Darbi augļu dārzā
Kaut arī Latvija ir neliela, tomēr dažādos reģionos gaisa temperatūras atšķirības ir manāmas – vispirms pavasaris atnāk no Dienvidkurzemes puses, bet Latgalē un Vidzemē vēsāks laiks saglabājas pāris nedēļu ilgāk. Piemēram, kad ogu krūmu veidošana Kurzemē un Zemgalē ir beigusies, jo tādas kultūras kā upenes, sarkanās jāņogas, sausserži u. c. strauji briedina pumpurus, kas liecina, ka ir sākusies barības vielu aprite, Latgalē vēl droši var darboties ar dārza dzirklēm. Nozīme ir arī augu sugām – miera periods vispirms beidzas kauleņkokiem, tiem drīz sāks veidoties pumpuri, un zaru veidošana tad būs jāpārtrauc. Savukārt ābelēm un bumbierēm tad vēl būs īstais laiks vainagu veidošanai.
Ja vainagu veidošana pabeigta, ogulājus noteikti var spēcināt kā ar minerālmēsliem, tā organisko mēslojumu, to iestrādājot apdobēs. Augsnes virskārta jau visur ir vaļā un krietni apžuvusi – īstais laiks mēslošanai un jaunu augu stādīšanai.
Lazdas ne tikai savvaļā
Latvijā savvaļā bagātīgi aug lazdas, un rudeņos iespējams ievākt itin labu ražu, taču nākas trāpīt īstajā brīdī un vēl jākonkurē ar savvaļas iemītniekiem par guvumu, tādēļ lazdu riekstu cienītāji var lazdas iestādīt arī savā dārzā. Lazdām ir dažādas sugas, un Latvijas apstākļiem kā piemērotākas eksperti iesaka parasto lazdu (Corylus avellana), lielaugļu lazdu (Corylus maxima) un šo divu sugu starpsugu hibrīdus. Parastā lazda ir krūms, kas izplatīts savvaļā, tas var sasniegt pat astoņu metru augstumu. Selekcionētās šķirnes veido trīs, četrus metrus augstus krūmus. Latvijā ar lazdu selekciju pazīstami ir dārzkopības speciālisti Pēteris Upītis, Jānis Gavars un Rūdolfs Akers. Viņu veidotās šķirnes ir atrodamas, piemēram, Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur tiek pavairotas un pieejamas arī pārdošanā. No labi ražojoša krūma var iegūt pat septiņus kilogramus riekstu (šķirnes Hallesche Riesennuss, Cosford u. c.), un nopietna raža ievācama jau krūma piektajā, sestajā dzīves gadā.
Labākais lazdu stādīšanas laiks ir rudens, bet tās var stādīt arī pavasarī pirms pumpuru saplaukšanas. Lazdām nav nepieciešama specifiska augsne vai mēslošana, taču vislabāk tās jutīsies tādā vietā, kuras apstākļi līdzinās lazdu augšanai savvaļā – mitra, irdena un auglīga augsne, saulaina vieta. Riekstu ieguvei lazdas ieteicams stādīt vismaz trīs metrus atstatu citu no citas un pārējiem augiem, bet no lazdām var veidot arī dzīvžogus, tad var stādīt arī pusotra metra attālumā. Lazdas aug gana strauji, dzīvžogs veidojas spēcīgs un blīvs.
Lazdas ir vērtīgas ne tikai ar ražu, bet arī izskatu – ir šķirnes, kuru lapas ir krāšņas – tumši melnsarkanas (Purpurea), sarkanas (Pūres sarkanā, Red Majestic) visu gadu, citām tās atgādina kļavu lapas (Laciniata). Lai tiktu pie bagātīgas riekstu ražas, vasaras pirmajā pusē pieaugušajiem krūmiem jāsaīsina zaru galotnes, tad augs jauni zariņi un uz tiem jau nākamgad veidosies rieksti.
Valriekstu raža arī Latvijā
Arī par eksotiskiem uzskatītos valriekstus itin veiksmīgi var audzēt Latvijā, un ne tikai dekoratīvos nolūkos, bet tikt arī pie baudāmas ražas. Ar nosaukumu "valrieksti" tiek apzīmēta vesela grupa riekstu. Latvijā visvairāk tiek audzēts Grieķijas jeb karaliskais valrieksts (Juglans regia). Taču riekstus iegūt var arī no visām pārējām sugām. Pie mums popularitātes ziņā noteikti pirmajā vietā ir liekams tieši Grieķijas valrieksts, ražojoši koki ir daudzviet Kurzemē un Zemgalē, tos audzēja jau muižkungu laikā, tādēļ daudzi vareni koki aug parkos, pat alejās.
Grieķijas valrieksts ir koks, retāk krūms ar kuplu vainagu, kas dzimtenē – Balkānu apvidū, Ķīnā un Himalajos – var sasniegt līdz pat 30 metru augstumu. Tas ražot sāk vēlu – no astotā līdz piecpadsmitajam gadam pēc iestādīšanas, atkarībā no vietas un apstākļiem, taču ražot spēj pat aptuveni 40 gadu, un no viena labi ražojoša koka var ievākt pat 20 kilogramu riekstu. Valrieksts ir arī ļoti dekoratīvs un skaists koks ar lielām, izteiksmīgām lapām un lietussargveida vainagu.
Valriekstu ieteicams stādīt dārza dienvidu vai dienvidaustrumu pusē, vislabāk nogāzē, kas aizsargāta no valdošajiem vējiem. Tam patiks auglīga, labi drenēta smilšmāla augsne. Valriekstam nav jāveido vainags, arī īpaša kopšana nav vajadzīga, taču jābūt gataviem, ka ziemā barga sala laikā un pavasara salnās tā pumpuri var izsalt, jauniem kokiem postošs ir arī bargs kailsals.