Kamēr ārā zemi klāj sniegs, ir sals un ar dārza darbiem vēl jāpagaida, bet sēklas jau iegādātas, pirmie zaļumi uz palodzes iesēti, taču rosīties gribas, laiks pievērsties telpaugiem! Dienas pastiepušās jau garākas, un var ķerties pie pārstādīšanas, ja vajag, un iegādāties arī kādu jaunu augu. Populārākos augus zaļo pirkstiņu mīļotāji pazīst, taču varbūt vērts pameklēt ko neparastāku?
Zied reizi mūžā
Ar vairāk vai mazāk izteiksmīgiem ziediem, sasniedzot noteiktu vecumu, izmēru un baudot atbilstošus apstākļus, savureiz zied visi augi. Daži gan zied tikai vienreiz mūžā, piemēram, agaves, turklāt tas var notikt pat pēc vairākām desmitgadēm. Lapu rozete pēc noziedēšanas iet bojā. No lielās agaves rozetes attīstās sāndzinums, kas turpinās augt vecās agaves vietā. Agaves dzimtene ir saulainā Meksika. Meksikā augu izmanto praktiskiem mērķiem – no Vēbera agaves sulas izgatavo tradicionālu alkoholisko dzērienu pulki, ko izmanto gan dažādās reliģiozās ceremonijās, gan svētkos, savukārt no agaves lapām iegūst šķiedru. Meksikas ainavas nav iedomājamas bez agavēm. Tomēr šis nebūt nav vienīgais reģions, kur brīvā dabā redzamas agaves, to ir pietiekami daudz arī Eiropas dienvidu valstīs un citos sausos reģionos. Pie mums Latvijā agaves ziedēšanu ir bijis iespējams vērot kādā no botāniskajiem dārziem, kur šie augi sasnieguši iespaidīgu augumu un vecumu. Bet agavi ir iespējams audzēt arī mājās. Agaves kopšana līdzinās kaktusu audzēšanai. Ja nodrošināsiet gaišu un saulainu vidi, siltumu, agave jutīsies pat ļoti labi. Turklāt jālaista šis augs reti. Agavi nedrīkst turēt mitrās telpās un vietās, tas augam ļoti kaitēs, un tas var aiziet bojā, kā arī var izplatīties puve, kas agri vai vēlu tāpat augam ir nāvējoša. Tomēr jārēķinās arī ar faktu, ka agaves lapas aug plašumā, turklāt tās ir ļoti platas un ļoti asas. Agaves mūža garums ir ap 20–30 gadiem, un tad tā arī uzzied, parasti pēc tam ejot bojā. Tomēr agaves gadu gaitā vienmēr sev blakus rada jaunas atvases, tāpēc saimniekiem nebūtu jāsatraucas, ja pēc ziedēšanas iet bojā vecais augs, jo, visticamāk, podā turpat blakus jau ir redzamas jaunās agavītes.
Jābruņojas ar pacietību
Ziedēt mēdz arī sukulentveidīgais augs alveja. Populārā sukulenta dzimtene ir Dienvidaustrumāfrika un Madagaskara. Kokveida alveja savvaļā var sasniegt divu, trīs metru garumu, arī Latvijas botāniskajos dārzos augošās alvejas ir lielas, varenas un labprāt zied. Uz dzīvokļa palodzes tas bieži negadās. Visbagātīgāk alvejas zied ziemā – ap Ziemassvētkiem, kad viņu dzimtenē ir vasara. Alveju ziedi ir nokareni, oranžsarkani vai dzelteni un izdala pilošu nektāru. Lai alveja uzziedētu mājās, tai ir nepieciešams no drošināt atbilstošus apstākļus. Ideālā augšanas temperatūra alvejai ir starp 21 un 26 grādiem, taču augs, kuram ir tuksneša izcelsme, spēj itin labi iztikt un adaptēties arī skarbākos apstākļos – gan karstākos, gan vēsākos mājokļos. Nebūtu vēlams, ka temperatūra istabā ir zem 10 grādiem, jo tad gan augam tas būs jau par vēsu. Augsni alvejai vislabāk izvēlēties pietiekami sausu un smilšainu, ieteicams iegādāties jau gatavo augsnes maisījumu. Noteikti šo augu nedrīkst pārlaistīt! Tam nepieciešams nodrošināt arī maksimāli daudz dienasgaismas. Jaunam augam nepieciešams līdz četriem gadiem, lai tas nobriestu un uzziedētu, bet tas nenotiks, ja gaismas būs par maz.
Alvejas ziedēšanai nav konkrēta perioda, tas var notikt jebkurā gadalaikā. Tikpat labi var gadīties, ka jūsu alvejai ir jau 10 gadu, bet tā nav ziedējusi. Neko darīt, jāturpina rūpēties par augu un gaidīt brīnumu!
Austrumu skaistule
Ja par agavi un alveju dzirdējis ir katrs, tad ne visi pazīst skaisto, smaržīgo pitosporu (Pittosporum tobira), kas var sasniegt iespaidīgu izmēru. Pitospora ir mūžzaļš, dekoratīvs krūms, kas savvaļā sastopams Dienvidaustrumāzijas subtropos, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas klajos mežos, kalnainos līdzenumos un nogāzēs. Telpā tas var izaugt līdz pat diviem metriem! Augs piemērots plašām, saulainām un mēreni siltām telpām. Ziemā gaisa temperatūrai nevajadzētu būt augstākai par 10 grādiem un zemākai par pieciem grādiem. Savukārt vasarā tas labi aug ārā, saulē. Pacieš sausu gaisu, prasa mērenu un vienmērīgu laistīšanu. Ierasti zied martā, aprīlī vai maijā, bet dažkārt jau janvārī pitosporas krēmbaltie ziedi reibina ar savu īpatnējo, spēcīgo smaržu.
Protams, daļu no saviem augiem iegādājamies tieši to izteiksmīgo un dekoratīvo lapu dēļ, savukārt ir tādi, kurus saucam par ziedošajiem augiem, jo tie regulāri priecē ar košiem ziediem, piemēram, istabas kļava, acālija, Ziemassvētku kaktuss, Alpu vijolīte u. c., daži pat vairākas reizes gadā.