No Dienas arhīva. Ilmārs Blumbergs. Māksla necieš paviršību

Vienmēr viņu apbrīnoju. Bieži meistaru pamanīju, kad viņš ar slēpēm padusē devās Biķernieku meža virzienā. Viņa darbnīca bija netālu no tās vietas, kur es pusaudžu gados bezdarbībā švīkāju asfaltu. Tāds lakonisks profils. Viņa izskatā , gaitā pārsteidza fokuss uz galveno, pat vizuāla formas tīrība, nekā lieka. Vēlāk darbos fascinēja iekšējā brīvība, klusuma, nenovēršamas traģikas sajūta, vilinoša spēja dzīvot un radīt kaut kādā viņam vien zināmā paralēlā pasaulē.

RIP māksliniek!

Dzīve ir kā zivs... Labi, labi, dzīve nav kā zivs. /Guru anekdotē/

Lai miers dvēselei un otas neskumst, uz atgriešanos!

intervija ir bijusi 2013., kad abi bija vēl šajā dimensijā