Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētā lasāmpults un kādreiz Rīgas Svētā Pētera baznīcai piederējušais bronzas septiņzaru svečturis 16. februārī savas vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas Valsts prezidents.
Atgūtie mākslas priekšmeti 1. martā, klātesot Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, piedaloties Latvijas vēstniekam Polijā un Polijas vēstniekam Latvijā, tika svinīgi nodoti Rīgas Svētā Pētera baznīcai un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam, kur vērtīgie priekšmeti glabāsies turpmāk. 17. gadsimta lasāmpults kļūs par muzeja krājuma sastāvdaļu, bet 16. gadsimta trīs reiz trīs metrus lielais svečturis tiks pasludināts par valsts aizsargājamu kultūras pieminekli.
Pēc Rīgas rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Svētā Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka 3,10 metrus augstais un 3,78 metrus platais svečturis Svētā Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 kilometrus uz Ziemeļrietumiem no Varšavas.
Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņu tipiem, un ir nozīmīga liecība par vēlās Renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.
Savukārt Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults, kuru veidojis 17. gadsimta kokgriezējs Tobiass Heincs (1589-1653), pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17. gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā. Lasāmpults no Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiks pārvesta uz Jelgavu, kur glabāsies Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.