Par ārsti vai dejotāju?
Regīnas vecāki nebija saistīti ar mākslu. Mamma bijusi skaista un temperamentīga, apveltīta ar skaistu balsi. Tomēr visu mūžu strādāja par šefpavāri. No viņas meitai mantojumā apņēmība, enerģija un fiziskais spēks. Tēvs nāca no inteliģentas poļu dzimtas. Meitai mēdzis teikt, sak`, tev vienmēr jācenšas saprast, ko cilvēki no tevis gaida. Regīna, vienīgais, turklāt vēlais bērns, izcēlusies ar darbotiesgribu un patstāvību. Jau septiņu gadu vecumā reiz nošokējusi visus, viena pati aizbraucot ar vilcienu pie mammas uz darbu Jūrmalā. Viņa atceras: "Skatījos vagona loga atspīdumā un sabijos, vai nebraucu pretējā virzienā! Vēlāk, pēc pāris gadiem, pati aizgāju un pieteicos mākslas vingrošanā. Kustība – jebkāda – man vienmēr patikusi."
Kādudien 2. vidusskolā visu trešo klašu bērnus vingrošanas tērpos nostādīja aktu zālē uz skatuves, un baleta pedagoģes Tamāra Vītiņa un Ina Baranovska ar savu pieredzējušo aci visus novērtēja. Trīs, tajā skaitā Regīnu, izsauca laukā no rindām: "Tiltiņu, ritenīti, špagatu mākat? Parādiet!" Parādīja ar`. Nākamajā dienā bija jāierodas baletskolā un jākārto papīri uzņemšanai.
Balets ir fiziski smaga profesija. Vai tad viss uzreiz patika, negribējās mest malā? Regīna saka: "Toreiz jau nenotika kā tagad: ja bērnam kas nepatīk, tad lai nedara! Vienkārši bija jāiet un jādara. Bet tas nemaz nav slikti – vienmēr taču pastāv iespēja iepazīt kaut ko jaunu. Padsmitnieces gados nopietni pārdomāju, vai nav kas jāmaina. Bērnībā gribēju kļūt par ārsti. Tomēr fizika un ķīmija nebija mani vismīļākie priekšmeti. Sapratu, ka jādara tas, kas sanāk, nevis tas, ko gribi. Agri uzsākām praksi teātrī, jau 5. klasē dejojām nereīdās baletā Apburtā princese. Kad tu to dejas garšu sajūti, ieej tajā, – gatavs!"
XIX gs. 70. un 80. gadi Operā bija trauksmains laiks. Baletā ienāca jauna paaudze, Latvijas baletdejotāji izpelnījās medaļas starptautiskos konkursos, sāka braukt viesizrādēs. Klasiskās un raksturdejas ietvaros viņiem kļuva par šauru. Diemžēl arī baletu tolaik iežogoja ideoloģijas rāmji, un pirmajiem mēģinājumiem mūsdienīgā dejas leksikā nācās pārvarēt prāvus šķēršļus.
No rīta līdz naktij
Tomēr tieši Rīgas balets tolaik izcēlās ar novitātēm, ne velti te savus darbus iestudēja Boriss Eifmans, Oļegs Vinogradovs, Juris Kaprālis. Zem "komjauniešu cepures", kaut ko veltot, piemēram, komjaunatnes gadadienai, varēja "pabāzt" vienu otru interesantu eksperimentu. Regīna piezīmē: "Ko tik toreiz neizgudrojām – visādas ēverģēlības, visādus pasākumus! Bijām ārkārtīgi aktīvi."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jā!
Bībeles stāsti