Pieminot komunistiskā režīma upurus, koncertā skanēs Čehijā dzimušā komponista Karela Husas skaņdarbs “Mūzika Prāgai 1968. gads”, kuru komponists uzrakstīja pēc traģiskajiem notikumiem, kad 1968. gada naktī no 20. uz 21. augustu PSRS, VDR, Polijas, Ungārijas un Bulgārijas karavīri šķērsoja Čehoslovākijas robežu, lai apturētu liberalizācijas procesus jeb tā saukto Prāgas pavasari. Traģisko notikumu laikā komponists jau bija pārcēlies uz dzīvi ASV. Aizkustināts par notikumiem dzimtenē, viņš sarakstīja simbolisma un alūziju caurvītu dažādiem muzikāliem citātiem un asociācijām bagātu skaņdarbu simfoniskajam pūtēju orķestrim, kurā dzirdama gan tanku rīboņa, gan trombonu imitētas sirēnu skaņas, gan pikolo flautas atdarinātas putnu dziesmas, kas simbolizē brīvību. Skaņdarbam ir četras daļas: ievads un fanfaras, ārija, interlūdija, kā arī tokāta un korālis. Gaišas cerības sniegs Ērika Vitekra kompozīcija “Lux aurumque” (tulkojumā no latīņu valodas – zelta gaisma). Šo skaņdarbu iedvesmojis Edvarda Eša (Edward Esch) dzejolis “Gaisma un zelts”. Speciāli skaņdarbam, kas sākotnēji bija komponēts jauktajam korim un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gadā, dzejolis tika tulkots latīņu valodā. 2005. gadā pats komponists veica pārlikumu simfoniskajam pūtēju orķestrim. Tā ir trausla mūzika, kas balstīta skaistās harmonijās. Mūzika, kas gluži kā skaņdarba nosaukums, izstaro gaismu un cerību.Koncertā skanēs ap 1970. gadu krievu komponista Vladimira Vavilova sacerētā ārija “Ave Maria”, kuru autors, vēlēdamies padarīt populāru, uzdeva par baroka laikmeta itāļu komponista Džulio Kačīni sacerējumu, tā radot vienu no lielākajām maldināšanām pasaules mūzikas vēsturē. Kā Dž. Kačīni sacerētu “Ave Maria” šo brīnumdaiļo melodiju ir dziedājuši daudzi pasaulslaveni dziedātāji – Inese Galante, Leslija Gareta, Sumi Jo, Andrea Bočelli un citi.Atklājot konfliktu starp diviem cilvēka eksistences pretmetiem – dievišķo un ļauno – koncertā skanēs Frenka Tičeli skaņdarbs “Eņģeļi arhitektūrā”, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā Sidnejas operā. Skaņdarba sākumā ieskanas eņģeļa balss (vokāla solo), kas atspoguļo dievišķo. Dievišķais mūzikā tiek attēlots arī ar ebreju miera dziesmu, psalmu un korāli, kas uzbur gaismu un attēlo cilvēciskos ideālus – mieru, cerību un mīlestību. Pretstatā dievišķajam, vētraina un ātra mūzika simbolizē tumsu, nāvi, šaubas. Tumsas ēnas lēni aizsedz gaismu un pārspēj to, bet gaisma vienmēr atgriežas.Ar Rīgas domes atbalstu šo koncertu 2014. gada 14. jūnijā Rīgas Domā būs iespēja klausīties bez maksas. Ieeja koncertā “Lux aurumque” ar bezmaksas ielūgumiem, kurus no 5. jūnija būs iespējams saņemt Rīgas Doma kasē.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts Lux aurumque
Koncertā piedalīsies Profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, diriģents Mārtiņš Ozoliņš un soliste Gunta Davidčuka-Gelgote (soprāns). Koncerta programmā ietverta tematiski atbilstoša mūzika, kas piemin traģiskos mirkļus, mierina un sniedz gaišu cerību. Līdzās trīs amerikāņu komponistu – Ērika Vitekra (Eric Whitacre), Frenka Tičeli (Frank Ticheli) un Čehijā dzimušā amerikāņu komponista Karela Husas – skaņdarbiem, koncerta programmā iekļauta arī krievu komponista Vladimira Vavilova “Ave Maria”.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.