašu mājā.
Svarīgi, lai ir skaidri spēles noteikumi(7)
Mums jārēķinās, ka mūsu sabiedrība ir ierobežota cilvēku skaitā un profesionāļu mums ir tik, cik ir, – intervijā Romānam Meļņikam saka LU asociētā profesore Iveta Reinholde.
ЯRmarka turpināsies sadarbībā ar augstskolu beigušajiem(4)
Lai mākslinieku darbus varētu nopirkt arī maijā, mums sadarbībā ar portālu Diena.lv ir plāns veidot e-galeriju, kur savus darbus varētu piedāvāt gan studējošie, gan arī tie, kas beiguši akadēmiju, vai varbūt varētu būt arī plašāks autoru loks – intervijā Romānam Meļņikam saka mākslas pasākuma ЯRmarka ilggadējā organizatore Gundega Turnele.
Nāk ar formālu risinājumu(10)
Dienā, kad medicīnas darbinieki atkal kuplā pulkā (aptuveni 500 cilvēku) protestēja pie Saeimas saistībā ar solītos apmēros nesaņemto algu pielikumu, Valsts prezidents Egils Levits spējis vien
nosūtīt Saeimas priekšsēdei un premjeram vēstuli ar ieteikumu... grozīt iepriekš dotos solījumus, lai tādējādi nebūtu pretruna starp saistībām un to izpildi.
Parakstu vākšana – brīdinājums politiķiem(81)
Es nejūtu, ka būtu šausmīgi eksplozīva situācija, tomēr parakstu vākšanas process ir labs kā instruments vēlētāju rokās – intervijā Romānam Meļņikam saka politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Gripa. Galvenais, lai nejūt?(2)
Vēršos ar šo pie Veselības ministrijas. Labi, lai būtu konkrētāk – pie ministres. Sakiet, kāda jēga ir rīkot dažādas sabiedrību izglītojošas kampaņas, kāda jēga ir augsti profesionāliem infektologiem stāstīt dažādās auditorijās un intervijās par to, ka gripas simptomu sajušanas gadījumā nekādā gadījumā nevajadzētu iet uz darbu, mācību iestādi vai citu vietu, kur paredzama saskarsme ar līdzcilvēkiem, jo tas veicinātu slimības izplatīšanos?
Cik var reformēt?!(16)
Virsrakstā liktais jautājums pēdējā laikā atkal izskan aizvien biežāk. Šoreiz – saistībā ar valdības pārstāvju skaļi deklarēto apņemšanos veikt nu jau kārtējo nodokļu reformu. Šķiet, normāla nodokļu maksātāju vēlme būtu: savediet vienreiz par visām reizēm kārtībā tos nodokļus, lai ar tiem varam rēķināties ilgtermiņā, nevis provocējiet nestabilitāti ar spēles noteikumu maiņu teju vai katras Saeimas laikā! Labi, ja ir kaut kas laiku pa laikam jāuzlabo, to var darīt bez liekas ažiotāžas, bet ar konkrētu pamatojumu – ja sapratīsim, piecietīsim.
Līcis: informatīvā telpa ir apdraudēta(19)
Par kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nozīmi Romāns Meļņiks sarunājas ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektoru un valdes priekšēdētāja vietnieku Guntaru Līci.
Provocē ārkārtas vēlēšanas(7)
Iekšējās nesaskaņas Rīgā pie varas esošajā partijā Saskaņa, protams, dod pamatu ironijai. Rodas iespaids, ka vara šai partijai slīd laukā no rokām. Tomēr pēdējie notikumi liek domāt, ka stāsts ir nevis par iekšēju sairumu vai politisku agoniju, bet gan pārdomātu, pragmatisku virzību uz iespējami drīzām ārkārtas vēlēšanām.
Rail Baltica projekts vairāk jākoordinē premjeru līmenī(15)
Pie mums nez kāpēc tas projekts visu laiku tiek demonizēts, runā par to vien kā naudu tērējošu, lai arī stāsts pamatā ir par Eiropas dotu naudu un infrastruktūru, kas Latvijas budžetā ilgtermiņā ienesīs milzu naudu – intervijā Romānam Meļņikam saka Andris Linužs, kādreizējais Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail akcionāra no Latvijas puses Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītājs.
