Nebeidzamais sankciju karš

Pirms četriem gadiem ASV, Eiropas Savienība un vēl atsevišķas rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Krieviju, sodot to par Kremļa lēmumu anektēt Krimu, militāro iebrukumu Austrumukrainā un aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīnas notriekšanu virs Donbasa. Tās apvienojumā ar ilgstoši zemajām naftas cenām radīja jūtamu kaitējumu Krievijas tautsaimniecībai, tomēr valsts spēja itin sekmīgi pielāgoties sankciju režīmam. Sankcijas arī nespēja satricināt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un iegrožot Kremļa agresīvo uzvedību ārvalstīs. Tieši pretēji – Putins ir mērķtiecīgi un efektīvi uzbrucis Rietumu liberālajai kārtībai.

Vašingtona Krievijai nesen piemēroja jaunas sankcijas par iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Tās jau ir radījušas ievērojamus zaudējumus Kremlim pietuvinātiem miljardieriem un viņiem piederošajiem uzņēmumiem. Krievija ir piedraudējusi ar pretpasākumiem. Analītiķi prognozē, ka sankciju karš starp Rietumiem un Krieviju turpināsies vēl gadiem.

Rietumu sankciju vilnis nāca laikā, kad pasaulē strauji samazinājās naftas cenas. Tas radīja problēmas Krievijas tautsaimniecībai, kas 2015. un 2016. gadā piedzīvoja lejupslīdi. Līdz ar recesiju strauji pieauga inflācija un samazinājās iedzīvotāju ienākumi. Valstī ievērojami pieauga to iedzīvotāju skaits, kas dzīvo nabadzībā. 2012. gadā zem nabadzības sliekšņa dzīvoja 10,7% krievu, bet 2016. gadā – jau 13,5% jeb 19,8 miljoni no 146 miljoniem Krievijas iedzīvotāju.

Krievija pēdējos gados pieredz masīvu kapitāla un smadzeņu aizplūšanu. Pērn no Krievijas tika izvesti 31,3 miljardi dolāru (26,7 miljardi eiro), kas bija par 160% vairāk nekā 2016. gadā, liecina centrālās bankas dati. Tikai 2015. gadā valsti labākas dzīves meklējumos pameta 350 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem liela daļa bija gados jauni un augsti kvalificēti cilvēki.

Vairākums ekspertu norāda, ka Krievijas ekonomiskajās nedienās Rietumu sankcijām nebija tik lielas nozīmes kā ilgstoši zemajām energoresursu cenām. Naftas un dabasgāzes eksports veido 40% no Krievijas budžeta ieņēmumiem.

Maskavas Kārnegija centra ekonomiskās politikas programmas direktors Andrejs Movčans lēš, ka sankcijas ik gadu Krievijas iekšzemes kopproduktu samazināja tikai aptuveni par 0,5%. "Es teiktu, ka patiesais sankciju efekts uz iekšzemes kopproduktu ir bijis nenozīmīgs," viņš sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle. Viņam piekrīt Maskavas vadošā finanšu konsultāciju uzņēmuma FBK dibinātā Stratēģiskās analīzes institūta direktors Igors Nikolajevs. "Mūsu ekonomika izdzīvoja, tā neizira pa vīlēm. Bet mēs samaksājām ar zemāku izaugsmi un arī turpmāk saskarsimies ar neziņu."