Kā mēdz teikt – ar nešķīsto labāk nejokot. Žēl, ka Holivudas naudas fabrikā šo principu ignorē, kaut gan saprotamu iemeslu dēļ – jau kopš kinematogrāfa dzimšanas rotaļas ar iracionāliem spēkiem apvienojumā ar cilvēku dabiskajām bailēm no neizskaidrojamā ir viena no kinoindustrijas zelta dzīslām. Jaunā eksorcisma jeb velna izdzīšanas tēmai veltītā drebuļnieka Atpestī mūs no ļauna režisors Skots Deriksons godīgi atzīst, ka jau kopš mācību gadiem Kalifornijas Evaņģēlistu universitātē viņu interesējušas šausmu filmas ar reliģisku sižetu: "Acīmredzot mana aizrautība ar šausmīgo uz ekrāna saistīta ar to, ka es biju bailīgs bērns un bieži vien, lai pārvarētu savas bailes, iedomājos, ka absolūtais ļaunums eksistē dabā kā nepieciešamība ieviest līdzsvaru, citādi visu to labo, ko dara cilvēki un uz ko viņi ir spējīgi savos labākajos dzīves brīžos, mēs vispār nepamanītu. Piemēram, es uzskatu, ka vēzis ir absolūtā ļaunuma forma – man to palīdzēja saprast sieva, viņa strādā par medicīnas māsu klīnikā ar vēzi slimiem bērniem. Tāpēc der atcerēties diženās Katrīnas Hepbernas vārdus filmā Āfrikas karaliene: "Daba ir Dieva radīta, lai cilvēki tai pretotos." Tātad arī ļaunumam kā dabas daļai ir jāpretojas, šis morālais aspekts man kā režisoram ir ļoti būtisks. Interesanti arī tas, ka izcilākos šausmu filmu paraugus kinematogrāfā ir radījuši meistari, kurus nemaz nevar saukt par kaislīgiem horora piekritējiem (jo horors – tas tomēr ir lēts zemais žanrs), – atcerieties Stenlija Kubrika Mirdzumu/Shining, Deivida Finčera Septiņi/Seven, Ričarda Donera Omenu/Omen un Viljama Frīdkina Sātana izdzinēju/The Exorcist – šie šedevri nebija domāti kā šausmu filmas. Un vai tad ģeniālais fantazētājs Giljermo del Toro uzņem šausmenes (smejas)?"
Mācītājs ar melnā humora izjūtu
Jā, pēc šādas teorētiski visnotaļ gudras runas šķiet, ka arī Skots Deriksons šausmu filmas formu izmanto tikai kā žanra klišeju, lai tik spekulatīvā, biedēšanas paņēmienu ziņā izsenis atstrādātā shēmā iedvestu jaunu, kā smejies, saturu. Pēc ievērojamus finansiālos panākumus un arī kritikas labvēlību guvušajām filmām Emīlijas Rouzas ļauno garu izdzīšana/The Exorcism of Emily Rose un Sinisters režisors ķērās, paša vārdiem runājot, pie filmas, kas "būtu Serpiko un Eksorcista krustojums", proti, aizraujošs policijas trilleris un dēmonisks šausmu stāsts par noziegumiem, ko cilvēki pastrādājuši ar Dieva (Sātana) vārdiem uz lūpām.
Par idejisko iedvesmas avotu Skotam Deriksonam kalpojuši reāli Ņujorkas policijas darbinieka Ralfa Sārčija autobiogrāfiskie stāsti par policista pieredzi Dienvidbronksā, kas 2004. gadā tika apkopoti grāmatā Beware of the Night. Kinokompānija Screen Gems šajā grāmatā par "ārkārtīgi dīvainiem noziegumiem Ņujorkā" saoda lielisku kinoversijas potenciālu un uz karstām pēdām iegādājās grāmatas ekranizācijas tiesības. Līdz filmas aprisēm gan nācās gaidīt teju desmit gadu.
Filmas potenciālais producents Džerijs Brukheimers tolaik Skotam Deriksonam uzticēja vien pieticīgo pirmā scenārija jeb studijas melnraksta sacerēšanas darbiņu. Taču pa šiem gadiem scenārists/režisors iesācējs bija sevi apliecinājis kā "naudas drošu" profesionāli un 2012. gadā ķērās pie Atpestī mūs no ļauna iemiesošanas, paredzot galveno lomu Markam Vālbergam (beigu galā policista Ralfa Sārčija tēlu iemieso mazāk harismātiskais Ēriks Bana), toties pavisam veicies ar svētā tēva Mendosas – dēmonu izdzinēja – tēlotāju Edgaru Ramiresu. Ja nu ir kāds netipisks mācītājs, tas ir viņš – sportisks, asprātīgs, ar labu melnā humora izjūtu apveltīts.
Elles priekškambaris
Otra nenoliedzami intriģējošā lieta ir mūzikas izmantojums filmā. Vai varat iedomāties sātana apsēstu māti, kas nogalina savu bērnu, dziedot The Doors hitu? Atsauces uz The Doors muzikālo vēsturi filmā manāmas ne reizi vien.
Trešais slavējamais punkts ir drūmi industriālā Bronksas vide, kas ar savu nekomfortablo atmosfēru tiešām atgādina elles priekškambari. Ar to pozitīvo bonusu uzskaitījums diemžēl izčākst. Jo Skots Deriksons pieļāvis, iespējams, neapzinātu, bet fundamentālu kļūdu – tā kā no viņa kā pašreiz galvenā Holivudas šausmu meistara gaida arvien jaunu "krutāku" gabalu, filmā Atpestī mūs no ļauna pārākajā pakāpē pārspīlēts gan psiholoģisms, gan tieksme iepīt filosofiskus spriedelējumus par ļaunuma dabu, gan sižeta pavērsienu pārblīvējums (no Irākas karā nozombēto karavīru bēdīgā likteņa līdz reliģisku fanātiķu – psihiski slimu sieviešu – zvērībām), gan pats svarīgākais – filmas garums. Divas stundas B kategorijas filmai ir daudz par daudz.
Atpestī mūs no ļauna/Deliver Us from Evil **
Režisors Skots Deriksons
Šausmu filma. ASV. 2014.
Lomās Ēriks Bana, Edgars Ramiress, Olīvija Manna u. c.