Reinis Zariņš un Paula Šūmane tiekas koncertā Reiz francūzis Amerikā

lv pavēstīja Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību vadītāja Rinta Bružēvica.Dž. Gēršvins savulaik atzina, cik ļoti viņa stilu ietekmējis muzikālais impresionisms Francijā - pat tādā mērā, ka viņa Klavierkoncertu kritiķi sauca par Debisī atdarinājumu. Kad Dž. Gēršvins viesojās Parīzē un lūdza M. Ravelu kļūt par viņa skolotāju, M. Ravels esot atteicis: „Kāpēc tev kļūt par otršķirīgu Ravelu, ja tu esi pirmšķirīgs Gēršvins?” Tikmēr Parīzes kafejnīcās skanēja arvien vairāk džeza, un M. Ravels gan savu otro operu Bērns un burvestības, gan Otro vijolsonāti pamatīgi iekrāsoja ar džeza un blūza elementiem. Drīz pēc tam viņš devās panākumiem bagātā tūrē uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kur Dž. Gēršvins aizveda viņu uz Hārlemu paklausīties īsto džezu.Savukārt O. Mesiāns, apciemojot ASV, pamatīgi iespaidojās ne no mūzikas, bet dabas, īpaši no kanjoniem, kas guva iedzīvinājumu O. Mesiāna mūzikā. Runājot par amerikānismu, Dž. Koriljāno sonāte ir izcils eksemplārs vārda labākajā nozīmē. Te redzama gan apmierinātība ar dzīvi, gan lūkošanās uz nākotni ar cerību, gan darba prieks, gan arī skumjas. Tomēr autors savā aizrautībā ar bitonālismu un mainīgiem taktsmēriem un ritmiem nav nemaz tālu no sava franču priekšteča M. Ravela. 10. novembra koncertā varēs dzirdēt O. Mesiāna Tēmu un variācijas vijolei un klavierēm, M. Ravēla Sonāti vijolei un klavierēm, Dž. Koriljano Sonāti vijolei un klavierēm, Dž. Geršvina / Igora Frolova  Koncertfantāziju par Dž. Geršvina operas Porgijs un Besa tēmu.Paula Šūmane ir koncertējoša vijolniece, 13 starptautisku konkursu laureāte, regulāri sniedz koncertus Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos. 2008. gadā P. Šūmane ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju pie profesora Borisa Garļicka un patlaban studē maģistrantūrā  Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa (Izraēla). Par vijolspēles kaldināšanu P. Šūmane pateicas vairākiem brīnišķīgiem pedagogiem Latvijā - Uldim Sprūdžam, Ojāram Kalniņam, Havivai Dimenšteinei, Gaļinai Akuļičai, Ludmilai Girskai un Anetei Zvaigznei. P. Šūmane kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem - Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Labprāt iesaistās dažādos mākslinieciskos radošos projektos.Reinis Zariņš līdz šim paguvis plūkt laurus vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un nu aizrauj visdažādāko publiku Eiropā, ASV un nesen arī Dienvidāfrikā. Ar izcilību absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, R. Zariņš savu skolotāju vidū izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. R. Zariņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs - Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālē, kā arī Londonas Vigmora zālē. R. Zariņš sadarbojies ar Yale Philharmonia, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO, Masterworks Philharmonia, Sinfonietta Rīga, Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentiem Pjēru Bulēzu, Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani R. Zariņš iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Šosezon R. Zariņš darbosies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus - gan koncertmeistara, gan lektora - pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas.