Darbu sērija “Gretel und Hansel, Before and After” (“Ansītis un Grietiņa, pirms un pēc”) nostāda skatītāju neērtā situācijā, izaicinot ētikas un morāles robežas. Bērnu grāmatu ilustrācijas, kurās pavīd tikko saskatāmas pornogrāfijas ainas, atsauc atmiņā brīžus, kas bērnībā pavadīti, vecāku prombūtnē slepus ķiķinot par pornogrāfijas bildēm. Milzīgais mūsdienās pieejamais tiešsaistes pornogrāfijas apjoms radījis līdz absurdam pretēju situāciju – šobrīd bērniem pieeja pornogrāfijai ir vienkāršāka un anonīmāka nekā sērkociņiem kioskā. Laganovska neparastā pieeja kontrastē ar Rolāna Barta (Roland Barthes) novecojušo erotikas definīciju, kas sastāv no noklusējumiem: “…starp diviem apģērba gabaliem pavīd āda.. starp divām šķautnēm..; pavedinoša ir pati miesa, vai drīzāk – atklātais kā neatklātais.” (Teksta bauda, 1975, 10. lpp). Barts erotiskus mirkļus raksturo kā laimīgu sagadīšanos un noslēpuma atklāšanu, un līdzīgi uzskati valdīja arī sabiedrībā, kur izpratni par ķermeni un miesu noteica apģērbs, kas to sedz, un kauna jēdziens. Laganovska darbu sērijā “estētika neatklājot” ir kļuvusi par mūsdienu “atklāšanas estētiku” – “kiča estētiku”. Mākslinieks atsaucas uz mūsdienu morālo analfabētismu – jau novecojušais un novalkātais “sex sells” jeb “seksīgs ir pārdodams” ir neatņemama vidusmēra sabiedrības iztēles sastāvdaļa.Sten Ojavee
Leonards Laganovskis. Ansītis un Grietiņa, pirms un pēc
Leonards Laganovskis ir viens no ievērojamākajiem latviešu konceptuālās mākslas pārstāvjiem, kura darbiem papildus izteiksmību bieži piešķir humors un ironija. Savos darbos Laganovskis kritiski attiecas pret varu, politiku un sabiedrību, netieši norādot uz neskaitāmajām manipulācijām, ar ko sastopamies ik dienas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.