Neredzēta kombinācija
Līdz ar savas autoritātes nostiprināšanu reliģiozais Erdogans pakāpeniski ir attālinājis Turciju no valsts izveidotāja Ataturka iedibinātajiem sekulārisma principiem un palielinājis islāma lomu publiskajā dzīvē. Viņš pats uz savas ādas ir izbaudījis, ko nozīmē pārkāpt savulaik stingros sekulārisma likumus. 1997. gadā toreizējam Stambulas mēram piesprieda četrus mēnešus cietumā par to, ka viņš savā uzrunā citēja šādas dzejas rindas:
Mošejas ir mūsu barakas, kupoli – mūsu bruņucepures, minareti – mūsu durkļi, bet ticīgie – mūsu kareivji.
Kopš AKP nākšanas pie varas daļa no šiem likumiem ir mīkstināti vai atcelti. Piemēram, 2010. gadā atcēla aizliegumu sievietēm nēsāt musulmaņu tradicionālo galvassegu – hidžābu – universitātēs. Vēlāk šo liegumu atcēla arī valsts iestāžu darbiniecēm, policistēm un vidusskolniecēm. Kopš pagājušā gada hidžābu drīkst nēsāt arī sievietes, kuras dien bruņotajos spēkos – Turcijas sekulārisma bastionā.Galvassegu aizlieguma atbalstītāji uzskata, ka tā atcelšana nojauc robežu starp reliģiju un valsti un var aizsākt slēptu virzību uz islāmistu pārvaldītu valsti. AKP valdība noraida šo pieņēmumu, apgalvojot, ka tās vienīgais mērķis ir nodrošināt ticības brīvību visiem Turcijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu konfesijas.
Mūsdienu Turcijas dibinātāji un viņu politiskie pēcteči uzskata, ka "īstenu turku" visupirms definē viņa etniskā piederība un pašaizliedzīga ziedošanās savai valstij, bet Erdogans un viņa atbalstītāji ir pārliecināti, ka būt musulmanim ir galvenais turciskuma priekšnoteikums.
"Īsts turks atbalsta valdību un nāciju un ir musulmanis," jurists Muhamets Fātihs Senmezs no Ankaras sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle. Viņaprāt, sekulārisms nav piemērots Turcijai. "Turcijas likteni apzīmogo politika un reliģija. Tā tas bijis pagātnē, un tā tas ir tagad. Reliģijas un valsts nodalīšana neeksistē."
Jaunais vīrietis – tāpat kā daudzi citi turki – ir svēti pārliecināts, ka valstij ir nepieciešams spēcīgs līderis, kas atjaunotu nācijas godu. "Turcija ir briesmās, un mums vajag, lai Erdogans to aizsargā," sacīja Senmezs. Turcijas premjerministrs Binali Jildirims prezidentu Erdoganu pat ir salīdzinājis ar Osmaņu impērijā valdošajiem sultāniem.
b>Visu rakstu par Erdogana nosprausto kursu uz reliģijas lomas palielināšanu Turcijā, attālinot to no sekulārisma principiem, uz kuriem savulaik valsts dibināta, lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!