Aktinīdiju augļi no ārpuses atgādina ērkšķogu, bet, pārgriezti uz pusēm, izskatās kā miniatūri kivi, nogatavojušies tie garšas ziņā ir pat saldāki un aktinīdiju tā arī mēdz dēvēt – par ziemeļu kivi. Tām ir plāna miziņa un sēkliņas gandrīz nemanāmas, bet garšu buķete ietver nedaudz no ērkšķogas, nedaudz no kivi un nedaudz pat no ananasa. Kaut arī Latvijā vēl ne pārāk populāras, tās noteikti garšos teju ikvienam. Vislabāk aktinīdijas ēst svaigas, jo tās ir ļoti bagātas ar C vitamīnu, kas karsējot un saldējot iet bojā. Šī vitamīnu daudzuma ziņā aktinīdijas var konkurēt pat ar upenēm, stāsta bioloģiskās saimniecības Ragāres saimnieks Jānis Vaivars. Esot aprēķināts, ka sauja aktinīdiju augļu nodrošina C vitamīna dienas devu pieaugušam cilvēkam. Taču garšīgs ir arī aktinīdiju ievārījums, bet, lai augļos esošās vērtīgās vielas, tajā skaitā B1, B2 un P vitamīnus, saglabātu ziemai, aktinīdijas var kaltēt, izmantojot augļu žāvētāju vai cepeškrāsni, taču jāraugās, lai temperatūra nepārsniegtu 50 grādus. Žāvētās odziņas ir līdzīgas rozīnēm, tās var pievienot brokastu pārslām, desertiem vai našķēties tāpat.
Aktinīdijas var mēģināt saglabāt vēsumā arī svaigas, izberžot caur sietu vai sablenderējot kopā ar palielu cukura daudzumu – 40 procentu augļu ar 60 procentiem cukura. Masa jāmaisa, līdz cukurs pilnībā izšķīdis, un jāpilda sterilās burciņās, kuras aptuveni pusgadu var glabāt ledusskapī, ja temperatūra tajā nepārsniedz +10 grādus. Ēd kā ievārījumu, pievieno smūtijiem, desertiem. Jānis aktinīdiju augļus ved uz tirdziņiem un ar tiem iepazīstina pircējus, viņš stāsta, ka pagaidām tām vēl esot nepieciešama reklāma, jo daudzi šos augļus nepazīst.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 25. jūlija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!