.). Tā pirms dažiem gadiem sarunā ar mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku bija izteicies mākslinieks Juris Dimiters. Izstādē Sirreālisma patversmē, kas līdz 23. martam atvērta Mūkusalas Mākslas salonā, aplūkojami viņa un citu ievērojamu Latvijas mākslinieku darbi, kuros nozīmīgas pēdas atstājis atkusnis Padomju savienības mākslā.
Izstādītās Maijas Tabakas, Ilmāra Blumberga, Jura Dimitera, Māra Ārgaļa, Alberta Goltjakova, Ivara Poikāna, Vladimira Glušenkova, Genadija Suhanova un Birutas Delles gleznas un grafikas, kas tapušas XX gadsimta 70. un 80. gados, ir pārmaiņu laika augļi. Izstādes kuratore mākslas zinātniece Sniedze Kāle stāsta, ka pēc Staļina nāves 1953. gadā mākslā pakāpeniski ieplūda jaunas vēsmas: "Sociālistiskā reālisma daiļrades interpretētāji piekrita, ka padomju māksla nevar būt tik tieša, ilustratīva – tai jābūt arī tēlainai. To, ko mēs saprotam ar sirreālismu, padomju laikā bieži vien dēvēja par asociatīvo tēlainību vai fantastisko reālismu, jo sirreālisms tika uzskatīts par naidīgās ideoloģijas mākslas virzienu." Tas tika aktualizēts arī oficiālā līmenī, 1970. gadā Maskavā izdodot Irinas Kuļikovas grāmatu Sirreālisms mākslā. Minētās stilistikas iedvesmoto darbu reprodukcijas bija atrodamas poļu mākslas žurnālos.
"Izstādei devu nosaukumu Sirreālisma patversmē, jo gribēju uzsvērt, ka mākslinieki izmantoja reālistisko formveidi (oficiālajā mākslas nostādnē bija svarīgi, ka darbā var sazīmēt ko reālu), lai nodotos kam pavisam citam," skaidro Sniedze Kāle. "Izmantojot sirreālisma pieeju, kas ietver nejaušības, paradoksus, tēlus no sapņiem, zemapziņu un tā tālāk, viņi attīstīja savu specifisko rokrakstu un atdzīvināja kopējo mākslas ainu.»
Sirreālisma ieguldījums ir neatsverams arī latviešu mākslinieku daiļradē. Izstādē skatāms, kā Maija Tabaka atbrīvojas fantāzijas lidojumā, savā mākslā savienojot sapņu pasaules tēlus ar realitāti. Arī Mārim Ārgalim ir bijusi svarīga sapņu pasaule, kā arī aizraušanās ar Zīgmunda Freida idejām.
Vizionāru darbu autors Vladimirs Glušenkovs cildinājis iedvesmu, nejaušību, impulsivitāti sazobē ar izkoptu meistarību, savukārt Jura Dimitera interese saistās ar specifisku, plastisku sirreālisma formveidi, kas atsauc atmiņā beļģu sirreālista Renē Magrita darbus. Salona augšstāvā aplūkojamas arī divas Ilmāra Blumberga un viena Genadija Suhanova litogrāfija abstraktā sirreālisma formveidē, kas radītas, sekojot iekšējai intuīcijai.
Izstādītā Ivara Poikāna sirreālistiskā grafika – Sergeja Akuratera portrets – ir izņēmuma darbs mākslinieka daiļradē. Kā pats atzinis – portrets tapis, iedvesmojoties no diapozitīvos pārfotografētām grāmatām ar Salvadora Dalī un citu sirreālistu darbu reprodukcijām.
Izstāde
Sirreālisma patversmē
Mūkusalas Mākslas salonā līdz 23.III