Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uldis Ķezberis

Turki apliecina stingru atbalstu demokrātijai(1)

Simtiem tūkstošu cilvēku svētdien sapulcējās uz demonstrāciju Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā, lai apliecinātu valsts autoritārajam prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam, ka viņi iestājas par demokrātiju un tiesiskumu.

Ļvova grimst mēslos(6)

Politisko nesaskaņu dēļ tūristu iecienīto pilsētu ukrainas rietumos jau gadu pārņēmusi atkritumu krīze.

Gaidāms pretrunu pilns G20 valstu līderu samits

Vācijas ostas pilsēta Hamburga piektdien kļūs par starptautiskās politikas smaguma centru, jo tur turpmākās divas dienas risināsies G20 valstu vadītāju sanāksme, kuru pirmo reizi apmeklēs Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

Trampam Varšavā izritina sarkano paklāju(2)

ASV prezidents Donalds Tramps pirms šonedēļ gaidāmās G20 valstu vadītāju sanāksmes Vācijā ceturtdien Polijas galvaspilsētā Varšavā tiksies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderiem un uzstāsies ar runu. Poļi cer, ka Baltā nama saimnieks paudīs skaidru apņemšanos aizstāvēt sabiedrotos iespējama militāra uzbrukuma gadījumā. Savukārt nepopulārais Baltā nama saimnieks sagaida siltu uzņemšanu valstī, kur pie varas ir viņa politiskie domubiedri.

Phenjana dižojas ar raķetes izmēģinājumu

Korejas pussalā pastiprinājusies spriedze pēc komunistiskās Ziemeļkorejas otrdien sarīkotā kārtējā ballistiskās raķetes izmēģinājuma. Phenjana apgalvo, ka tā pirmo reizi ir izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas varot sasniegt mērķi jebkurā vietā pasaulē. Tomēr starptautiskā sabiedrība nopietni apšauba ziemeļkorejiešu paziņojumus. Izmēģinājums notika dažas dienas pirms G20 valstu vadītāju sanāksmes Hamburgā, kur paredzēts apspriest, kā piebremzēt Phenjanas ieroču programmu.

Itālija pieprasa solidaritāti(5)

Ievērojamais migrantu pieplūdums piespiedis Itāliju pacelt balsi un nākt klajā ar ultimātu, lai pievērstu uzmanību problēmai un mudinātu citas Eiropas valstis iesaistīties tās risināšanā. Itālija ir kļuvusi par galveno galamērķi Eiropā desmitiem tūkstošu migrantu, kuri pārpildītās un tāliem ceļojumiem nepiemērotās laivās šķērso Vidusjūru, apdraudot savu dzīvību. Roma apgalvo, ka situācija kļūst nekontrolējama, tāpēc tai ir nepieciešama palīdzība. Gaidāms, ka jautājums tiks apspriests ceturtdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē Tallinā.

Brīdina par draudiem pārtikas piegādēm(11)

Pārtikas piegāžu drošība pasaulē arvien vairāk ir atkarīga no četrpadsmit transporta mezgliem, kurus apdraud neparedzamas krīzes un klimata pārmaiņas. Ja šie mezgli netiks aizsargāti, nopietni var tikt iedragāta pārtikas globālā tirdzniecība, no kuras ir atkarīgas valstis un reģioni, brīdina britu domnīca Chatham House.

Kārtējais pedofilijas skandāls Vatikānā(13)

Pedofilijas skandāli nebeidz vajāt katoļu baznīcu. Austrālijas policija apsūdzējusi Vatikāna finanšu pārvaldnieku kardinālu Džordžu Pellu bērnu seksuālā izmantošanā pirms vairākām desmitgadēm.

Globālā kiberuzbrukuma mērķis neskaidrs(3)

Izmeklētāji dzen pēdas hakeriem, kas izveidojuši un iedarbinājuši ļaunatūru ar iesauku NotPetya, par kuras upuriem šonedēļ kļuva daudzi uzņēmumi un valdību datorsistēmas visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Jaunais vīruss ļoti līdzinoties nesen globālā kiberuzbrukumā izmantotajam izspiedējvīrusam WannaCry, kas radīja vairākus miljardus dolāru lielus zaudējumus. Kiberdrošības speciālistiem izdevies atrast "vakcīnu" pret NotPetya, taču tā ir nepilnīga, jo pasargā konkrētu datoru no inficēšanas, bet nenovērš, ka tas var kļūt par vīrusa "pārnēsātāju".

