Grupas Rīgas modes solists Kalvis izmanto vasaras festivālu brīvdabas skatuves iespējas, kā īsta rokzvaigzne smēķējot cigareti pēc cigaretes un tukšojot patumša dzēriena glāzi, starp dziesmām laiku pa laikam piesaucot rokenrola dzīvesveidu. Drīzāk ar ironiju, jo no īstenajiem šī dzīvesveida iemiesojumiem Pīta Dohertija, Kurta Kobeina vai Džima Morisona mutes neko tādu nesadzirdēt. Brīžiem Kalvis metas seksīgā dejā, grozot gurnus, vai pat kopā ar ģitāru izvārtās pa skatuves dēļiem – Rīgas modes koncertos ir ko redzēt, un tās nav ne projekcijas, ne scenogrāfija, tērpi vai lāzeršovs, bet gan jau tas viss nāks vēlāk – Rīgas modes sevi sauc par disko jeb popmūzikas grupu. Arī ģitārists Reinis, basists Andris un bundzinieks, Kalvja brālis Mārcis, ietur stilu un spēlē ar aizrautību, savukārt taustiņinstrumentāliste un otrā vokāliste Anete, festivālā Positivus saskatījusies Annu Kalvi, vienā brīdī arī ķeras pie ģitāras. Kalvis, kurš ir liels šīs dziedātājas cienītājs, apgalvo – ja viņš Annu apprecētu, kļūtu par Kalvi Kalvi. Cerams, viņa draudzene to nesapratīs, jo viņa ir no Dānijas, toties Kalvis mācās dāņu valodu.
Angļu valodai – nē
Rīgas modes arī nākotnē nedomā dziedāt angļu valodā, taču labprāt pamēģinātu dāniski. "Ja es rakstītu dziesmas angļu valodā, tas nozīmētu, ka atdarinu kādu citu, – līdz Bītlu un Boba Dilana līmenim tik un tā netiksi. Latviešu valodā es esmu es pats, kaut arī tā mūzika, ko spēlējam, nav nekas jauns. Taču tādā dāņu valodā – tas man šķiet labs piedūriens. Kāpēc mēs nevarētu būt pirmā grupa no Latvijas, kas uzstājas Roskildē? Es tur esmu bijis – fantastisks festivāls! Tur cilvēki pēc kādas ceturtās dienas kļūst par cūkām, bet tas "mūds", noskaņojums ir labs. Tur bija vislabākais koncerts, ko es esmu redzējis savā dzīvē, – The Streets. Mēs vispār uzaugām ar hiphopu, man liekas, S’T’A albums Manas pilsētas skati ir lielisks. Ar Mārci dzīvojām kaut kādā Ogres mikrorajonā un klausījāmies visādus tamlīdzīgos. Mamma nopirka Ozola kaseti Cieņa un mīlestība un šausminājās par tekstiem," atceras Kalvis, kurš šomēnes, dodoties ciemos pie draudzenes uz Kopenhāgenu, iecerējis tur satikt savulaik šeit populārās grupas Aparāts līderi – latviski runājošo un dziedošo dāni Pēteru Helmsu –, lai viņš palīdz ar dziesmu atdzejošanu no latviešu uz dāņu valodu.
"Pēdējā laikā tā mūzika, ko klausos, ir nevis angļu, bet konkrētās valsts valodā. Man ļoti patīk no Zviedrijas viens čalis – Hokans Helstrems, kuram Zviedrijā ir apmēram tāds pats statuss kā Prāta vētrai pie mums, vienīgi viņam ir vairāk tāda rokenrola attieksme. Viņš nupat jūnijā izpārdeva stadionu Gēteborgā – uz koncertu atnāca 70 000 cilvēku. Riktīgi kruts muzons, es tur gandrīz neko nesaprotu, kaut dāņu un zviedru valoda ir nedaudz līdzīgas. Vēl man ļoti patīk un mēģinu visus pārliecināt par Vaiko Epliku – viņš bez tādām liekām pretenzijām nereāli labi spēlē un dzied igauniski. Alīna Orlova no Lietuvas ir fantastiska! Varbūt izklausās pēc Džoenas Ņūsomas un Regīnas Spektores, taču, kad viņa dzied krieviski vai lietuviski, tas fīlings ir pavisam cits," stāsta Kalvis.
Sākumā ar brāli Mārci viņi spēlējuši Ogrē garāžā. Vēlāk, pārceļoties uz Rīgu, sākuši meklēties pa mūzikas forumiem, un atsaucies ģitārists Reinis, ar kuru komplektā nācis basists Matīss, kurš tagad grupā vairs nespēlē, jo dzīvo Dānijā. Četratā nospēlējuši vienu koncertu kādā no kluba Depo organizētajiem jauno grupu koncertiem 20 minūšu slavas. Paši atzīst, ka tas bijis nožēlojami.
"Reāli tā mūsu grupas fīča noformējās tad, kad Anete atnāca. Mēs pat mācījāmies vienā skolā – Ogres 1. vidusskolā –, es it kā viņu zināju, bet runājuši nebijām. Un tad jau Rīgā Anete atnāca vienkārši uz mēģinājumu un palika spēlēt ar mums," stāsta Kalvis. Reinis piebilst: "Mums bija divas ģitāras, bass un bungas. Pienāca ideja, ka vajag taustiņus, – es tur pats mēģināju kaut ko spēlēt, bet man sūdīgi sanāca. Tad mēs sapratām, ka vajag kādu, kurš prot normāli spēlēt klavieres."
