Viņai piemīt talants savus personīgos pārdzīvojumus ietērpt mākslas tēlos. Gleznu cikls, kas eksponēts izstādē, ir kā ceļojums jeb ceļš. Garīgās pilnveidošanās ceļš. Ceļš, kas sākas adventa laikā un noslēdzas Kristus augšāmcelšanās svētkos. Katru gadu šim gleznu ciklam pievienojas jauni darbi, kļūstot par mākslinieces dzīves pastāvīgo un nemainīgo tēmu. Mākslinieces daiļrades sākuma gados, esot Sv. Lurdas Dievmātes baznīcas draudzē Sanktpēterburgā, viņa izjuta dziļo dievkalpojumu simbolu valodu: priesteru tērpu krāsu maiņas, degošo sveču skaitu, gaismu un ziedus. Visa liturģija runāja simbolu valodā. Krāsu simbolika, skaitļu simbolu valoda, kustība un žesti – šī bezvārdu izteiksme ir ļoti nozīmīga glezniecībā. Tā arī tapa izstāde “No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām”, kas veltīta liturģiskā gada dzīvei katoļu draudzē. Gleznas ir it kā dievkalpojuma jeb mises fragments, bet to nosaukumi – teksta minimums, kas veltīts notiekošajam. Mākslinieces pārdzīvojumi apvienojas ar glezniecisko izteiksmi, viens otru papildinot un pastiprinot.Īpaša vieta šajā izstādē ir ziediem, kurus draudze atnes uz dievnamu un ar kuriem mūķenes rotā kapelas. Mākslas valodā Jūlija Sopina stāsta par to nozīmi un nozīmību liturģijā. Par katru no 21 eksponētajām gleznām stāstāms īpašs stāsts. To uzzināt var, apskatot izstādi. Laikā no 2002. līdz 2014. gadam māksliniecei bijušas 14 personālizstādes, bet no 1996. gada viņa piedalījusies 20 mākslinieku grupu izstādēs.
Jūlija Sopina. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām
“Kāds ir cilvēks, tāda ir viņa māksla,” – teicis franču mākslinieks Moriss de Vlaminks. Šoreiz liepājnieki un pilsētas viesi aicināti iepazīt Sanktpēterburgas mākslinieces Jūlijas Sopinas mākslu. Jūlija Sopina dzimusi un izglītojusies Sanktpēterburgā (toreiz – Ļeņingradā). Tagad pazīstama plašam mākslas cienītāju lokam gan savā dzimtajā pilsētā, gan tālu aiz tās robežām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.