Kokaudzētavas Baltezers īpašnieks Varis Kazaks teic, ka izveidot acij tīkamu dzīvžogu var gan no mūžzaļajiem augiem, gan no dažādiem skujkokiem, gan lapu kokiem un krūmiem. Tomēr, pirms ķeramies klāt koku vai krūmu stādu izvēlei, visupirms dārza īpašniekam ir jāsaprot, kādam mērķim iecerētais dabīgais žogs kalpos: "Katram dzīvžogam ir kāds uzdevums. Kāds ar dzīvžoga palīdzību vēlas pasargāties no lielceļa putekļiem, vēl kāds grib paslēpties no sava mīļotā kaimiņa, bet vēl kāds ir iecerējis dzīvžogu veidot kā skaistu fonu dārzam. Tāpat vēl ne mazums ļaužu vēlas ar dzīvžogu palīdzību norobežot dārza daļu, izveidojot kādu intīmāku nostūri, piemēram, lai sauļotos. Un tieši tāpēc, pirms sākam domāt par kādu konkrētu koku vai krūmu stādu dzīvžogam, ir jātiek skaidrībā, tieši ko vēlamies panākt." Pēc Kazaka stāstītā, saprotot, kādam mērķim kalpos žogs, pēc tam vieglāk ir saprast, cik augsts un kāds žogs ir nepieciešams un kuri būtu piemērotākie augi.
Proti, ja dārza īpašnieks, kas dzīvo pilsētā vai ciematā, kur mājas sabūvētas cieši cita citai blakus, vēlas paslēpties no garāmgājēju un kaimiņu skatieniem, laba izvēle būs mūžzaļie augi. Piemēram, tūjas vai kadiķi savus zaļos svārkus saglabā cauru gadu un slejas pietiekami augstu, nodrošinot tik ļoti kāroto privātumu un vienlaikus neaizņem dārzā arī tik daudz vietas.
Ja ar dzīvžogu vēlas dārzā izveidot kādu privātāku nostūri, droši var izvēlēties ziedošus un zemākus krūmiņus, piemēram, Japānas spirejas un klinšrozītes. "Klinšrozītes ir ļoti bagātīgi ziedošs augs ar skaistu zaļu lapojumu. Piemēram, patiešām ļoti skaista ir gandrīz metru augstā Goldfinger, kura ar dzeltenām rozītēm zied līdz pat vēlam rudenim un pat tad, ja kokiem lapas jau nobirušas. Diemžēl ar klinšrozītēm ir tā, ka rudenī šim krūmam lapiņas mēdz sažūt un dzīvžogs var izskatīties mazliet nekārtīgs. Savukārt Japānas spireja ir īpaša ne vien ar saviem rozā ziediņiem, bet arī ar to, ka atkarībā no šķirnes šī krūma lapojums var iekrāsoties sārts arī rudeņos un pavasaros. Vēl ar Japānas spirejām ir tā, ja jūlijā vai augustā šim krūmam nogriežam vecos ziedus, tad tas atkal no jauna uzplaukst septembrī un ar ziediem priecē līdz pat novembrim," padomos dalās Kazaks.
Arī garšīgs un netradicionāls
Kokaudzēšanas speciālists augstumā nelielam žogam iesaka izvēlēties arī ogulājus. Šāds garšīgs dzīvžogs, kas veidots no jāņogu un upeņu krūmiem, būs laba izvēle, lai aizsegtu pagalmā kādu neglītāku kaktu. Tāpat brīnišķīgs dzīvžogs, kas atkarībā no izvēlētā stāda var sasniegt pat divu metru augstumu, var tapt arī no krūmmellenēm. "Žoga veidošana no mellenēm šobrīd kļūst arvien populārāka, jo rada ne vien skaistu skatu un norobežo, bet arī ražo veselīgas ogas. Žogs, kas veidots no melleņu krūmiem, pavasarī ziedēs baltiem ziediem, kuri ir daudz lielāki nekā parastajām mellenēm, bet no jūlija beigām divu mēnešu garumā dzīvžogs ražos zilas, saldas ogas, savukārt rudenī krūmmelleņu žogs priecēs ar sarkanīgi iekrāsotām lapām," skaidro dārzkopis.
