Gribēju darīt ko praktisku, saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B operāciju bloka virsmāsa Baiba Bārdiņa, kad Diena jautā par iemesliem, kāpēc viņa izvēlējusies medicīnu. Vairākus gadus strādājusi zobārstniecībā, pēc tam bijusi PSKUS otolaringoloģijas operāciju bloka māsa, bet nu jau mazliet vairāk nekā gadu – B operāciju bloka virsmāsa.
Baiba Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir ieguvusi divus bakalaura grādus – māsas grādu un profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē operāciju māsas kvalifikācijā. RSU iegūts arī veselības zinātņu maģistra grāds.
No zobārstniecības uz operāciju zāli
Baibai tolaik tuvākajos rados neesot bijis neviena mediķa, tāpēc viņa nav jutusi nekādu spiedienu izvēlēties darbu medicīnā. To, ka viņa savu dzīvi grib saistīt tieši ar šo jomu, sapratusi jau apmēram astotajā klasē. "Es pat nezinu, kāpēc izvēlējos šo ceļu. Mani īpaši nesaistīja tādi priekšmeti kā literatūra vai tamlīdzīgi. Man vairāk patika praktiskais," viņa saka.
Baiba gan nenoliedz, ka arī vēlme palīdzēt cilvēkiem bijusi viens no iemesliem, lai izvēlētos savu dzīvi saistīt ar medicīnu. "Es domāju, ka visiem, kuri nāk strādāt medicīnā, ir vēlme palīdzēt. Ja tās nav, labāk vajadzētu izvēlēties citu darbu," piebilst Baiba.
Pēc Rīgas 5. medicīnas skolas beigšanas, kur Baiba ieguvusi māsas izglītību, viņa varējusi izvēlēties, kurā virzienā strādāt. Sākotnējā izvēle bija par labu zobārstniecībai. "Es laikam domāju, ka zobārstniecībā būs vieglāk," min Baiba. Šajā nozarē viņa nostrādājusi vairākus gadus, bet pēc aiziešanas dekrētā sapratusi, ka atgriezties šajā medicīnas nozarē vairs negrib. Kad meitai bija divi gadi, viņai piedāvāts operāciju māsas amats PSKUS otolaringoloģijas operāciju blokā, kur viņa nostrādājusi četrus gadus.
Pagājušā gada rudenī Baiba uzvarēja konkursā uz B operāciju bloka virsmāsas posteni. "Iepriekšējā B operāciju bloka virsmāsa aizgāja, un tad man bija dažu dienu laikā jāizlemj – vai es gribu pieteikties šim amatam vai ne. Paldies jāsaka abu klīniku – Otolaringoloģijas un Uroloģijas klīnikas – vadītājiem, kas mani atbalstīja. Arī ģimene mudināja, lai piesakos. Tā nu es šeit esmu," atklāj Baiba. Arī būdama virsmāsas amatā, Baiba joprojām piedalās klātienē operācijās. B blokā dienas laikā parasti notiekot vairāk nekā 20 operāciju.
Savu amata izvēli Baiba noteikti nenožēlojot, darbs viņai ļoti patīkot, un citur viņa negribētu iet strādāt, pat ja tiktu piedāvāts lielāks atalgojums nekā pašreizējā darbavietā.
Arī Baibas meitiņai esot parādījusies interese par medicīnu. "Mājās tiek spēlētas lomu spēles. Viņa būšot dakteris, bet man, operāciju māsai, jāiet palīgā tētis dakterēt," smej Baiba un pieļauj, ka šādas lomu spēles tiek spēlētas arī viņas darbavietas iespaidā.
Vajag improvizēt
Sākums darbā kā operāciju māsai gan neesot bijis viegls. "Pārdzīvoju par diagnozēm, pārdzīvoju par jauniem cilvēkiem, redzot, ka viņiem jāveic ļaundabīgu audzēju operācijas. Pirmās reizes es mājās gāju raudādama," atzīst Baiba. Pēc kāda laika emocijas vairs nav bijušas tik spēcīgas. Viņa ar tām apradusi, nevis pieradusi, jo pierast nemaz nevarot. Viņa arī atzīst – ar bērniem, esot šādā amatā, strādāt nevarētu. "Tas man būtu pārāk emocionāli," saka Baiba.
