Ekspozīcijas „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” viena no sadaļām atvēlēta smēdei un stāsta par kalēja amatu. Kalēja amats ir viens no senākajiem, tomēr kā atsevišķa nozare latviešu etnogrāfijā tā ir maz pētīta. Dienvidkurzemes sētā smēdes bija atsevišķi celtas guļbaļķu ēkas ar lubu, skaidu vai māla kārniņu jumtiem. Smēdes atradās attālāk no pārējām ēkām, visbiežāk lielceļa malā un ūdens tuvumā. Neatņemama kalves sastāvdaļa bija ēze, plēšas, lakta. Telpas vidū stāvēja lakta un tai apkārt vai pie sienām – kalēja amata rīki.
Dienvidkurzemes sēta. Smēde
Sarunu vadīs un par ekspozīcijā skatāmajiem kalēja darbarīkiem un zirglietām stāstīs Imants Akerblūms. Viņš ir aizrautīgs kolekcionārs un Priekules novada Bunkas pagasta Tadaiķu „Kolhoza muzeja” veidotājs. Ar Imanta Akerblūma atbalstu Liepājas muzejs ieguva daudzus etnogrāfiskus priekšmetus, kas bija nepieciešami ekspozīcijas izveidei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.