Atšķirīga mīla pret ieročiem

Savienotajās Valstīs šajā gadā ir notikušas jau vairāk nekā 60 masu apšaudes, no kurām plašāko rezonansi izsauca februārī notikušais slaktiņš vidusskolā Pārklendas pilsētiņā Floridā. Apšaudē, ko sarīkoja skolas bijušais audzēknis, dzīvību zaudēja 17 cilvēku, bet vēl tikpat guva ievainojumus. Pēc traģēdijas vairāki izdzīvojušie skolēni štata un valsts līmenī sāka kampaņu, kuras laikā pieprasīja politiķiem pieņemt stingrākus šaujamieroču kontroles likumus. Kampaņas kulminācija bija demonstrācija galvaspilsētā Vašingtonā, kur ar emocionālu uzrunu uzstājās Pārklendas vidusskolas audzēkne Emma Gonsalesa. 

Parasti pēc tādām traģēdijām kā Pārklendā ASV ar jaunu sparu uzvirmo diskusijas par to, vai ir nepieciešams stingrāks regulējums šaujamieroču iegādei un glabāšanai. Liberāļi uzstāj, ka tas ir nepieciešams, bet konservatīvie iebilst un atgādina, ka katram amerikānim saskaņā ar konstitūciju ir tiesības iegūt savā īpašumā šaujamo un šo tiesību aizsargāšana ir svētums. Līdz šim pretējām pusēm nav izdevies panākt kopsaucēju. 

Šajā sakarā kā pozitīvs piemērs, no kura amerikāņiem mācīties, bieži tiek piesaukta Šveice. Daudzi šveicieši – līdzīgi kā miljoniem amerikāņu – ir kaislīgi šaujamo entuziasti. Arī šajā Alpu zemē ir liels šaujamieroču īpatsvars, bet atšķirībā no ASV tur ārkārtīgi reti notiek masu apšaudes. Vairākums Šveices iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāgarantē viņu tiesības iegūt savā īpašumā šaujamieročus, taču neiebilst, ka visiem potenciālajiem šaujamo pircējiem un jau esošajiem īpašniekiem jāizpilda noteikti kritēriji.

Vilhelma Tella pēcteči

Visa pasaule zina stāstu par šveiciešu nacionālo varoni Vilhelmu Tellu, kurš ar stopu sašāva ābolu, kas bija novietots uz viņa dēla galvas. To viņam lika darīt nežēlīgs vietvaldis pēc tam, kad Tells bija publiski atteicies zemoties viņa priekšā. Dumpinieks Tells iedvesmoja arī citus šveiciešus pretoties Austrijas un Svētās Romas impērijas kundzībai, un tā rezultātā izveidojās neatkarīga Šveice.

Iespējams, tieši trāpīgais loka šāvējs ir vainojams pie tā, ka mūsdienās Šveicē ļoti populārs ir šaušanas sports. Visā valstī ir ap 2800 šaušanas klubu, kur par biedriem var kļūt arī bērni, kas ir jaunāki par desmit gadiem. Gandrīz katru nedēļu kaut kur norisinās šaušanas sacensības, kurās piedalās simtiem dažāda vecuma cilvēku.

Aizraušanās ar dažādām šaušanas disciplīnām palīdz jaunajiem šveiciešiem labāk sagatavoties obligātajam militārajam dienestam, kur tiek iesaukti visi vīrieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Dienestam var pieteikties arī sievietes. Šveicieši ļoti lepojas ar savu armiju, kuras uzdevums ir aizsargāt neitrālo valsti iespējama uzbrukuma gadījumā. Katram aktīvajā dienestā esošajam šveicietim tiek izsniegts šaujamais, kas glabājas viņa dzīvesvietā. Savukārt pēc atvaļināšanās bijušajiem karavīriem ir iespēja savu dienesta ieroci iegādāties no valsts. 

8,3 miljonu iedzīvotāju lielajā Šveicē 2017. gadā bija reģistrēti aptuveni divi miljoni šaujamieroču, no kuriem 900 tūkstošus bija izsniegusi armija, bet vēl 865 tūkstoši bija reģistrēti uz privātpersonu vārda. 2016. gadā uz katriem 100 valsts iedzīvotājiem bija reģistrēti 24,45 šaujamie, liecina vietnes Gunpolicy.org apkopotie dati. Tas gan ir ievērojami mazāk nekā 2007. gadā, kad uz katriem 100 Šveices iedzīvotājiem bija reģistrēti 46 šaujamieroči. Salīdzinājumam – pašlaik Savienotajās Valstīs ir reģistrēti vairāk nekā 300 miljoni šaujamieroču, bet uz katriem 100 amerikāņiem – 101. Savukārt 2007. gadā uz katriem 100 ASV iemītniekiem bija reģistrēti 89 šaujamie.