Darba sākumā Baibas pieredzējušās kolēģes bijušas viņai liels atbalsts visos jautājumos: "Par to es joprojām viņām esmu lielu pateicību parādā." Pieredzējušo kolēģu atbalsts jaunajiem esot ļoti svarīgs, tāpēc viņa to cenšas ievērot arī savā pašreizējā amatā. Baiba savu kolektīvu ļoti slavē, paužot pārliecību, ka labi kolēģi ir viens no galvenajiem iemesliem, lai kāds vispār gribētu nākt uz darbu.
Operāciju māsas, arī Baiba, mēdzot interesēties arī par to, kā norit pacientu atveseļošanās pēc operācijas. "Gluži pie pacienta varbūt neejam, bet interese ir," nenoliedz Baiba.
Pirms operācijām satraucoties arī pieaugušie. Bērnus atkarībā no vecuma parasti izdodas nomierināt līdzīgā veidā un jau ar izstrādātām metodēm, bet ar pieaugušajiem nākoties improvizēt.
"Nomierināšana atkarīga no tā, kāds ir pacients. Mēs skatāmies, kā varam piemēroties, lai satraukumu mazinātu. Varbūt kādreiz ar humoru apspēlējam viņa uzvārdu vai ieminamies par viņa profesiju. Ne jau ļauni, protams. Galvenais ir novērst negatīvās domas par operāciju. Parasti tas izdodas," Baiba smaidot stāsta, kā medicīnas māsas centušās pacientam mazināt satraukumu par gaidāmo operāciju.
Labie vārdi
Pēc operācijas pacienti par darbu operāciju māsām pateikties klātienē nenākot – viņus uzreiz pēc operācijas aizved turpināt ārstēties uz nodaļām. Pacientus pēc operācijas gan sastop ārsti, un caur viņiem nodotie pozitīvie vārdi māsas ir iepriecinājuši bieži. "Esam saņēmušas ļoti daudz pozitīvā. Ārstiem bieži ir teikuši – o, jums te supermāsiņas! Un ārsts to tālāk nodod mums," stāsta Baiba.
Viņasprāt, arī ārstniecības iestādes telpām ir pietiekami liela nozīme ne tikai veiksmīgākā atveseļošanās procesā, bet arī pacienta stresa mazināšanā. B operāciju bloks atrodas jaunajā Stradiņu korpusā, un tajā tiek veiktas otolaringoloģijas un uroloģijas operācijas, kas iepriekš notikušas atsevišķos blokos. Lai arī vecais otolaringoloģijas operāciju bloks, kur viņa strādāja iepriekš, ir bijušas diezgan sliktā stāvoklī, māsas uz jauno slimnīcas korpusu sākotnēji nemaz īsti nav gribējušas pārcelties. Esot baidījušās, ka viņu kolektīvs tiks pārāk izkliedēts pa jaunajām telpām. Šobrīd labākus darba apstākļus neviena nevarot vēlēties.
Baiba piemin arī kādu pacientu, kuram nācies veikt operāciju gan vecajā blokā, gan pēc kāda laika arī jaunajā. "Kad viņš nonāca pie mums, viņš bija patīkami pārsteigts, cik šeit viss jauns un moderns," viņa stāsta.
Aicina pateikties
Arī šogad pašreizējie un agrākie pacienti, kā arī viņu tuvinieki aicināti novērtēt medicīnas māsu darbu, piesakot viņas akcijā Meklējam sirdsmāsiņu. Projekts norisinās līdz 30. novembrim, un tajā var pieteikt visu triju klīnisko universitātes slimnīcu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – visu nodaļu māsas.
Māsu pieteikšana notiek visās slimnīcās, kuras piedalās akcijā, uz vietas aizpildot akcijas anketas, vai elektroniski, sūtot e-pastu [email protected]. Balsot iespējams līdz 7. novembrim, pēc tam paredzēta datu apkopošana.
Pēc pieteikumu apkopošanas rezultātiem tiks noskaidrotas 20 sirdsmāsiņas – piecas no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, piecas no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, desmit no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas. Viņas visas tiks svinīgi apbalvotas, un katra no izvēlētajām sirdsmāsiņām saņems naudas prēmiju 1000 eiro apmērā (ieskaitot nodokli) no Rietumu bankas Labdarības fonda. Akcijas noslēgums paredzēts 2018. gada 30. novembrī, kad sirdsmāsiņas tiks godinātas pieņemšanā Rīgas pilī.
Akcija Meklējam sirdsmāsiņu notikusi piecas reizes. 2008. un 2012. gadā tika noskaidrotas BKUS sirsnīgākās bērnu māsas, 2009. un 2014. gadā – Latvijas reģionālo slimnīcu labākās bērnu māsas. 2015. gadā īpaša vērība tika veltīta PSKUS māsām.