Vienlaikus ar lēmumu par Rīgas domes atlaišanu Saeimā tiek virzītas pieņemšanai arī izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, nosakot, ka tādā gadījumā kā šis nākamā dome būtu vēlama nevis uz atlikušo periodu līdz kārtējām vēlēšanām, bet gan šo atlikušo laiku un klāt vēl nākamo pilnvaru laiku, kas būtu kādi 5,3 gadi. Vai ir labā prakse mainīt vispārēju normu laikā, kad domājam jau par konkrēto situāciju?
Protams, ka šādi vienreizēji gadījumi vienmēr neizskatās labi, tomēr pēc būtības tā darīt var. Ja ir apzināta problēma tikai tad, kad tāda situācija radusies, nevis padomāts par to iepriekš, tad, protams, tā ir jālabo tā, kā tas vairāk atbilst sabiedrības interesēm. Es neredzu problēmu tajā, ka nākamā dome varētu strādāt nedaudz ilgāk, jo vēlētāji zinātu, uz kādu laiku tā tiek vēlēta, vēlēšanu periodiskums tiktu nodrošināts, termiņš arī nav nesaprātīgi ilgs.
Ir ļoti sena likuma norma, ka, ja ir mazāk par 15 mēnešiem līdz kārtējām vēlēšanām, nevis rīko ārkārtas vēlēšanas, bet ieceļ administratorus. Agrāk tā nevienu nesatrauca.
Laikam tāpēc, ka Saeima pašvaldības nav atlaidusi ļoti bieži. Diemžēl Latvijā mums ir tā – kamēr nav problēmas, tikmēr likumu nepilnības neredz. Līdzībās runājot: kamēr nav līķa, nav slepkavības. Tas pats arī šeit. Varēja ātrāk, jā, bet... Es nedomāju, ka juridiski ir nepareizi, ka to risina tagad, lai arī, piekrītu, neko labi tas neizskatās.
Kārtības maiņu saista arī ar to, ka tiem partiju redzamākajiem politiķiem, kas tagad ir Saeimā, būtu jēga startēt vēlēšanās kā sarakstu ''lokomotīvēm'', pārmigrēt uz pašvaldību vienīgi tad, ja tas būtu uz ilgāku termiņu. Tā teikt – politiska, personiska interese.
Protams, vienmēr šādos gadījumos deputātu galvās ir arī politiskie apsvērumi, tos nevar noliegt. Ja mēs aptaujātu deputātus, ko katrs domājis, balsojot par kādu likumu, man liekas, neizveidotos viena bilde – katrs būtu nobalsojis viņaprāt par kaut ko citu. Arī te varētu būt tā interese, ko minējāt, bet es ceru, ka tas nav galvenais iemesls.
Trešdien opozīcijai un KPV LV izdevās panākt, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms galīgā lasījuma neatbalstīja grozījumus likumos, kas paredz izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. Tātad likuma virzība uz balsojumu tika nobremzēta. Kas no tā izriet?
Vēl politiskā manevra iespējai laika ir gana. Dome jau arī vēl nav atlaista, un ir liels jautājums, vai to izdosies atlaist. Un ja izdosies atlaist, tad arī tādā gadījumā lēmumam par ievēlēšanas termiņu vēl ir laiks. Protams, ārkārtas vēlēšanu kārtības maiņas tālākai virzībai 34 deputātu paraksti varētu būt problemātiski. Taču arī tad Saeimai ir vairākas opcijas. Tostarp teorētiski tā domes atlaišanu var pieskaņot laikam, kad mazāk par 15 mēnešiem līdz kārtējām vēlēšanām, un tad domes vietā strādātu iecelta administrācija. Tad arī nebūtu ārkārtas vēlēšanu.
Tātad faktiski šobrīd ir trīs lieli iespējamie scenāriji. Viens – atlaist esošo Rīgas domi tagad un nākamo ievēlēt uz aptuveni 1,3 gadiem. Otrs – mainīt likumu un atlaist esošo Rīgas domi, līdz ar to nākamos deputātus ievēlētu uz aptuveni 5,3 gadiem. Trešais – novilcināt laiku, līdz iestājas 15 mēnešu termiņš līdz kārtējām vēlēšanām, tad atlaist esošo Rīgas domi, tās vietā saskaņā ar esošo likumu ieceļot administratorus.
Jā. Pēdējais variants iestātos pēc trim mēnešiem.
Kurš no šiem variantiem būtu labākais?
Es nevaru pateikt, kurš būtu labākais. Formāli vienkāršāk būtu vadīties pēc šobrīd spēkā esošā likuma un atkarībā no tā, kad atlaistu domi, vai nu rīkotu ārkārtas vēlēšanas uz atlikušo laiku, vai ieceltu administratorus. Tas, kas nav labi, – arī teorijas grāmatās tiek akcentēts, ka nav labi vēlētu institūciju uz ilgu laiku aizvietot ar ieceltu. Īpaši tik lielā pašvaldībā, kāda ir Rīga, un kur ir 60 deputāti. No demokrātijas viedokļa nebūtu labi 60 deputātu vietā 15 mēnešus turēt administratorus pie tāda iedzīvotāju skaita, kādam domē jābūt pārstāvētam. Taisīt vēlēšanas uz īsu periodu nebūtu problēma, jautājums tikai par līdzekļiem un to, vai ir resurss, ko likt tajās vēlēšanās. Ievēlēt uz pagarinātu pilnvaru laiku arī ir iespējams, es neredzu tajā nekādu problēmu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturdienas, 19. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pērkams advokāts.
:)
Pagarināt RD darbības termińu