Arī skursteņslauķiem un policistiem
Meistara darba telpā – instrumenti un tautisko rotu sagataves. Vitrīnā spīd no santīmiem un latiem veidotas pogas, jostas skursteņslauķiem, izdienas nozīmes, apbalvojumi Jelgavas un Liepājas policistiem, balvas zemessargiem. Vīriešu tautas tērpa jostas sprādzi drīz rotās brieži vai lauvas atkarībā no Kurzemes novada. Mākslinieks skaidro: ''Greznās sleņģenes ir ne tikai Alsungai, arī ventiņiem un Kuldīgai. Bruņinieki uz kakla un ap vidu nēsāja lielas ķēdes, un mūsējie atdarināja pa savai modei. Arī senāk cizelētāju (cizelēšana – sens metāla kalšanas veids, ko veic ar tērauda stienīti, bundzeni – red.) nav bijis daudz, jo tehniskais process gana sarežģīts. Kad pasūta precīzas arheoloģisko rotu kopijas, vispirms nākas izpētīt, kā senči to darījuši. Etnogrāfijā forma paliek viena, bet musturs var mazliet atšķirties, jo katram meistaram savs rokraksts.''
Krekla saktiņas izgatavošanai pieredzējis rotkalis velta pusotru dienu, suitu divrindenes un trīsrindenes prasa vairāk, savukārt josta aizņem aptuveni nedēļu.
Ornamenta pumpiņas vien uz metāla plāksnes dienu no dienas nākas dauzīt simtiem reižu. Pēc tam izzāģē, lodē, taisa ietvarus stikliņiem, piekniedē, slīpē, pulē, gravē cakas, darina ķēdi un aizdari – procesu ieskicē Andris Grebis un turpina: ''Gadījies, ka cilvēks rāda fotogrāfiju ar pazīstamas slavenas firmas rotu, kas maksā tūkstošus. Mēs tādu pašu uztaisīsim par dažiem simtiem. Var jau strādāt kā juvelieris Hermanis Glāzenapa, kurš piedalījās izstādēs un kļuva slavens pasaulē. Ja to nevar pacelt, jāmeklē cita niša. Amatnieku nama meistari būtībā ir vienīgie Kurzemē, kas specializējušies dažādībā. Divas absolūti vienādas rotas nesanāk. Ja ilgāk nav darīts, roka var ''aiziet'' mazliet šķībi un neko vairs neizlabot. Tad to saucu par roku darbu.''
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!