Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Filmas Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu recenzija. Neatlaidīgais Disnejs

Kāpēc Mērijas Popinsas autore neieredzēja Disneju un pingvīnus

Mis Pamela Lindona Treversa ir austrāliete, kaut gan, dzīvodama Londonā, cenšas radīt iespaidu, ka ir tīrasiņu angliete. Netrūkst ne kaķa kā vecmeitas obligātā aksesuāra, ne striktā faivokloka (pēcpusdienas tējas tasīte) un viņas izcelsmes noslēpuma. Turklāt klīrīgā, bet principiālā mis Treversa nonākusi pamatīgās naudas grūtībās, tā ka jautājums vairs nav par britisko dzīves stilu, bet gan bankrotu, kas draud ar dzīvokļa zaudēšanu. Tā nu, zobus sakodusi, mis Pamela piekrīt sava mūža lielākajam kaunam – pārdot Holivudas magnātam, arī režisoram, Voltam Disnejam "savas" aukles, precīzāk, grāmatas par aukli Mēriju Popinsu, ekranizācijas tiesības. 1961. gadā mis Treversa ierodas Losandželosā. Ir piepildījies sens Volta Disneja sapnis.

Atkāpe pagātnē

To, ka stingrā aukle Mērija Popinsa ir Pamelas Treversas slavenākais literārais darbs, jaunākās paaudzes lasītāji diez vai atceras, taču savulaik Mērija Popinsa padomju teritorijās bija īstens kulta personāžs. Kurš gan no vidējās paaudzes neatceras aktrises Natālijas Andreičenko dziedošo dāmu ar melno lietussargu, kura iemiesoja britisko melno humoru ļoti populārajā 80. gadu krievu filmā? Citstarp, Mērijas Popinsas amerikāņu versijā, kas tapa 1964. gadā, filmas Mūzikas skaņas zvaigzne Džūlija Endrūsa bija ievērojami vārgāka auklīte.

Ja godīgi, Treversai vispār nepatika Disneja studijas izstrādājumi, bet Disneja paradīzi – Disnejlendu Floridā, pilsētā ar, viņasprāt, sliktu klimatu un neciešamām palmām, – viņa neieredzēja no sirds. Disneja darbus un filmas viņa uzskatīja par sliktas gaumes iemiesojumu – kartoniskiem, uzspēlētiem pasaules modeļiem, "lielo pasaules" atdarinājumiem, kas bojā bērnu patieso dabu. Un, protams, cukursaldā 1964. gada muzikālā filma Mērija Popinsa, ko galu galā izveidoja režisors R. Stīvensons, ar svētlaimē dejojošajiem bērneļiem rakstniecei pēcāk burtiski riebās. Ne velti Treversa ilgus gadus atteicās pārdot jebkura sava darba ekranizācijas tiesības Disnejam, jo viņa filmās "taču ir uzzīmēti pingvīni" (Treversas jaunkundzei derdzās animācija). Savukārt Voltam Disnejam par katru cenu vajadzēja noslēgt "dīlu" (darījumu) ar spītīgo Treversu, lai ko tas arī viņam maksātu, – tā bija ne tikai miljonāra principa lieta, bet solījums meitām – nofilmēt viņu mīļāko grāmatiņu.

Filma Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu (oriģinālā – vienkārši Saving Mr. Banks/Glābjot Benksa kungu) ir stāsts par Mērijas Popinsas ekranizēšanas vēsturi. Idejas realizācijā iesaistīti slaveni Holivudas spēki – Disneju tēlo Toms Henkss, Treversu – Emma Tomsone, abi ne tikai Oskara laureāti, bet arī noteiktu kultūras vērtību zīmes – Henkss ar Disnejlendu pārstāv visu amerikānisko, Tomsone – britisko. Taču nav tā, ka viena no šīm kultūrām būtu labāka vai pārāka.

Par filmām un literātiem

Filmas "kā filmē filmas" pasaules kinematogrāfā nav retums. Kulta filmas statusu iemantojis darbs Vampīra ēnā (2000) par to, kā Frīdrihs Murnavs filmē leģendāro Nosferatu. Šausmu simfoniju (1922), no nesenākiem laikiem pazīstama Hičkoks/ Hitchcock (2012), kurā sers Entonijs Hopkinss iejūtas Alfreda Hičkoka "tauku mētelītī" u. c. Zināms sakars ar aktuālo filmu Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu ir arī filmām par "literatūras vēsturi" – bērnu literatūras klasiķiem –, piemēram, Marka Forstera režisētajai "pasakai" par lidojošā zēna Pītera Pena autoru Metjū Beriju Meklējot Nekurzemi/Finding Neverland (2004) un Mis Poterei/Miss Potter (2006) – melodrāmai par bērnu grāmatu ilustrētāju un rakstnieci Beatriksi Poteri u. c.

Paralēli stāstam par nākamās rakstnieces Pamelas Austrālijā pavadīto bērnību, kurā netrūkst teju līdz patoloģijai izkāpinātas mīlestības pret tēvu alkoholiķi, kuru patiešām ar iejūtību spēlē Kolins Farels, Mērija Popinsa ir pilna ekstravagantu tipāžu. Piemēram, mazs šedevrs ir Pola Džamati tēlotais neveiksmīgais bankas klerks. Galu galā izrādās, ka visi Treversas kompleksi – gan tas, ka jaunkundzei nepatīk Disneja ūsiņas, gan, viņasprāt, nicinošā iesauka Pema, kādā Disnejs viņu dēvē, un pat tas, kāpēc rakstniece ir tik ļoti sašutusi par dejojošajiem pingvīniem, – ir saistīti ar pārāk sāpīgām bērnības atmiņām. Tātad beigu galā tā ir filma, kas patiesībā nepavisam nav domāta bērniem.

Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu ***
ASV. Režisors Dž. L. Henkoks. Lomās T. Henkss, E. Tomsone, P. Džamati, K. Farels 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja