Līdzīgu neparastu, spilgtu, spēcīgu sarunu ar zāli publikai piedāvā Vadims Avva. Sarunu, kas izrauj no ikdienības vides. Sarunu, kurā ir vieta gan maigumam un skumjām, gan smaidam, ironijai un kaislei. Kad mūzika uztver dzejoļa augstāko emocionālo punktu un nes to līdzi tālāk, augšup, vai aprauj, pilnībā mainot izrādes tonalitāti. Kad poēzijas, dejas, mūzikas un prozas valodā tiek stāstīts stāsts par mīlestību – mirstošu un atdzimstošu, saldu un rūgtu.Darbs pie izrādes ilga apmēram gadu: autors izvēlējās labākos darbus, ikvienu no tiem pavada izjustas video ainas, dzīvā mūzika un horeogrāfija. Izrādes vieta nav izraudzīta nejauši – LNO valdošā īpašā mākslas aura, Jaunās zāles izmēri un lieliskā akustika pilnībā ļāva autoram realizēt savas izrādes ieceri.Izrādes scenārijs un iestudējums – Vadims Avva un Svetlana Keneciusa, klavierpavadījums – lieliskā Inguna Putniņa-Grīnberga, horeogrāfija – apburošā dejotāja Anna Romenkova. Videoprojekcija – Raimundas Ģedgaudas un Vladislavs Lakše, projekciju sinhronizācija – Oļegs Aļeksejevs, operators – Aleksandrs Grebņevs. Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Ne vārda par mīlestību (pirmizrāde)
Iestudējuma žanru – monoizrādi – var saukt arī par stāvizrādi (stund-up). „Stāvizrāde” ir diezgan jauns vārds mūsu leksikonā, kas cieši saistīts ar zīmolu „Comedy”. Bet tā vienkārši ir mākslinieka, autora, dzejnieka vai pat zinātnieka saruna ar zāli, publiku, skatītāju. Tā var izraisīt smieklus, kā Jāņa Skuteļa vai pirms tam – ģeniālā Arkādija Raikina izpildījumā, var būt aizraujoši interesanta, kā Iraklija Androņikova vai Dmitrija Ļihačova uzstāšanās, vai griezīgi liriska, kā Čulpanas Hamatovas poētiskajās izrādēs vai Griškovca lugās monologa veidā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.