Pirmais pacients – mājputns
Anitas dzimtā puse ir Allažu pagasts. Tēvs bijis daudzkausu ekskavatora mašīnists, mamma – grāmatvede. Ģimenē auga trīs meitas, un Anitai kā vecākajai bija gan māsas jāauklē, gan trušiem zāle jāplūc un vistas jābaro. Tieši viena no tibiņām reiz kļuvusi par viņas pirmo pacienti, jo ne ēda, ne dzēra, bet nelaimīga tupēja kaktiņā. Meitēns apmeklēja sanitārā pulciņa nodarbības, tāpēc ņēma to lietu savās rokās: baroja putniņu kā mazu bērnu, ārstēja, kā prata, un beigās izvilka. Tomēr domas par medicīnu kā par savu nākamo profesiju vēl nebija.
Tolaik uz skolu vienmēr bija jāiet, turklāt cauri biezam mežam – vairākus kilometrus. Anita atceras: "Pašai bail, bet manā uzraudzībā vēl vairāki sīkie! Allažu lauku skolā obligātas bija tautiskās un modernās dejas, mācīja britu angļu valodu! Pie mums brauca uzstāties mākslinieki no filharmonijas un operas. No 4. līdz 9. klasei biju pārliecināta arheoloģe. Tomēr vienā ekspedīcijā sapratu, ka visu mūžu rakt ar lāpstu negribu. Un tad pēkšņi, hops!, iešu uz mediķiem. Pirmajā reizē, startējot RMI, pietrūka puspunkta. Aizgāju uz 1. medicīnas skolu, izmācījos par feldšeri. Pēc trim Bauskā nostrādātiem gadiem veiksmīgi iestājos institūtā, nomācījos tur sešus gadus un tad vēl gadu – internatūrā."
Pārmaiņu laiks
Studiju laikā Anita kādā augstskolas ballē iepazinās ar Modri, un pēc dažiem mēnešiem abi svinēja kāzas. Drīz pasaulē nāca Paula un Jānis. Latvijā tas bija trakais pārmaiņu laiks – nedz darba, nedz bērnudārzā vietu nebija. Tas bija smags periods viņas dzīvē gan materiāli, gan morāli, jo ne tikai nācās knapināties, bet arī jutusies nevajadzīga. Anita izvērtēja prioritātes un piecus gadus nodzīvoja ar bērniem mājās.
Reiz 1993. gadā Latvijas Radio dzirdējusi sludinājumu, ka uzņem dalībniekus rehabilitācijas kursos, un nospriedusi: tas gan jāmācās! Anita ar pateicību atceras savu skolotāju Dr. Zinaidu Kasvandi – vienu no rehabilitācijas pamatlicējām Latvijā. Pateicoties tam, viņa guva stingrus pamatus rehabilitācijā: iemācījās masāžu, ārstniecisko vingrošanu, apguva manuālās medicīnas metodes. Arī atziņu, ka pret cilvēka ķermeni jāizturas ar lielu pietāti. Ne vien ārstam, bet arī katram pašam.
Pēc kursiem, pārceļoties no laukiem uz Rīgu, Anita sāka strādāt rehabilitācijas slimnīcā Baltezers, bērni – apmeklēt dārziņu. Tad viņi sāka slimot, un sākās auklīšu periods. Pamazām dzīve ieritēja normālās sliedēs. Bērni paaugās, sāka iet skolā. 1999. gadā Anita izveidoja savu privātpraksi, bija vienlaikus gan ārste, kas izmeklē pacientu un paraksta masāžu vai ārstniecisko vingrošanu, gan pati to veica. Papildināja zināšanas, apgūstot fizikālās medicīnas metodes, ūdens procedūras, dūņu izmantošanu, homotoksikoloģiju, mākslas terapiju u. c. Mācoties podometrijas metodi, saprata tās nozīmi balsta kustību aparāta slimību profilaksē.
Ikviens var būt vesels
Dakterei Vītoliņai ir raksturīgi nenošķirt cilvēka ķermeni no gara, jo tās ir viena veseluma divas puses. Tāpēc ārste ar katru strādā individuāli, cenšas pēc iespējas vairāk uzzināt, lai saprastu, no kurienes kaite nāk un kā to labāk ārstēt. Jo nevis veselā miesā mājo vesels gars, kā mēdza teikt agrāk, bet gan vesels gars nosaka veselu miesu.
Masāža un vingrošanas vadīšana nav nekāds vieglais darbs. Turklāt reiz viņa autoavārijā guva mugurkaula traumu. Tāpēc, atzīmējusi fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta prakses 20 gadu jubileju, nolēma mācīties ājurvēdas medicīnu LU kursos. Nebija viegli – mācības vakaros un angļu valodā. Tomēr izturēja, un ājurvēdas medicīnas ārsta sertifikāts kabatā! Kas īsti ir ājurvēda? Anita stāsta: "Sena mācība, kas pastāv jau 5000 gadu. Studējot to, esmu guvusi apstiprinājumu savai domai, ka ikviens cilvēks var būt vesels. Ājurvēda ir zināšanu kopums par veselību, dzīvildzi. Par to, kā dzīvot ilgi un laimīgi, kā būt veselam un līdz mūža beigām nezaudēt fiziskās un gara spējas. Tā palīdz ne vien saglabāt veselību, bet arī to uzlabot. Tas, kā tu sakārto savu ikdienu, ir svarīgi. Tajā ietilpst dienas režīms, pareizs uzturs, gadalaikam un klimatam atbilstošs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes, elpošanas tehnikas stresa korekcijai utt. Šīs mācības mērķis ir mācīt cilvēkam ētikas un pareiza dzīvesveida normas."
Ājurvēda balstās uz triju došu koncepciju. Kas ir doša? Tāpat kā došas, visa materiālā pasaule sastāv no pieciem pirmelementiem: vēja, uguns, ūdens, zemes un telpas jeb ētera. Tām ir tendence mainīties, radot disbalansu, līdz ar to slimības. Visas pirmelementu īpašības ir cikliskas un mainīgas, tam jāpieskaņojas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!