Spilgtas personības, erudīti mākslas jomā, abi dedzīgi franču glezniecības cienītāji, bet katram savādāk tas izpaudās. Tukums ir bagāts ar divām tik spožām personībām, un tie ir Āriņa vārdi, ka glezniecība ir augstā māksla, kas pa spēkam ir tikai lielai personībai, tas nebija teikts pa sevi, bet tagad viņa teikto ir vēlēšanās attiecināt uz abiem. Ansis Artums gleznoja visu skaisto, to, kas ap viņu – ziedošos dārzus, kastaņus, Tukuma gleznainās ieliņas, Slocenes upi palu laikā vai ievu ziedos, bet Leonīds Āriņš gleznoja dzīvi, ne tik daudz to, ko redz, bet to, ko zin. Formas meklējumi abiem svarīgi. Šī izstāde parāda viņus atšķirīgus, jo katram savi izteiksmes līdzekļi – vienam ota, eļļas krāsas un audekls, otram – papīra lapa, tušas pudelīte un spalva. Āriņš bija kaislīgs zīmētājs. Virtuozs. Katrs zīmējums ar dvēseli. Izstādē līdzās Āriņa tušas zīmējumiem – Artuma gleznas.
Ansis Artums. Gleznas un Leonīds Āriņš. Zīmējumi
Ansis Artums (1908-1997) un Leonīds Āriņš (1907-1991) divi tukumnieki, divi mākslinieki, divi bērnības jaunības draugi, tad it kā divas paralēles, kas krustojas... Viņi viens otram bija nepieciešami arī tad, kad nesatikās, svarīga bija pati apziņa par otra esību. Katrs sava ceļa gājējs mākslā un kaut kur katrs pa sevi savrupnieks, lai gan mākslas dzīve Tukumā koncentrējās ap viņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.