Zīmēšana un slēpotāju vilcieni
Par bērnību viņš vārdos skops, salda tā nav bijusi. Taču jau pēckara gadi! Turklāt mamma, šuvēja, pirmos gadus audzināja dēlu viena. Skolā puišelim vislabāk patika zīmēšana, jau 1. klasē viņa uzskicētais putnu būrītis izpelnījās uzslavu.
Egila brālēns ir arhitekts Linards Skuja. Pie viņa mazais radagabals gāja mācīties zīmēt. Vasaras brīvlaikā mamma dēlēnu aizsūtīja pie sava māsasvīra mākslinieka Kārļa Baldoņa Alsungā. Tur, protams, atkal bija darīšana ar un ap mākslu. Tā lieta iepatikās arvien vairāk, tāpēc nav brīnums, ka ceļš tālāk veda uz rozentāļiem un pēc tam – uz lietišķajiem. Mākslas skolās pasniedzēji bija Edvards Grūbe un Indulis Zariņš, mācījās kopā ar Juri Dimiteru, Jāni Anmani, Uldi Razumu, klasesbiedri – Egils Rozenbergs un Miervaldis Polis. Radās izpratne par tādām lietām kā, piemēram, tempera un eļļas glezniecība. Lai arī nekļuva par mākslinieku, šī izglītība noderējusi vienmēr.
Atmiņā palikuši arī tālaika populārie slēpotāju vilcieni svētdienās no Rīgas dzelzceļa stacijas uz Gaiziņu, Siguldu, Milzkalni. Tad vēl Latvijā bieži valdīja ziema. Egils un kursabiedri ņēma pār pleciem kocenes un – aidā! – prom uz Gaiziņu vai Bākūžkalnu.
Operā – kā ķīseļa bļodā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!