Kremlim nepieņemami ASV draudi Asadam(10)

Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada ciešākais sabiedrotais – Krievija – otrdien nosodīja Savienoto Valstu brīdinājumus, ka Damaska gatavojoties sarīkot jaunu ķīmisko uzbrukumu pret saviem pilsoņiem, kam sekotu amerikāņu militārā atbilde. Maskavā uzskata, ka Vašingtonas paziņojumi liecina par ASV plāniem dot triecienu Sīrijas valdības spēku pozīcijām. Aprīlī amerikāņi īstenoja negaidītu raķešu uzbrukumu Sīrijas militārajai infrastruktūrai, sodot Damasku par iespējamu ķīmisko uzbrukumu, kurā dzīvību zaudēja desmitiem cilvēku, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Islāma valsts mēģina nostiprināties Dienvidaustrumāzijā(2)

Teritoriālie zaudējumi Sīrijā un Irākā likuši teroristiskajam grupējumam Islāma valsts (IV) lūkoties Dienvidaustrumāzijas virzienā. To apliecina jau mēnesi ilgušās cīņas starp IV lojāliem kaujiniekiem un valdības spēkiem Maravi pilsētā Filipīnu dienvidos. Neraugoties uz valsts autoritārā prezidenta Rodrigo Dutertes solījumiem patriekt džihādistus no Maravi, Filipīnu armijai tā arī nav izdevies atjaunot kontroli pār pilsētu un tās tuvējo apkaimi. Izskan bažas, ka Filipīnu dienvidi, kur ir liela musulmaņu minoritāte, var kļūt par teroristu perēkli.

Katara "ielenkumā"

Vairākas arābu valstis jau trešo nedēļu īsteno ekonomisko blokādi pret nelielo Persijas līča karalisti, kuru apsūdz terorisma atbalstīšanā un reģiona destabilizēšanā. Lielākie cietēji ir izolācijā nonākušās Kataras iedzīvotāji.

Tramps vaino Phenjanu amerikāņa bojāejā(3)

Piedzīvojumu kāra amerikāņu studenta ieplānotais trīs dienu brauciens uz totalitāro Ziemeļkoreju noslēdzās tikai pēc 17 mēnešiem, dzimtenē atgriežoties dziļā bezsamaņas stāvoklī, no kura viņš tā arī nepamodās. ASV medijus pirmdien zibens ātrumā aplidoja vēsts, ka 22 gadus vecais Oto Vormbīrs, kuru 2016. gada janvārī arestēja Ziemeļkorejas varasiestādes, bet pagājušajā nedēļā beidzot pārveda mājās, ir miris. Vīrieša nāves apstākļi ir mīklaini. Tikpat neskaidra ir Savienoto Valstu iespējamā atbilde Ziemeļkorejai par to pilsoņa novešanu līdz bojāejai.

Brexit sarunas sāksies par spīti neskaidrībām

Pēcvēlēšanu politiskais haoss Apvienotajā Karalistē neaizkavēs britu valdību pirmdien beidzot uzsākt sarunas ar Briseli par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit). Bloka 60 gadu ilgajā vēsturē tā būs pirmā reize, kad kāds tā loceklis saraus ciešās saites ar Briseli, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Senāts nostājas pret Trampu(16)

Maskava nekavēšoties atbildēt, ja ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs Senāta ar lielu balsu pārsvaru apstiprināto likumprojektu, kas paredz noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un atbalsta sniegšanu Sīrijas diktatoram Bašāram el Asadam. Senatoru izstrādātā sankciju pakete nostāda neērtā pozīcijā Trampu, kurš noliedz, ka Krievija palīdzējusi viņam uzvarēt vēlēšanās, un ir bārstījis komplimentus šīs valsts prezidentam Vladimiram Putinam. Likumprojekts izstrādāts tā, lai ASV prezidents tam nevarētu uzlikt veto, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Meja stiķē atbalstu mazākuma valdībai

Ultrakonservatīvā Demokrātisko unionistu partija (DUP) cer, ka drīzumā izdosies noslēgt vienošanos par tās atbalstu britu premjerministres Terēzas Mejas mazākuma valdībai, kam 19. jūnijā jāuzsāk sarunas ar Briseli par šķiršanos no Eiropas Savienības (ES). Meja otrdien Dauningstrītā tikās ar DUP vadītāju Arlīnu Fosteri, lai panāktu, ka viņas vadītās partijas desmit deputāti nodrošinātu konservatīvo valdībai absolūto vairākumu parlamentā. Pagaidām nav skaidrs, ko DUP vēlēsies apmaiņā pret Mejas politiskajai eksistencei nepieciešamo atbalstu.

Varadkars gatavojas pārrakstīt Īrijas vēsturi(1)

Īrijas parlamentā šajā nedēļā paredzēts svarīgs balsojums – likumdevējiem jāapstiprina ministru kabinets, kura priekšgalā gatavojas būt liberālais politiķis Leo Varadkars. Viņš jūnija sākumā uzvarēja valdošās centriski labējās partijas Fine Gael priekšsēdētāja vēlēšanās, nomainot līdzšinējo premjerministru Endu Keniju. Ja parlaments apstiprinās Varadkaru valdības vadītāja amatā, viņam priekšā būs vairāki lieli izaicinājumi – Īrijas ekonomikas atkopšanās no nesenās finanšu krīzes un Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ziepju operas: Turcijas spogulis sērijās

