Sēžu ar kājām ūdenī un nekādā referendumā nepiedalos- intervijas laikā apgalvo Raimonds Pauls, savā ģimenes mājā Baltezerā glābjoties no vasaras karstuma. Šonedēļ gan tā vairs nevar, jo uz Jūrmalu sauc festivāls Jaunais vilnis. Maestro, būdams žūrijas priekšsēdētājs, tur žūrijā vērtē jauno dziedātāju konkursu. Viņš muzicēs savā radošajā vakarā sestdien, 30.jūlijā.
Pēc tam atsāksies riņķa dancis pa teātriem: Dailes teātrī taps muzikāla izrāde par Marlēnu Dītrihu, būs jāturpina spēlēt Nacionālā teātra izrādē Leo. Jauna muzikāla izrāde top arī Pēterburgā, režisore ir Gaļina Poļiščuka. Pirmizrāde jau septembrī. Tā būs par Hruščova laikiem 60. gados, prototipi ir Jevtušenko, Vosņesenskis, Tarkovskis- visi, kas cieta pēc Hruščova izgājiena. Vai zināt, kas mani Pēterburgā visvairāk pārsteidza? No rīta brokastīs viesnīca pilna ar sievietēm. Un visas lakatos. Vai dieviņ!
Aunat jau kājas uz Jūrmalu?
Man ir apnicis klausīties katru gadu vienu un to pašu.
Vienveidīgu mūziku?
Arī to mūžīgo politiku, kur vienmēr parādās krievu jautājums. Redz, jau mītiņi! Es tam pieeju savādāk: redzu, ka latviešu dziedātājiem kaut kur jāparādās. Te ir viena no retajām iespējām. Bet ja to negrib, tad nevajag. Ja nepatīk, taisiet ciet! Vai šodien vairāk nevajadzētu domāt par otru tualeti Dzintaru koncertzāles iekštelpās? Tur ir viena tualete uz visu lielo orķestri, māksliniekiem jāstāv garā rindā. Kauns! Kāpēc nekas netiek darīts? Ir daudz svarīgākas lietas par slavas aleju. Jāpārveido Dzintaru koncertzāles apkārtni. Kas tā par lietu, ka uz festivālu jābrauc ar smagajām televīzijas mašīnām pa centrālo ielu, cauri cilvēku masām, kas iet uz jūru? Nekas tur nav izdomāts. Viss ir kā bija, arī vecais grausts. Tāpēc esmu diezgan pesimistiski noskaņots. Baltkrievijā Vitebskā koncertzālē ir kārtīgas ģērbtuves un viss kā nākas. Bet te nekā. Tādi mēs esam. Jā!
Gribu iebilst: Dzintaru koncertzāle pēdējos gados ir manāmi sakopta.
Bet kā var būt, ka tad, kad sabrauc daudz solistu, vecajā, mazajā zālē tiek saliktas kaut kādas plastmasas sienas? Stīvs Vonders bija „iebāzts” finiera būdā. Vai pasaulē kaut kur tā ir?
Tomēr nedzirdēja, ka Stīvs Vonders sūdzētos!
Paldies dievam. Kaprīzas ir tikai mūsu vietējās, „divnedēļu zvaigznītes”. Tie vienmēr ir ar kaut ko neapmierināti, lielie meistari ne. Tie, kas māk spēlēt un dziedāt, parasti nav tie kaprīzi.
Kādas cerības konkursā liekat uz mūsu Candy?
Ziniet, mums izvēle ir tik maza! Viņa nav slikta. Bet arī ar kaprīzēm, apstrādāta jau Amerikā. Bet tiklīdz mēģinājumā parādījās melnais amerikānis, visu nolika savās vietās. Labi dziedātāji mēdz būt no Gruzijas un no Armēnijas.
Palīdzējāt ar padomu?
Šoreiz uzreiz atteicos to darīt. Viņa pati ir droša, pati izvēlas dziesmas. Kāpēc man vienmēr visur jābāž savs deguns? Nemaisos. Katram pašam tiesības izvēlēties.
Žūrijā būs jāvērtē!
Šī būs jau desmitā reize, ar godu jāpabeidz. Es tur neesmu saimnieks. Televīzija diktē visus noteikumus: kas dziedās, ko dziedās. Bet kur kaut kādas ziepes, es esmu vienmēr vainīgs. Kas būs tālāk, nezinu. Mūsu attieksme ir tik jocīga. Katru gadu viens un tas pats: daudziem liekas, ka pasākums vispār nav vajadzīgs. Tad nevajag aicināt arī krievu diriģentus, dziedātājus, Krievijas teātrus. Annu Ņetrebko arī nevajag aicināt, ja ir tāda politika! Nevajag palikt smieklīgiem.
