Emocionālās vardarbības salauzta
Laine stāsta, ka viņas bioloģiskais tēvs bijis alkoholiķis un pametis ģimeni, kad viņai bija četri gadi, un kopš tā laika nav satikts, – sieviete spriež, ka viņš droši vien jau ir miris, taču, par spīti vecāku nesaskaņām, saka – bērnības atmiņas ir saulainas. Pēc dažiem gadiem mamma apprecējās vēlreiz, taču arī šīs attiecības bija lemtas neveiksmei, jo patēvs, ar kuru Lainei izveidojās labs kontakts, no ģimenes tomēr aizgāja, kad viņa bija 16 gadu veca. "Tad mums ar mammu visu laiku sanāca skandāli, viņa nepārtraukti man kaut ko pārmeta. Ļoti emocionāli agresīvi izturējās. Tolaik vēl mācījos vidusskolā, ritēja mani pusaudža gadi, un tad arī man sākās depresija. Mamma vispār ar mani normāli nerunāja, tikai kliedza, lamāja un apsaukāja, vainoja par visādiem ikdienas sīkumiem. Piemēram, nenomazgātiem šķīvjiem izlietnē. Tomēr, kad mamma nomira, es to loti smagi pārdzīvoju, skolā man pasliktinājās sekmes. Iestājos augstskolā, taču mana psihe laikam neizturēja, es salūzu, un tad sākās šizofrēnija. Atceros pirmo lēkmi – tā notika augstskolas telpās, apkārt neviens to nemanīja. Es sāku ticēt tam, ka varu nolasīt citu cilvēku domas. Tas man vēl joprojām ir, lai gan es tam neticu, es tomēr redzu un dzirdu tā saucamās halucinācijas," atklāj Laine.
Sapni par studijām neatmet
Jau pirms tam jaunā sieviete saprata, ka pati ar savu depresiju galā netiks, un sāka apmeklēt psihoterapeitu. Taču veselības stāvoklis pasliktinājās – sākās atmiņas zudumi, bija grūti orientēties pat pašai savās mājās. Laines psihoterapeits ieteica meklēt nopietnāku palīdzību, un viņa nokļuva psihoneiroloģiskajā slimnīcā Tvaika ielā. Lainei tobrīd bija tikai 21 gads. "Savulaik studēju vadības zinības Latvijas Universitātē, taču trešajā kursā saslimu un augstskolu nepabeidzu. Lielākoties dzīvoju mājās, nestrādāju. Mana darba pieredze ir maza, jo biju jauna, kad saslimu. Taču man ļoti gribētos studijas pabeigt un atrast darbu. Tas būtu milzu izaicinājums, jo mācību slodze ir liela, vismaz manai psihei. Kad nogurstu, uztraucos, veselība pasliktinās. Tomēr laiku pa laikam mēģinu sevi pilnveidot. Piemēram, esmu mācījusies lietvedības kursos, cenšos šo to palasīt internetā. Esmu interesējusies par darba iespējām, šad un tad iemetu aci darba sludinājumos, taču visur nepieciešama laba izglītība vai arī jāstrādā pilna darbadiena, to es nevaru. Plus mīnus visu laiku lietoju medikamentus. Man ir piemeklēta ļoti laba deva, tā saucamā medikamentu shēma, tad es jūtos tā tīri neko," Laine neslēpj. Palīdz arī psihoterapija, ergoterapija.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 30. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nata
Vārds