Ziepju operas pēdējos gados ir kļuvušas par vienu no ienesīgākajām Turcijas eksporta precēm. Taču tās ir arī turku sabiedrības noskaņojuma indikators

Prezidenta Makrona pirmais pārbaudījums(4)

Tikai mēnesi pēc prezidenta vēlēšanām Francijā svētdien norisināsies parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – vēlēšanu pirmā kārta. Likumdevēja vēlēšanās noskaidrosies, cik plašas pilnvaras būs Francijas jaunajam prezidentam Emanuelam Makronam, kurš plāno īstenot nepopulāras reformas. Aptaujas rāda, ka pārliecinošu uzvaru gūs Makrona tikai pirms gada nodibinātā partija, bet Francijā tradicionāli valdošie centriski labējie un kreisie spēki cietīs pamatīgu sakāvi.

Mejai pamats nervozēt pirms vēlēšanām

Nepilnu gadu pēc referenduma, kurā neliels vairākums Apvienotās Karalistes pilsoņu atbalstīja valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), briti atkal dosies pie balsošanas urnām – ceturtdien notiks Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā dominējošie jautājumi bija Brexit un drošība, jo trīs mēnešos valstī notikuši trīs nāvējoši teroristu uzbrukumi.

Vācija lems par karavīru izvešanu no Indžirlikas(8)

Vācijas valdība trešdien gatavojas pieņemt lēmumu par savas valsts karavīru izvešanu no Turcijas Indžirlikas gaisa spēku bāzes, kur tie veic kaujas operāciju atbalsta uzdevumus ASV vadītajā koalīcijā cīņai pret teroristu grupējumu Islāma valsts (IV) Sīrijā un Irākā. Berlīne izšķīrusies par šādu soli, jo Ankara liedza vācu parlamentāriešiem apmeklēt militāro bāzi, to pamatojot ar Vācijā it kā valdošo turkiem nedraudzīgo noskaņojumu. Turcijas politiskās aprindas bez īpaša satraukuma uzņēmušas Vācijas plānus.

Venecuēla haosa varā(6)

Dziļa politiskā un ekonomiskā krīze Venecuēlā izraisījusi vardarbīgus protestus, kas turpinās jau divus mēnešus. pagaidām nav nekādu pazīmju, ka situācija varētu stabilizēties.

Afganistānā pieaug nestabilitāte(3)

Kabulas diplomātiskajā rajonā šonedēļ notikušais terora akts bija viens no asiņainākajiem, kādu pēdējos gados pieredzējusi Afganistāna. Masīvais uzbrukums kārtējo reizi skaudri apliecināja, ka drošības situācija bruņoto konfliktu pluinītajā valstī ir ļoti trausla un var tikai pasliktināties. Kopš gada sākuma lielā daļā Afganistānas teritorijas ir nostiprinājusies ekstrēmistu kustība Taliban un teroristiskais grupējums Islāma valsts (IV), kuri karo ne tikai pret valdības un NATO spēku karavīriem, bet arī viens pret otru, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Diplomātiskais skandāls vēl vairāk šķeļ Moldovu

Moldovas Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmums izraidīt no valsts vairākus krievu diplomātus padziļinājis nesaskaņas starp promaskavisko valsts prezidentu Igoru Dodonu un prorietumniecisko valdību, ko vada Pāvels Filips. Valdības rīcība saniknojusi Dodonu, kurš uzskata, ka tās mērķis ir sabotēt viņa centienus uzlabot Moldovas attiecības ar Krieviju. Krievija trešdien paziņoja, ka atbildēs ar piecu moldāvu diplomātu izraidīšanu.

Modi šarmēšanas vizīte Eiropā un Krievijā(7)

Indijas premjerministrs Narendra Modi trešdien ieradīsies Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, kas ir viena no viņa kopumā četrām pieturvietām sešu dienu ilgajā turnejā pa Eiropu. Modi brauciena mērķis ir padziļināt Indijas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un nomierināt seno sabiedroto Krieviju, kas ar satraukumu uzlūko Indijas aizvien ciešākās saites ar rietumvalstīm.

Makrons un Putins apspriedīs domstarpības(29)

Apliecinot sevi kā ārpolitiski aktīvu Francijas prezidentu, tikai divas nedēļas pēc stāšanās amatā Emanuels Makrons pirmdien Versaļas pilī Parīzes pievārtē uzņems Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Tik drīza Makrona tikšanās ar Putinu ir pārsteidzoša, ņemot vērā ļoti vēsās Francijas un Krievijas divpusējās attiecības un Kremļa propagandas kanālu izvērsto nomelnošanas kampaņu pret Makronu pirms nesenajām Francijas prezidenta vēlēšanām.

Kremļa hakeri zaudē, bet nepadodas(24)

Ar Krievijas izlūkdienestiem saistītiem hakeriem neizdevās novērst Emanuela Makrona uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās, taču var droši paredzēt, ka viņi turpinās kiberuzbrukumus, lai iedragātu demokrātiskos procesus rietumvalstīs.