Svešādi un eksotiski

"Zviedru mākslā nekā līdzīga nav bijis, no bijušās Padomju Savienības šurp pagaidām atceļojis ļoti maz," sacīja S. Jūhansone, atklājot izstādi Padomju mitoloģija latviešu mākslā laikmetīgās mākslas un kultūras centrā Bildmuseet. Teju četrus mēnešus – līdz 21. aprīlim – Ūmeo, kas vienlaikus ar Rīgu 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, lielākajā un mūsdienīgākajā izstāžu centrā skatāmi latviešu mākslinieku darbi, kas tapuši no 1945. līdz 1985. gadam. Sešpadsmit lielformāta gleznu un piecu skulptūru ekspozīcijā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma mēģināts parādīt, kas ir sociālistiskais reālisms un sociālistiskais modernisms Latvijas mākslā, dot ieskatu Latvijas vēsturē, kā arī runāt par mākslas un mākslinieka lomu tajā. Kā stāsta LNMM izstādes kuratore Ilze Putniņa, šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas padomju laika māksla izstādīta ārvalstīs īpašā ekspozīcijā – līdz šim pāri robežām ceļojuši tikai atsevišķi šī perioda mākslas darbi un bijuši skatāmi, iekļaujot citā, plašākā kontekstā. Aisberga virsotne "Katrs no šiem mākslas darbiem ir kā aisberga virsotne, zem kuras slēpjas vesels stāsts. Izstāde veidota kā sava laikmeta ieskicējums. Izsekot tā attīstības gaitai no šeit redzamā varētu tikai zinātājs – tik mazā telpā izstāstīt visu vienkārši nav iespējams. Taču var izdarīt daudz, un domāju, ka ekspozīcija dod vismaz priekšstatu jeb izsaka galveno domu par to, kas notika Padomju Latvijas mākslā," skaidro I. Putniņa. Izstādes veidotājiem bijis svarīgi, lai apmeklētāji uztvertu darbus nevis pašus par sevi, bet gan noteiktā vēstures kontekstā – ņemot vērā, ka tie tapuši, valdot sociālistiskā reālisma doktrīnai un tematiskiem ierobežojumiem. Būtiski bijis arī norādīt, ka liela daļa gleznu un skulptūru uztverama vairākos nozīmju līmeņos un aiz virspusējā sižeta slāņa ieraugāmi simboli vai konteksts, kas atklāj zemtekstu. Tāpēc liela nozīme ir informācijai papildu materiālos. Tajos gan skaidroti mākslas darbu nosaukumi un tēli, dodot ieskatu vēstures notikumos, gan arī stāstīts par autoriem un viņu nozīmi Latvijas mākslas vēsturē. Iecere veidot šo izstādi zviedru mākslas kuratoriem radusies 2011. gadā, apmeklējot Rīgu. Kad LNMM kolēģi parādījuši viņiem padomju laika mākslas kolekciju, tā raisījusi virkni jautājumu gan par šo Latvijas mākslas vēstures daļu, gan mūsu valsts likteni. "Redzētais mums bija kas jauns gan tematikas, gan mākslinieka lomas sabiedrībā dēļ. Mēs ceram, ka, atvestas te, šīs gleznas un skulptūras raisīs ziņkāri arī zviedru sabiedrībā. Tā varētu būt liela, jo mēs esam ļoti tuvu – Latvija un Zviedrija ir kaimiņvalstis, bet šajā vēstures posmā bijām ļoti šķirtas," skaidro Bildmuseet pārstāve. Viņu pašu visvairāk izbrīnījusi milzīgā plaisa starp vēsturisko īstenību un šajos monumentālajos, suģestējošajos mākslas darbos attēlotās pasaules ainas pievilcību. Otrs pārsteigums bijusi būtiskā pārmaiņa no sociālistiskā reālisma kanonam pielāgotās estētikas sākotnējos darbos līdz ļoti radošajiem eksperimentiem ar formu vēlāk. Tie arī kļuvuši par izstādes būtiskākajiem vēstījumiem. Interpretācijas un versijas Zviedru mākslas kuratore norāda, ka vēl viens no iemesliem, kāpēc Bildmuseet vēlējies izstādīt latviešu padomju mākslu, ir tās aktualitāte pašā Latvijā. Arī izstādes kuratore I. Putniņa uzsver, ka piecdesmito, sešdesmito gadu un vēlākā mākslas mantojuma izpēte mūsu valstī ir tikai sākuma stadijā. Mākslas vēsturnieki to vēl tikai apkopo, pēta un apraksta, vēl nav skaidras mākslas vēstures terminoloģijas, kādā runāt par šiem darbiem, nedz objektīva laikmeta raksturojuma – vienīgi vairāk vai mazāk veiksmīgas interpretācijas un versijas. Pēdējos gados notikušas divas lielas okupācijas laika mākslas izstādes: Padomjzemes mitoloģija, kas veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma 2008. gadā izstāžu zālē Arsenāls, un Glezniecība Latvijā 1950.–1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas 2011. gadā Rīgas mākslas telpā. Apgādā Neputns izdota LNMM izstāžu zāles kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītājas, kā arī vienas no šīs izstādes veidotājām Elitas Ansones grāmata Padomjzemes mitoloģija. Taču I. Putniņa norāda, ka ar to vēl ir daudz par maz: "Sociālistiskais modernisms Latvijā izstādēs pilnīgi nav atspoguļots. Noteikti būtu vēlreiz jārāda skarbais stils, jo ir nomainījusies vesela paaudze, kas to nav redzējusi un par to neko nezina. Turklāt Latvijas vēsturē ir nozīmīga tēma, kuras atspoguļojumu mākslā līdz šim esam izvairījušies rādīt, kaut arī tā skar mūsu nacionālo sirdsapziņu, – strēlnieku tēma." Laikmetīgās mākslas un kultūras centrs Bildmuseet ir Ūmeo Universitātes daļa, un tā uzmanības centrā ir dažādu valstu mūsdienu māksla. Izstāžu programma ir plaša – Bildmuseet līdztekus noris gan tēlotājmākslas, gan arhitektūras, dizaina, foto un arī mākslas vēstures izstādes. Padomju mitoloģija latviešu mākslā ir viena no mākslas vēsturei veltītajām izstādēm, un tās ietvaros notiks četras lekcijas. Tās lasīs Elita Ansone, Ūmeo Universitātes mākslas vēsturniece Lēna Bergrena, LNMM mākslas kuratore Irēna Bužinska un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētniece Stella Pelše. Padomju mitoloģija latviešu mākslā. Bildmuseet, Ūmeo, Zviedrija. Līdz 21.IV