It kā jau varēja piecelties arī nedaudz agrāk, taču šoreiz bijāt aizņemts ne jau nu kārtējā tā pavēlāk ieilgušajā izstādes atklāšanā, bet, uzstādot rekordu un noskatoties abas seriāla Homeland sezonas vienā diennaktī. Nolemjat doties uz vietu, kuras valdzinošais barista prot pārsteigt, jums pasniegtās kafijas putās radot arvien sarežģītākas tehnikas mākslas darbus. Apģērbs jāizvēlas it kā nevīžīgs, taču toņu harmonijai jābūt nevainojamai, un galvenais – neaizmirst visam pieskaņot pašus svarīgākos aksesuārus – savus bērnus. Skaidrs, ka pirms spraigās darba nedēļas tam visam klāt esat pelnījis arī glāzi prosecco un dažas smaržīgās tabakas cigaretes. Kā gan es to visu zinu? Biju iegājusi internetā. Dzīve atdarina mākslu ne jau lielās lietās, bet visos tajos ikdienišķajos sīkumos, kad, ejot gar jūru un uzsmaidot pretim skrienošajam džekam, sajūties kā Džūlija Robertsa vai arī atrod zemē ercena dūzi un uz mirkli kļūsti par Odriju Hepbernu. Abos piemēros neapzināti izvēlējos sievietes, jo īstiem večiem (atgādināšu, ka Oskars Vailds taču bija gejs) minētās mežģīņu izvagotās iztēles ainas varētu likties arī tīrākās muļķības. Visi šie mākslu kā kaut ko pārāku par "īsto dzīvi" imitējošie sīkumi var būt gan nejauša apstākļu sakritība, gan tīšām izstrādāts scenārijs, lai sasniegtu vēlamo galarezultātu – apziņu par sevi kā pasaku varoni. Taču, tāpat kā mākslas darbi par tādiem pilntiesīgi var kļūt, tikai sastopoties aci pret aci ar publiku, arī individuālais piedzīvojums iegūst vērtību, kad par to uzzina citi. Un to jau vēl pirms manis saprata ne tikai Twitter.com izgudrotājs Džeks Dorsijs, bet arī izmisušais eksistenciālists Žans Pols Sartrs jau gadsimtu iepriekš. Tad nu laikā, kad nav vaļas ne tikai grāmatu, bet pat pagarāku publikāciju izlasīšanai vai arī to sanāk darīt, paralēli braucot uz trenažiera, mākslas imitēšana ikdienas dzīvē kļūst arvien aktuālāka. Līdz ar šo nepārtrauktās publiskās atstāstīšanas laikmetu parādās likumsakarīga tendence, kurā par mūsu dzīves varoņiem kļūst ikviens, kam vien ir sekošanas vērts virtuālais profils. Šo varoņu atbildība ir uzturēt interesi un arī nelielu skaudību par katru no "nodaļām", kas ir tik kārdinoša kā ar neskaitāmiem ēdieniem noklāts branča galds vēlā un nesteidzīgā svētdienas rītā.
Mākslas garša svētdienas pēcpusdienā
Sociālo tīklu rašanās ir tikai vēl viens apliecinājums, cik nekļūdīgs vairāk nekā pirms gadsimta bijis estētikas kroņprinča Oskara Vailda apgalvojums, ka dzīve imitē mākslu daudz vairāk nekā māksla dzīviVēls brīvdienu rīts, kuru vēl patīkamāku padara fakts, ka dzīvojat lielpilsētā un tāpēc jums ir visas tiesības izvēlēties, kurā no restorāniem ieturēt tādu laiskāku svētdienas branču (apzīmējums radies, apvienojot angļu vārdus breakfast un lunch, jāatzīst, ka pati gan dodu priekšroku "drančam" – drunk before lunch).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.