Jaunie rūpīgi jāpārbauda
Ja laikus netiek pamanīti kaitēkļi, tie ātri vien var ne tikai nobeigt augu, kurā ieperinājušies, bet arī pārmesties uz citiem augiem, un tad jau cīņa ir daudz nopietnāka.
Nacionālā botāniskā dārza eksperte Zane Purne saka, ka visbiežāk kaitēkļi mājoklī tiek ievazāti ar kādu jaunu augu, kas iegādāts, piemēram, lielveikalā, kur augiem netiek nodrošināti piemēroti apstākļi, vai varbūt pat ar grieztajiem ziediem. Lai izvairītos no kaitēkļu invāzijas, augus ieteicams regulāri pārbaudīt. Jaunus augus pēc iegādes novietot atstatus un pāris nedēļu pavērot. Karantīna nepieciešama arī slimajiem augiem!
Izplatītākie kaitēkļi
Izplatītākie kaitēkļi ir siltumnīcu tripsis (Parthenothrips dracaenae), kas izsūc sulu no jaunajiem dzinumiem un galotnēm, līdz ar to augi kļūst kroplīgi, nīkuļo. Tripši lido uz zilo krāsu, tāpēc pieaugušos īpatņus var izķert ar zilajiem līmes vairogiem, kurus var nopirkt dārzkopības preču veikalos.
Arī bruņutis ir viens no biežākajiem nelūgtajiem viesiem telpaugu audzētājiem. Mājokļos mēdz iemitināties divu veidu bruņutis – pūkainās (Pseudococcus adonidum) un augu māju bruņutis (Coccus hesperidum). Vienas uz auga izskatās kā sīkas baltas vates piciņas, bet otras – kā brūnas pumpiņas ar stingru vairogu. Tās attīstās lapu apakšpusē, pēc tam pārņem visu lapu, sūc sulu no jaunajiem dzinumiem un ziediem. Turklāt bruņutis izdala lipīgu šķidrumu, kas noklāj augu lapas un nosprosto to poras, bet lipīgais šķidrums satur daudz cukuru un ir barības bāze kvēpsarmas sēnei. Līdz ar to augu vājina abi – gan utis, gan sēne. No bruņutīm var tikt vaļā, augu rūpīgi nomazgājot ar 40% spirtu. Tas jādara vairākkārt, vismaz reizi nedēļā.
Laputis (Aphididae) ir mazi zaļi kukainīši, kas naski izsūc sulu no maigām lapiņām un jaunajiem dzinumiem, īpaši aktīvi darbojoties pavasaros. Laputis var itin viegli ievazāt, ja augi kādu laiku atrodas ārā. Laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties, tāpēc tās ātri var izplatīties no auga uz augu. Ja pamanāt šos kaitēkļus, arī līdz augu regulāra nomazgāšana dušā, pirms tam noslaukot kaitēkļus no lapām un stublājiem ar otu.
Augus ar mīkstām lapām par savu barību mēdz izvēlēties baltblusiņas (Trialeurodes vaporariorum). Arī tās ir spārnoti radījumi, kuras dēj kāpurus līdzīgi kā laputis. Tie sūc no augiem sulu, tie sabrūnē un nokalst. Baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu, tāpēc tās ierobežot var, ja augu tuvumā izkar dzeltenos līmes vairogus, kurus var nopirkt dārzkopības preču veikalos.
Viens no grūtāk pamanāmajiem un tādēļ jo postošākajiem kaitēkļiem ir tīklērce (Tetranychus urticae) – sīks, sarkans zirneklītis, kuru bieži vien var saskatīt tikai mikroskopā, bet posta darbus uz augu lapām – tās izskatās raibas, kā sīku dzīslojumu izvagotas, līdz beigās sadzeltē un nokrīt. Tīklērces var iznīcināt, reizi nedēļā augu apstrādājot ar cukurūdeni, atstājot uz diennakti nožūt, tad noskalojot dušā.