Taču tiem, kuri vēlas, lai žogs, tāpat kā iekoptās puķu dobes, būtu dārza prieks un lepnums, Kazaks iesaka to veidot radoši. Tas nozīmē, ka žogu var veidot, nevis klasiski rindā sastādot tikai viena tipa kokus vai krūmus, bet tos kombinējot. "Interesants žogs, ne tāds kā visiem, sanāks, ja pamīšus sastādīs tūjas un pelēkos kadiķus. Tāpat dzīvžogu var miksēt, sastādot grupās gan skujkokus, gan fizokarpus, gan spirejas, gan ceriņus, gan jasmīnus. Šādi veidots žogs nebūs tik konservatīvs, bet būs krāsains kā gobelēns. Turklāt, pastaigājoties pa zālāju, ikreiz varēs priecāties, kas jauns dārzā uzziedējis!" teic stādaudzētavas īpašnieks.
Skaista dzīvžoga noslēpums - pareiza augsne
Kazaks arī saka, ka, izdarot izvēli par labu kādam konkrētam koku vai krūmu stādam, jāpatur prātā, ka labs rezultāts sasniedzams, stādot tikai konkrētai videi un reģionam piemērotākos augus. Un tieši tāpēc viņš iesaka labāk izvēlēties tos augus, kas audzēti šeit pat Latvijā, jo no siltajām zemēm ievestie bieži slikti panes aklimatizāciju un nereti iet bojā. "Protams, tā jau nevar teikt, ka Latvijā audzētie augi būs tie paši izturīgākie, taču parasti stādaudzētavas vismaz tās ievestās šķirnes pirms tirgošanas pārbauda. Proti, ja ievestās šķirnes pārcieš četras vai piecas ziemas audzētavā, tad gandrīz droši var teikt, ka tās būs piemērotas arī Latvijas mazdārziņiem," atklāj Kazāks.
Tāpat dārzkopis pirms dzīvžogu stādu izvēles iesaka palūkoties uz savu augsni mazdārziņā un tad attiecīgi izvēlēties stādāmo materiālu. Piemēram, smilšainā augsnē labi augs tūjas, priedes un pelēkā spireja. Ja zeme ir bagātīga, tad dzīvžogam var izvēlēties ziedošos un zaļi sārti lapojošos fizokarpus, kā arī jasmīnus un ceriņus. Turpretī mālainā augsnē labi augs krāšņie košumkrūmi ar veselīgām ogām, proti, bārbeles.
Slapjā vietā droši var izvēlēties kārklus. Protams, pēc Kazaka sacītā, nav jābēdājas, ka tāpēc vien, ka augsne ir slapja, piemēram, tūjas savā mazdārziņā nevar stādīt, jo mitrums tām nepatīk. Stādīt izraudzīto augu, piemēram, tās pašas tūjas, varot arī šādā augsnē, tikai tad pirms dēstīšanas tā būtu jāielabo, jo, kā saka dārzkopis, arī tuksnesī aug koki, ja vien augsne tur pirms tam ir īpaši sagatavota. "Klasiskā kļūda, ko pieļauj ar tūjām, ir tas, ka cilvēki visupirms neielabo zemi un tad brīnās, ka viss nokalst. Vislabāk zemi tūjām var ielabot, izrokot 40 centimetru dziļu tranšeju un ieberot tajā melnzemi, kas sajaukta ar zirgu kompostu. Tūjām zemi labot ar kūtsmēsliem gan es neieteiktu, ja vien kūtsmēsli nav labi sadalījušies, jo kūtsmēslos esošais slāpeklis tūju jaunos dzimumus padara mīkstus, un, ja piešauj par daudz, vēlāk tūjām miza sāks plaisāt. Turpretī zirgu kompostā esošais kālijs tūjas padarīs veselīgas ar skaisti zaļu lapojumu un stingriem dzinumiem," norāda stādaudzētavas īpašnieks.