Tulpju nosaukums cēlies Persijā no persiešu galvassegas nosaukuma dolbend, tolibon (turbāns) un iedots ziedam par tā ziedpumpura līdzību ar Austrumu galvas rotu, kas atgādina turbānu. Tulpju ģintī ir apmēram 140 sugu, un tās ir vienas no visvairāk audzētajām puķēm pasaulē. Latvijas meža tulpes ir sākotnēji Eiropas rietumu un dienvidu daļā sastopama suga, kas plaši ieviesta Eiropas vidus un ziemeļu daļā un daudzviet pārgājusi savvaļā, – šīs tulpes ir tā dēvētās dārzbēgles.
Kaut arī katrs ir redzējis šos trauslos, graciozos, koši dzeltenos ziedus, Latvijā suga ir sastopama reti, taču aug visā valsts teritorijā. Šis ir sens savvaļā pārgājis krāšņumaugs, tādēļ nav brīnums, ka visbiežāk manāms vecos parkos un to apkaimē, upju palieņu pļavās, kur aug grupās, veidojot atsevišķas audzes.
Meža tulpe ir daudzgadīgs, vidēji liels liliju dzimtas lakstaugs – var sasniegt 20–50 centimetru augstumu. Lapas ir lineāras vai lancetiskas, no divām līdz četrām stublāja apakšdaļā – kā jau parasti tulpēm, tikai trauslākas un smalkākas. Ziedi pa vienam stublāja galā, pirms ziedēšanas nolīkuši. Taču atveroties zieds ir liels un sastāv no sešām dzeltenām, smailām apziedņa lapām, atgādinot zvaigznīti. Vērts ieviest arī dārzā, jo labi jūtas daļēji noēnotā vietā līdzās citiem augiem!