Zemenes var stādīt no maija līdz pat rudenim, taču pirmajā gadā tas ir ieguldījums nākamās vasaras ražā. Ja gribas nākamgad mieloties ar zemenēm no pašu dārza, augusts ir piemērots laiks stādīšanai, gan veidojot jaunas dobes, gan papildinot esošās zemeņu audzes, jo iepriekš stādītās jau sākušas stīgot. Līdz rudenim jaunie dēsti pagūs labi iesakņoties un nākamgad braši ziedēs un būs bagāti ar ogu ķekariem.
Saknes svarīgākas
Stādot pavasarī, ogu konkrētajā gadā ir ievērojami mazāk. Zemenes labi ražo trīs gadus, tad tās pēc ražas novākšanas ir jālikvidē. Tajā pašā vietā jaunas uzreiz nevajadzētu stādīt, jo slimības, ja tādas ir, piemēram, ogu puve, saglabājas. Stādus izvēloties, nav būtiski, lai tiem būtu lielas lapas. Svarīgi, cik spēcīgas ir saknes, tām jābūt baltām, jo sarkanās liecina, ka stāds nācis no vairākus gadus audzētiem ceriem. Jaunie zemenāji jāstāda tā, lai ceru no cera šķirtu 30 centimetri, neiesakņotos nezāles. Pieredzējuši audzētāji iesaka stādīt tikai vienu stādu, nevis likt kopā vairākus.
Jāapgriež stīgas
Kad ogu sezona garām, zemeņu dobes izravē un apgriež stīgas. Stīgas sāk veidoties vienlaikus ar ogu veidošanos. Ja nevēlaties zemeņu stādus pavairot, grieziet stīgas nost uzreiz. Ja gribat tikt pie dēstiem, stīgas ar jaunajiem dzinumiem varat noliekt un nostiprināt uz augsnes, lai tām intensīvāk veidojas saknītes. Dzinums izveido vidēji 3–4 jaunus zemeņu stādiņus. Paši spēcīgākie un lielākie būs pirmie divi.
No iegūtajiem spēcīgākajiem dēstiem, kam izveidojusies laba sakņu sistēma, tad arī veido jaunos stādījumus. Stīgas ir jāapgriež jebkurā gadījumā, jo tās augiem atņem daudz enerģijas un rezultātā naski stīgojošajiem zemeņu ceriem ir mazāk ogu. Vecajām zemenēm lapas var nopļaut, it sevišķi, ja tās ir apvītušas, grubuļainas, ir aizdomas, ka zemenes skārusi kāda kaite. Nopļautās lapas no dobēm jānovāc. Rudenī zemenes jāpabaro ar mēslojumu – derēs komposts.
Ne par dziļu, ne par seklu
Jaunās dobes veido, sagatavojot augsni. Tai jābūt tīrai un mēslotai ar komposta mēslojumu. Lai būtu ērtāk izveidot skaistu dobi, izmēra, cik tā liela un cik dēstu stādīsiet. Tad atzīmējiet nepieciešamos attālumus un ar spicu lāpstiņu veidojiet bedrītes. Bedrei jābūt nedaudz dziļākai par saknēm. Raugieties, lai tās netiktu saliektas – tad augs nīkuļos. Nedrīkst apbērt ar zemi augšanas pumpuru (stāda centrā) vai iestādīt tā, ka redzamas saknes. Zemi ap stādu nepieblietē, bet viegli nostiprina. Jāaplaista jebkurā gadījumā – arī tad, ja šķiet, ka augsne ir gana mitra. Ja vēlaties, varat zemeņu stādījumus mulčēt, izmantojot skaidas vai sausus salmus, kā arī jau rudenī uz zemeņu dobēm varat likt melno agroplēvi (melno polipropilēna agrotīklu). To uzklāj uzreiz pēc dobju izveidošanas, malas pierok. Dobēm pirms tam jābūt nolīdzinātām, augsnei – samitrinātai. Augu stādīšanas vietās mulčēšanas materiālā izdara apmēram 8–10 cm garus krusteniskus iegriezumus un tur dēsta jaunos stādus.
Pareizais stādīšanas attālums
* Stādīšanas attālumu izvēlas atkarībā no tā, kā zemenes audzēs. Vai tās tiks dēstītas atsevišķās rindās, dobēs, vagās u. tml.
* Visērtāk, ja dobes nav pārāk platas un to vidu var viegli aizsniegt no abām pusēm, ja zemenes aug divās vai pat trīs rindās. Optimālais vairākrindu zemeņu dobes platums ir no pusmetra līdz metram.
* Atkarībā no dobes platuma rindas izvieto 30–50 cm attālumā tā, lai no stāda līdz dobes malai paliktu vēl kādi 15–20 cm.
* Vidējais stādīšanas attālums starp augiem ir 30–40 cm, bet šķirnēm, kas ļoti cieš no pelēkās puves vai veido augstus, labi aplapotus cerus, tas ir 40–50 cm.
* Lai dobes būtu viegli apkopt, ieteicams zemenes stādīt augstajās dobēs, taču tās biežāk jālaista. 5 Labāk lai stādījumi ir retāki nekā par biezu. Biezos necirkulē gaiss un ir lielāks puvju un kaitēkļu risks.