Latvijas Bankas prezidents jāizvēlas izsvērti un nesasteigti(14)
Būtu jāmainās visai komandai, tomēr, ņemot vērā Latvijas Bankas neatkarību, tas var notikt pakāpeniski līdz 2022.–2023. gadam, kad lielākajai daļai padomes locekļu beigsies pilnvaru termiņi, – intervijā Romānam Meļņikam saka kādreizējais (laika posmā no 2004. līdz 2016. gadam) Latvijas Bankas padomes loceklis Leonīds Gricenko.
Neredz. Nedzird. Tātad nav?(2)
Dažas tēmas ir tādas, pie kurām komentāros nākas atgriezties vēl un vēl. Jo sabiedrībā attiecīgie jautājumi ir īpaši aktualizēti, bet politiķi argumentus liekas nemanām, vien labākajā gadījumā atrunājas ar kaut kādām līdz smieklīgumam neiederīgām frāzēm. Tā, piemēram, ir ar partiju finansēšanu. It kā cēlu mērķu vārdā (vai ar tiem piesedzoties) gan tiek ieviesti dažādi ierobežojumi, gan arī lūkots, kā pagrābties pēc valsts budžeta naudas.
Gāzi – pa tiešo lielākajam patērētājam(9)
Par videi draudzīgiem vai mazāk kaitīgiem energoresursiem ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes locekli Kristapu Stepanovu sarunājas Romāns Meļņiks.
Tikai uzplēš brūces(3)
Pusdarbu darītāji. Tā varētu raksturot ļoti daudzus šā laika politiķus. Turklāt ne tikai tos, kas Saeimā vai valdībā, bet arī pašvaldībās esošos. Proti, ja vismaz kāds no viņu iesāktajiem darbiem būtu pabeigts līdz galam, kvalitatīvi, tas būtu kā veiksmes stāsts, ko atcerētos ilgi, bet tā vietā redzam, ka kaut ko gan mēģina darīt, taču plašā frontē, visam spēku nepietiek, tad nu rezultāts ir tāds... nekāds. Vienalga, vai tas būtu nākamā gada valsts budžets, reformas jomās, kurās tās pieteiktas, vai, piemēram, – Rīgas pašvaldības līmenī – bēdīgi slavenā Barona iela.
Drošu vidi – faktiski, ne vien teorētiski(21)
Par vēlamo un esošo satiksmes organizāciju dzīvojamās zonās ar Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētāju Viesturu Silenieku sarunājas Romāns Meļņiks.
Parlaments – butaforija?(13)
Tas ik gadu atkārtojas no jauna, lai arī kādas partijas būtu katru reizi pie varas. Vispirms nākamā gada budžetu vairāk vai mazāk atklāti izdiskutē valdība, tad ar iegūto rezultātu neapmierinātie ministri deklarē, ka par taisnīgu naudas sadali vēl pacīnīsies Saeimā, taču, kad budžeta likuma projekts nonāk parlamentā, visu iesaistīto "dziesma" pēkšņi jau skan pilnīgi citiem vārdiem – ja kādam rosina piešķirt papildu līdzekļus, tad arī esot jānorāda, kuram citam tos ņems nost. Kā saka, naudas dalīšanas vilciens aizgājis, ja neesat apmierināti ar to, kas ir, lieciet mums mieru, plūcieties paši savā starpā...
Nespēja mainīties(4)
Uzmanību piesaistīja divi skandāli. Katrs, kā saka, no savas operas, bet ar vienojošu iezīmi. Latvijas Vēstneša un Dzintara bēdu stāsti.
Vēlētāju intereses – kā vīģes lapa(54)
Par politiķu un vēlētāju mijiedarbību Romāns Meļņiks sarunājas ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.
Kapitālais remonts vai kapitālais haoss?(5)
Saeimā ceļu uz apstiprināšanu sācis nākamā gada budžeta projekts un to pavadošie likumi. Iepriekšējo (šī gada) budžetu Kariņa (JV) vadītā valdība saņēma mantojumā, bet šis nu ir pilnībā pašu radīts. Vainu par tā nepilnībām nebūs uz ko novelt.
Kad palīdzēt jāpaspēj 4,5 stundu laikā(12)
Ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas valdītāju, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju profesoru Andreju Milleru sarunājas Romāns Meļņiks.
Kultūras pieejamība vai nepieejamība(18)
Turpinot tēmu par cilvēku ar invaliditāti iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, Diena šoreiz pievērš uzmanību kultūras iestāžu pieejamībai. Romāna Meļņika saruna ar Eiropas foruma cilvēkiem ar invaliditāti ģenerālsekretāri Guntu Anču.