Liliju selekcionārs Guntis Grants stāsta, ka lilijas var iedalīt divās lielās grupās - smaržīgajās un nesmaržīgajās. Nesmaržīgo liliju izcelsme ir Āzija, un tās tā arī dēvē - par Āzijas lilijām. Šajā grupā ir ļoti daudzveidīgs formu, ziedu izmēru un krāsu klāsts, tās ir izturīgas pret augšanas apstākļiem, tik pat kā nekad neizsalst un nav kaprīzas. Savukārt prasīgākas ir smaržīgās lilijas. Kā saka selekcionārs - nekas mums netiek dots par velti, un, lai baudītu skaistos ziedus un reibinošo smaržu, augiem jāvelta vairāk rūpju! Vasarā zemi, kurā šīs puķes aug, vajag piesegt no karstuma, savukārt ziemā - no aukstuma. Smaržīgās lilijas sīkāk iedalās Austrumu un trompetlilijās - atkarībā no zieda formas. Austrumu lilijām tīk augt skābā augsnē, savukārt trompetlilijas mīl kaļķainu augsni, dolomītu, krītu un dažādas minerālvielas. Visām lilijām, izņemot martagonlilijas (tajā skaitā Daugavas lilijas), tīk baudīt saulīti, tādēļ tās jāstāda atklātās, gaišās vietās. Lilijas var stādīt visu cauru gadu līdz pat septembra vidum, jo sīpoli saknes attīsta visā veģetācijas periodā. Starp citu, par Daugavas lilijām saucamas tās martagonlilijas, kas augušas savvaļā Daugavas senlejā un nav ievestas no citām zemēm. Latvijā selekcionēti vairāki simti liliju šķirņu, un dārza liliju selekcijā esam viena no vadošajam valstīm pasaulē līdzās ASV un Kanādai. Savukārt griezto ziedu selekcijas ziņā līdere neapšaubāmi ir Holande.
Puķu sīpoli jāstāda pareizi
Ja vasarā iestādīsiet sīpolu bez laksta, tas ziedēs tikai nākamajā gadā. Taču ziedēšanas iespējas atkarīgas no sīpola lieluma un kvalitātes. Āzijas liliju zirņa lieluma sīpoliņš ziedēs pēc diviem trim gadiem, cūkas pupas lieluma sīpoliņš nākamajā vasarā var uzziedēt ar vienu ziediņu, tomēr, visticamāk, neziedēs vis. Plūmes lieluma sīpoliņam vajadzētu uzziedēt pat ar vairākiem ziediem. Trompetliliju un Austrumliliju sīpoliem ir jābūt vismaz par trešdaļu lielākiem, lai dotu tādu pašu ziedu skaitu. Liliju sīpolus nedrīkst žāvēt. Žāvēti tie aizies bojā. Tos rudenī nevajag izrakt, kā, piemēram, gladiolas, jo sīpoli parasti veiksmīgi pārziemo.
Grants smejas, ka reizēm lilijas dārzā ir kā nezāles, - tās savairojas un ceļo no viena dārza stūra uz otru. Apstaigāt teritoriju tām mēdz palīdzēt arī dažādi grauzēji, jo liliju sīpoli parasti ir ēdami un iet pie sirds žurkām, sevišķi kāras uz tiem esot ūdensžurkas.
Lilijas parasti neslimo, vienīgi mēdz gadīties, ka smaržīgās lilijas izsalst, ja netiek ziemā sasegtas. Nosegt tās var ar dažādiem materiāliem - kā sausām lapām, tā mulču, kūdru u. tml. Ja ilgus gadus, vairāk nekā 10, lilijas augušas vienā dārzā, tās var "pazust", jo tām var piemesties kāds sīpolu puves izraisītājs, kas raksturīgs veciem dārziem. Lilijām nepatīk arī ļoti plika augsne, jo, kaut arī tās nav prasīgas attiecībā uz mēslošanu, puķēm tomēr ir nepieciešami dažādi mikroelementi, lai tās varētu pilnvērtīgi augt.
Tirdzniecības vietās iespējams iegādāties ziedošas lilijas, kas aug podiņos. Tās var gan tūlīt pēc iegādāšanās iestādīt dārzā, gan atstāt puķpodā. Ziemā podiņu vislabāk ierakt zemē un piesegt, jo lilijām nepieciešams "atpūsties" vēsumā, istabas palodze nederēs. Nākamajā pavasarī puķi varat atstāt turpat podā vai arī izstādīt dobē.
Līdzīgi kā daudzām citām sīpolpuķēm, stādot tās, izmantojams tā saucamais trīs sīpolu likums, tas nozīmē, ka jāstāda trīs sīpolu dziļumā. Piemēram, ja sīpols ir četrus centimetrus garš, tad: 3 x 4 = 12. Tātad bedrīte jārok 12 centimetru dziļa un virs sīpola būs astoņi centimetri augsnes. Atkarībā no šķirnes auguma attālumam starp lilijām vajadzētu būt 15-20 centimetru. Mazos sīpoliņus var stādīt tuvāk. Martagonlilijas un citas lēni augošās lilijas, ko paredzēts nepārstādīt daudzus gadus, ir vērts stādīt pat tālāk citu no citas.
Lilijas sāk plaukt no jūnija sākuma un priecē mūs līdz pat augusta beigām. Krāšņākie stādījumi baudāmi Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kā arī Latvijas vadošo selekcionāru privātajos stādījumos - Sandras Krūmiņas dārzā Smiltenē, pie Dāvida Hercberga Vecumniekos, kā arī Daugmalē Gunta Granta dārzā. Vasaras garumā gan Latvijas Dabas muzejā, gan daudzās citās vietās Latvijā notiek krāšņas liliju izstādes, bet audzētāji ir apvienojušies interešu klubos. Liliju audzētāju biedrība izdod arī katalogu, kurā iespējams iepazīties ar Latvijā pieejamām un selekcionētām liliju sugām. Tajā vērts ielūkoties, ja plānojat cēlos ziedus ieviest savā dārzā, jo šķirņu, no kā izvēlēties, tiešām ir daudz!
Liliju izcelsme meklējama Āzijā, kaut savvaļā šīs puķes sastopamas daudzviet. Galvenokārt lilijas nāk no Ķīnas, kur mūsdienās pieejama gan savvaļas, gan selekcionēto šķirņu lielākā daudzveidība pasaulē, gan Japānas un tā saucamās sīpolpuķu veģetācijas joslas, kas stiepjas pāri Eirāzijas kontinentam, ietverot arī Kaukāza kalnus.