Leģendāro instrumentu aura
Kad Anete ienāca grupā ap 2010. gadu, bija jāmācās dziesma Rīgas modes: "Reinis man rādīja, kā tieši ir jāspēlē Rīgas modes, lai tās būtu Rīgas modes. Bija daudzas dziesmas, kurās taustiņinstrumentu partijas, kad atnācu, bija jau gatavas." Tagad jau sen tapušās dziesmas Rīgas modes vārdā nosaukta arī grupa. Ieminos, ka lī dzīgi izdarīja Lemijs Kilmisters, savas iepriekšējās grupas Hawkwind dziesmas Motorhead vārdā 1975. gadā nosaucot savu jauno apvienību. Rīgas možu puiši uzreiz sāk apjūsmot Lemija basģitāru – Rickenbacker –, kāda tagad ir arī latviešu smagā rokenrola grupas Rūsa līderim Viesturam Polikarpam.
Rīgas modēm patīk leģendāri instrumenti, jo tiem esot īpaša aura, – Reinim ir ģitāra, kas savulaik piederējusi Fēliksam Ķiģelim (Kalvis cer, ka tā viņiem nepielipinās mūsdienu liepājroku, kas ožot pēc naftalīna), sintezators viņiem ir no Jura Kulakova, ko viņi sākumā aizņēmās, gadu testēja un laika gaitā nopirka. "Mums bija koncerts Depo, un viņš atnāca – tas bija skaisti. Viņam bija blakus koncerts Četros baltos kreklos. Sazinājāmies, ka ap to laiku naudu par sintezatoru varētu atdot, un viņš pieteicās, ka varētu atnākt. Un viņš atnāca, un pēc tam mēs gājām uz viņa koncertu. Tas bija tāds jauks brīdis!" atceras Anete. Reinis piebilst: "Mēs bijām pirmā grupa, kurai viesu sarakstā klubā Depo bija Juris Kulakovs."
Savu dziesmu Televīzijas bērni, kas arī tapusi pasen, Rīgas modes gribot ierakstīt pie Ingus Baušķenieka. Kalvis uzsver: "Šķiet, viņš ar savu filosofiju varētu to dziesmu uztaisīt tādu nereāli kačājošu. Tai ir tāda skaņa, kas piestāv visai tai Baušķenieka muļai." Anete tūliņ, lai ar pēdējo Kalvja izrunāto vārdu nerastos nepareizas asociācijas, paskaidro – ogrēnieši par muļu sauc fišku, un viņi patiesībā ir lepni, ka nāk no Ogres. "Man liekas svarīgi, ka mēs esam piesaistīti kaut kādai vietai. Kad rakstu tekstus, tie balstās manā pieredzē. Ja tu neiekļautu savu pieredzi vārdos, tai mūzikai nebūtu nekādas vērtības. Tas, kur es esmu uzaudzis un kā esmu veidojies, tas viss tur kaut kā atsaucas," saka Kalvis.
Daudzstāvu mājas vēl ir
Jānis Žilde šo kolektīvu jau pašos pirmsākumos nosaucis par latviešu Pulp. Kalvis nenoliedz, ka viņam šie patīk. Toties riebjas Mumford & Sons un "visi tie utainie folkroka ansambļi". "Mēs negribam izklausīties aktuāli – lūk, tagad ir modē spēlēt kaut kādu bandžo un audzēt ūsas. Mēs gribam vienkārši spēlēt tādu mūziku, kurai nav nekādas laika piesaistes. Liams Galahers pareizi pateica: man šķiet, ka grupai Mumford & Sons ir utis. Liams Galahers zina, ko saka."
Sākumā grupa Rīgas modes bija pazīstama kā Komjaunatne, līdz apnika taisnoties, ka viņu mūzika ar politiku nav saistāma, un nosaukums tika nomainīts. Arī dziesmu tēmas izraisa asociācijas ar pagātni, padomju laikiem. "Tie teksti ir sociāli saistoši arī šobrīd. Divu cilvēku attiecības – zēna un meitenes. Vai zēna un zēna. Daudzstāvu mājas vēl aizvien ir, tā arī ir tagadne principā. Mums nav garīguma pilnu tekstu ar kaut kādām vērtīgām dzīves atziņām. Dažbrīd esam pašironiski. Mums ir dziesma ar vārdiem "kāpēc tad, kad es izskatos vislabāk, uz mani neviens neskatās". Tā ir vienkārša patiesība neatkarīgi no tā, vai dzīvo Padomju Savienībā vai šodien. Visiem gribas, lai uz viņiem skatās, kad viņi izskatās vislabāk," saka Rīgas možu dalībnieki.
Savu minialbumu grupa piedāvā digitāli. Taustāmā formātā tas pieejams tikai desmitcollu vinila platē – tā arī reizē ir saikne gan ar pagātni, gan nākotni. Plates atkal ir modē, un Rīgas modes ir platē. Viss sakrīt. Albums tiks prezentēts sestdien, 13. septembrī, ar koncertu Vinila dienā Jersikas ielā pēc skaņuplašu tirdziņa un speciālistu priekšlasījumiem.
Rīgas modes
Minialbumu (EP) varēs iegādāties 13.IX Vinila dienā Jersikas ielā 21 no plkst. 11
Plates prezentācijas koncerts plkst. 20