Tas viņam ir bijis liels pagodinājums, turklāt iestudējuma galvenā varone ir tuvs tēls, viņas daiļrade jau no senākiem laikiem ir radusi mūziķī atbalsi. Kā ir sadarboties ar Māru Ķimeli? "Māra ir lieliska skolotāja, bet vienlaikus dod man lielu brīvību," atklāj Jānis Šipkēvics.
Jāņa Šipkēvica pirmā satikšanās ar Māru Ķimeli notikusi Cēsu Mākslas festivālā pēc grupas Instrumenti uzstāšanās. Režisore pienākusi klāt Shipsi un Reynsi un teikusi, ka viņai ļoti patīk tas, ko viņi dara. "Māra man uzdāvināja Lūkas evaņģēliju, kurā viņa bija ierakstījusi savu vārdu un telefona numuru," atceras Jānis Šipkēvics. Pēc daudziem mēnešiem viņš saņēmies un piezvanījis: ko jūs ar to bijāt domājusi? Režisore bija sākusi veidot izrādi Aspazija. Personīgi un uzaicināja viņu kļūt par tās komponistu. "Manos darbos viņa bija saklausījusi atbilstošu frekvenci," saka mūziķis.
Mūžīgie spārni
"Es daudz laika pavadīju, lasot tekstus un iedziļinoties Aspazijas personībā," teic Jānis Šipkēvics. Par noderīgu palīgu viņam kļuvusi literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses grāmata Mūžīgie spārni, kas aizraujoši un emocionāli izstāsta dzejnieces dzīvesstāstu. Jaunā Rīgas teātra izrādes tapšanas laikā Shipsi obligātās literatūras sarakstā ir arī pašas Aspazijas un Raiņa sarakstītie darbi. "Viņi ir kā viens sarežģīts veselums," par abiem latviešu literatūras dižgariem saka mūziķis. "Es domāju, ka Raiņa samilzinātā personība nav īsti proporcionāla tai patiesajai vērtībai, kas viņi bija viens otram un kas viņi bija kā autori."
Nevis kā rezultatīva piespēlētāja Raiņa ģēnijam, bet gan kā ļoti talantīga dzejniece – attieksme pret Aspaziju pēdējos gados ir krasi mainījusies. Jānis Šipkēvics to skaidro ar pārmaiņām pašā sabiedrībā. Kaut vai ar lielāku dzimumu līdztiesību, par kuru savulaik cīnījusies pati dzejniece; tas no viņas toreiz prasījis lielu dūšu. "Vēl ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu," norāda Shipsi un kā vienu no piemēriem min to, ka par identiska darba darīšanu sievietes vēl aizvien saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. "Vēl tāls ceļš ir ejams, it īpaši mūsu valstī, kurā mēs esam desmit gadu nopakaļ Eiropai," viņš piebilst.
Uz jautājumu, kā varētu piesaistīt jauniešu uzmanību abu literātu spilgtajai daiļradei, Jānis Šipkēvics atbild: "Aspazija un Rainis ir kā diena un nakts, viņi būs lieli un neizsmeļami neatkarīgi no tā, vai viņi ir uz tīņu žurnāla vāka vai ne." Mūziķis domā, ka nevienam neko nevar uzspiest. "Īsta māksla nav jāmēģina kādam iepārdot," uzskata Shipsi. Tāpat kā jebkurš cits mākslas darbs, arī īstā grāmata cilvēku sasniedz īstajā brīdī. Skola var iedot zināšanas, kas tevi vēlāk uzmeklē, un tu kādu darbu pārlasi jau savas dzīves kontekstā. "Taču tu nevienam nevari ielikt rokās grāmatu un cerēt, ka viņš tai pieķersies," ir pārliecināts Jānis Šipkēvics.
Paralēlās pasaules
Ar Shipsi mēs tiekamies divas nedēļas pirms pirmizrādes. "Viss ir procesā," teic mūziķis, kurš mēģina tajā atrast īsto balansu. Viņa muzikālās idejas rodas caur balsi, taču intensīvs tās lietojums pieprasa uzmanību. "Tāpēc es lielu daļu esmu pārcēlis klavierēs un trokšņos," stāsta Shipsi, kuram talkā ir nācis viņa domubiedrs Gatis Zaķis, ar kuru viņš strādā kopā studijā. Mēģinājumos mūziķis cenšas būt ļoti vērīgs un nepalaist garām kaut ko svarīgu. "Es cenšos pēc iespējas labāk izprast saturu, nevis atnākt ar milzīgiem palagiem mūzikas un skatīties, vai tie kaut kam piestāv," norāda Shipsi.
Jānis Šipkēvics ir iesaistījies vēl vienā interesantā projektā – kopā ar mūziķi Andri Indānu radījis "darbnīcas dunu" 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas ekspozīcijai Armpit, kuras autori ir mākslinieki Andris Eglītis un Katrīna Neiburga (ekspozīcija skatāma un klausāma no 8. maija līdz 22. novembrim). Šīs muzikālās kompozīcijas tapšanā viņi ir sadarbojušies ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus. "Tā ir pilnīgi cita šķautne," saka Shipsi, kuram tā ir bijusi atgriešanās skolas un studiju gados, kad viņš apguvis kordiriģēšanu: "Tā ir mana bāka, no kuras es kaut kur aizeju, bet vienmēr atnāku atpakaļ."
Mūziķis Jānis Šipkēvics ir dziedājis Rīgas Doma skolas zēnu korī, uzstājies vokālās grupas Cosmos sastāvā, patlaban darbojas duetā Instrumenti un izmēģina savu spēkus arī solo. Kurp tālāk? Šis periods Jānim Šipkēvicam esot svarīgs, lai saprastu savus iekšējos noteikumus un principus, pēc kuriem tiek būvēta viņa muzikālā pasaule, un iemācītos kaut ko jaunu, taču tas netraucējot paralēli domāt arī par grupas Instrumenti jaunāko albumu. "Tas nav fundamentāli mainījis manu matricu," par darbošanos citos projektos kā solomāksliniekam saka mūziķis, kurš ierakstu dueta faniem sola jau rudenī.