"Man ar viņu ir viegli un sadzīvē ērti," apliecina Jaunskotijas pīļu retrīvera Rino saimniece Irina Vozņuka. Suns kā bulta metas izpildīt katru saimnieces rīkojumu, šķiet, četrkājainajam tikai spārniņu pietrūkst, lai darba uzdevumā paceltos gaisā. Nosacīti lidot viņš spēj arī tad, kad pēc komandas ieskrējienā ar visām četrām jāatspiežas pret koka stumbru, šai virāžā jāapgriežas un burtiski sekunžu laikā jāatgriežas pie saimnieces, apsēžoties, lai gaidītu jaunu komandu. "Nu, saimniec, ko vēl tādu izdarīt?" jautā azartiskā suņa acis. Suņu apmācības jomā mazpieredzējušam skatītājam pēc Rino paraugdemonstrējumiem drīzāk rastos jautājums – vai ir kas tāds, ko šis suns neprastu izdarīt? Bet gudrās rotaļas ir Rino ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Šīs šķirnes pārstāvji izceļas ar inteliģenci, veiklību, enerģisku temperamentu un lieliskām kompanjona īpašībām, taču tie nebūs piemēroti katram, kuru savaldzinās medību suņa šarmantā āriene.
Vismazākie no retrīveriem
Latvijā Jaunskotijas pīļu retrīveri, saukti arī par tolleriem, ir retums, un arī Eiropā pirmie suņi parādījušies tikai pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Šķirnes dzimtenē Kanādā šo suņu selekcija ūdensputnu pievilināšanai un atnešanai, krustojot vairākas šķirnes (tostarp zeltainos, gludspalvainos Česapīkas līča retrīverus, labradorus, īru seterus u. c.), aizsākusies XIX gadsimtā, taču kā šķirne atzīta tikai 1945. gadā. Augumā tolleri ir vismazākie retrīveru grupā: tēviņiem augstums skaustā līdz 51 centimetram, svars – līdz 23 kilogramiem
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00