Koncertos skanēs Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna 1984. gada rokoratorija Kā jūra, kā zeme, kā debess un fragmenti no Jura Kulakova 2002. gada rokoperas Čigāns sapnī. Koncertprogrammas īpašie viesi būs grupas Instrumenti dalībnieks Reinis Sējāns, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, mūziķe, avangarda māksliniece Elizabete Balčus un mūziķe Maija Sējāne.
Rokoratorijas Kā jūra, kā zeme, kā debess pamatā ir Māra Čaklā 1981. gadā sarakstītā "poēma balsīs" ar tādu pašu nosaukumu, kas iekļauta 1982. gadā izdotajā dzejoļu krājumā Kurzemes klade. Oratorija tapa, kad tolaik aizliegtais Pērkons vērsās pie komponista Imanta Kalniņa ar aicinājumu radoši sadarboties, un tās mūzikas autori ir Kalniņš, Kulakovs un Pērkona basģitārists Juris Sējāns. Ar šo rokoratoriju Pērkons 1984. gadā atgriezās uz skatuves, gūstot milzīgus panākumus pašdarbnieku republikāniskajā skatē Liepājā, kā arī pēc tam dodoties tūrē pa Latviju ar koncertprogrammu, ko veidoja šī oratorija un Imanta Kalniņa rokopera Ei, jūs tur!
"Cilvēkiem, kuri klausās radio un gājuši uz koncertiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā, varētu būt radies iespaids, ka Kulakovs un Pērkons ir tikai tas ducis visiem no galvas zināmo dziesmiņu par slidotavu un pulksteni, gulbi un sapumpuroto zaru, jūras ūdentiņā nomazgāto meiteni un pirmo trolejbusu, bet patiesībā to ir daudz vairāk, un daļa nav pat publicētas. Rokoratorija Kā jūra, kā zeme, kā debess ir lielāka formāta darbs, ko sarakstīja Pērkona dalībnieki Juris Kulakovs un Juris Sējāns kopā ar Imantu Kalniņu ar Māra Čaklā dzeju grupas aizlieguma laikā, un kura ierakstu Kalniņa mājās esmu iekļāvis arī savā Radio NABA skanošajā visu laiku labāko latviešu albumu apskatā Zibens pa dibenu. Tās atskaņojums koncertā noteikti ir jāpiedzīvo!" saka mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks.
Apvienojot Imanta Kalniņa izsmalcināto lirismu, Jura Kulakova rokenrola dinamiku un Jura Sējāna mierīgo stabilitāti, rokoratorija Māra Čaklā smalkajā dzejas valodā runā par jautājumiem, kas ir aktuāli šodien un vienmēr – par karu un mieru, spēku un vājumu, dzimtenes mīlestību un labā uzvaru. Šķiet neticami, ka šāds latviskās dzīvesziņas pilns pasaules līmeņa rokenrols varēja tapt pirms gandrīz 40 gadiem drūmākajos padomju režīma gados. 1994.gadā rokoratorija tika izdota audiokasetē, 2007. gadā apgāds Antava izdeva CD. Abi šie ieraksti mūsdienās ir kļuvuši par audiogrāfisku retumu.
Jura Kulakova rokopera Čigāns sapnī tika iestudēta 2002. gadā Daugavpils teātrī Harija Petrocka režijā. Poēmu mistēriju Čigāns sapnī Māris Čaklais rakstīja vairāku gadu garumā, un tā ir viens no pēdējiem dzejnieka darbiem. Galvenās lomas iestudējumā dziedāja Ieva Akuratere, Niks Matvejevs un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, kurš par Jāņa lomu šajā iestudējumā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais jaunais aktieris. Pavadījumu izrādei spēlēja tieši uz šo projektu atkalapvienojusies leģendārā Daugavpils rokgrupa Elpa.
Poēmas pamatā ir vēstījums par atmodas laiku un latviskās identitātes meklējumiem, par cilvēkiem, kuriem kā elpot svaigu gaisu nepieciešama mīlestība, gudrība, brīvība - trīs svarīgākās pamatvērtības, bez kurām cilvēks nevar iztikt arī šodien. Kritiķis Normunda Naumanis savā recenzijā par izrādi rakstīja: "Daugavpils ir sevi spēcīgi ierakstījusi Latvijas mūziklskartajā zonā, turklāt vienā atsevišķā "parametrā" izrāde Čigāns sapnī ir pārspējusi šīs sezonas Rīgas (NT J. Lūsēna Sfinksa, DT U. Marhileviča Tobago!, LNO A. Vilcāna Alise) un Liepājas (LT R. Paula Dāmu paradīze) teātra produkciju un konkurē pat ar piecgades hitu – Jāņa Lūsēna Kaupēn, mans mīļais. Kā saprotat, runa ir par Jura Kulakova teātrim piedāvāto muzikālo materiālu – tik piesātināti dažādu, smeldzīgu, ironisku, perfekti stilizētu un, galvenais, pavisam ne triviālu "lipīgo meldiņu" kolekciju. Ko vērti vien ir smalkie tautas dziesmu aranžējumi (Rotā u.c. ...) un pašironiskās parafrāzes par slaveno Kretīnu deju un citām kulakoviskām ēverģēlībām, piemēram, skaņradis atļaujas sarīkot zināmu ironisku un konkurentisku sportošanu ar J. Lūsēna Kaupēnu, uzrakstot savu versiju par latviešiem tik nozīmīgo zaļumballes tēmu – īsti mūsdienīgu "miksli", vienlīdz rūgta sarkasma un sāpju lirikas pilnu muzikālu orģiju." (Veiksmes recepte ir. Ko darīt?, Diena, 2002. gada 11. jūnijs).
Koncertprogrammā skanēs rokoperas spilgtākie dziedājumi, ko izpildīs Pērkons ar solistiem Ievu Akurateri un Egilu Melbārdi.
Koncerti notiks 17.oktobrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, 1.novembrī – Liepājas koncertzālē Lielais dzintars, 15.novembrī – Vidzemes koncertzālē Cēsis un 21.novembrī – Ventspils Teātra namā Jūras vārti.
Biļetes uz koncertprogrammas Cilvēk, tu esi! koncertiem var iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.