Ko pats rādīsiet Jaunajā vilnī?
Būs mans radošais vakars (30. VII), kurā Krievijas zvaigznes dziedās Jevgeņija Jevtušenko dziesmu ciklu- katrs vienu dziesmu: Agutins, Meladze, Presņakovs, Valērija…No Latvijas- Intars Busulis un Laimīte (Laima Vaikule). Kopā ir 13 dziesmas, taču aranžējumi ir jauni, citi. Runā, ka Jevtušenko atbraukšot, lai gan viņš slimo- viņam jau astoņdesmit gadu. Interesants, gudrs vīrs. Augstas klases dzejnieks.
Kāpēc ignorējāt sestdien notikušo referendumu?
Nedomāju, ka vēlēšanas ienesīs ko jaunu Latvijas politikā vai dzīvē. Nevajag stāstīt pekstiņus. Neticu tam, kas tiek stāstīts par jaunām vēsmām. Nav tādas personības, kas to varētu izdarīt. Tikai tukša pļāpāšana. Pats esmu tur sēdējis, labi zinu situāciju. Esmu aizgājis, stāvu malā un, kamēr vēl varu, spēlēju klavieres. Nupat kārtējo reizi Spivakovs piedāvāja spēlēt ar viņa orķestri. Es vēl kustos!
Spēlēsiet visiem?
Pamēģināju nospēlēt Gēršvina klavierkoncertu, gandrīz infarktu dabūju ha – ha! Lai spēlētu, jātur sevi formā. Nodibināju jaunu orķestri Latvijas kāzu un bēru orķestris.
Kāzu un bēru orķestris Maestro Paula vadībā? Skan vareni!
Tas ir plezīrs. Gribēju kaut ko līdzīgu serbiem, Bregoviča un Kusturicas orķestriem- umcā, umcā! Viņi spēlē gan kapos, gan kāzās, un vienmēr tik dzīvespriecīgi, ka paķer un aizrauj. Viņi prot izkustināt, tas ir kolosāli. Vesels uzvedums, ar replikām. Uztaisīju lustīgu ziņģu repertuāru, kas der visādiem gadījumiem, it sevišķi kāzām. Bet jautri var uzspēlēt arī bērēs, kāpēc ne? Pirmoreiz izmēģinājām Kuldīgas pilsētas svētkos. Bija diezgan lustīgi. Gribu ierakstīt CD lauku pasākumiem. Nekādas elektronikas. Tikai tromboni, tūbas, trompetes, bungas. Uzrakstīju sešas jaunas dziesmiņas. Vienu ar interesantu nosaukumu- Miers un bērziņš. Ceru, ka neviens nepārpratīs. Tikai neuzrakstiet ar lielo burtu!
Prāts nesas tik uz jokiem?
Gribu rudenī uzsākt nopietnu akciju. Mums ir sen nobriedusi nepieciešamība atjaunot džeza, estrādes orķestri. Mums ir izauguši lieliski mūziķi, bet viņiem nav kur likties. Vesela rinda talantīgu pūtēju, it sevišķi saksofonistu, piemēram, Gints Pabērzs- superklases mūziķis! Bet viņiem nav kur strādāt. Kāpēc nevaram nodibināt vienu 17- 20 cilvēku lielu džeza vai vieglās mūzikas orķestri? Sauciet to kā gribat, bet dzīvs orķestris ir dzīvs orķestris! Mēs pamatā pievēršam uzmanību tikai kamerorķestriem. Bet, kamēr teātros nav dzīvo lielo orķestru, ar tādu vārdu kā mūzikls pat nav ko mētāties. Es pats diemžēl spēlēju ar fonogrammu. Pie radio, studijā taču ir visas iespējas strādāt. Vajadzīgās summas nav tik milzīgas, bet mums visa nauda aiziet citur. Es gribu iet runāt augstākajā līmenī, jo tāds orķestris ir nepieciešams.
Iesiet pie kultūras ministres Sarmītes Ēlertes?
Ar Sarmīti mums diemžēl kopīgas valodas nekad nebūs. Bet kāpēc tam pašam Latvijas Radio nevarētu palielināt budžetu? Šāds orķestris taču kādreiz tur bija. Tagad ar baudu klausāmies, cik labā līmenī bija 80.- 90. gadu ieraksti. Bet juku laikā viss sabruka. Šodien daudzi mēģina uzstāties ar īstu simfonisko orķestri. Nu pietiek ar tiem sintezatoriem, pietiek!