Nopietnākus skatītājus ar trenētu humora izjūtu gaida kinoteātrī Splendid Palace, kur (un tikai tur!) demonstrēs 2013. gada spāņu nacionālo hitu – jaunā režisora Daniela Sančesa Arevalo drāmkomēdiju Mana lielā spāņu ģimene/La gran familia española (***) – stāstu par to, kā precas viens no pieciem brāļiem dižģimenē, kurā visi fanātiski mīl senu Holivudas filmu Septiņas līgavas septiņiem brāļiem/Seven Brides for Seven Brothers (1954) – klasisku, bezrūpīgu mūziklu ar dančiem un jaukiem meldiņiem, kura kārtējā svaigā teātra versija apceļo Ameriku.
Smiekli caur asarām garantēti
Spāņu Montero ģimene – atšķirībā no Oregonā mītošās dzimtas – nav tikusi pie septiņiem dēliem ar bibliskiem vārdiem ar A, B, C, D, E, F, G burtu, tie ir "tikai" pieci Montero juniori, taču tas nenozīmē, ka precēšanās trakumā, kas turklāt sakrīt ar dienu, kad Dienvidāfrikā notiek pasaules futbola čempionāta (un Spānijā futbols ir nacionālais svētums) Spānijai izšķirošā spēle, pamatīgu attiecību jezgu nesarīkos arī kāzu viesi un radinieki, arī visi pieci brāļi, kurus vieno ne tikai mīlestība citam pret citu, pret ģimeni, bet arīdzan visādas slepenas romantisko attiecību saites.
Režisora Daniela Sančesa Arevalo meistarība šajā filmā izpaužas prasmē līdzsvarot līdz neprātam komisko ar patiesi dramatisko un smeldzīgo, ekscentrikas un farsa elementus ar sirsnīgu melodramatismu un bez šaubām brīnišķīgajā aktieru ansamblī, kurā pat Latvijas skatītāji atpazīs kādu seju, piemēram, Raulu Arevalo, dullo stjuartu no Pedro Almodovara pikantās komēdijas Esmu uzbudināts. Filma dzimtenē pērn bija ļoti populāra un ir saņēmusi vairākus nacionālos oskarus – balvas Goya. Kā saka, garantēti smiekli caur asarām.
Vairāk par cilvēkiem nekā monstriem
Varētu domāt, ka tieši gados jaunākai auditorijai un pie viena visiem kinofanātiķiem, kam japāņu klasiskās ķirzakfilmas ar Godzillas vai briesmoņa radinieces Godzukas vārdu ir kulta objekts, būtu paredzēts Holivudas grāvējs Godzilla (***), kuru režisējis dikti izslavēto Monstru (2010) autors – britu režisors Gerets Edvardss.
Turpinot filmā Monstri aizsākto tehnoloģiskās perfekcijas metodi, režisors ar kolēģiem tik tiešām ir radījis audiovizuālu meistarstiķi – varu galvot, ka Godzillas rēciens jums ilgi skanēs nakts murgos un filmas izsmalcinātā pelēki sarkano toņu krāsu gamma atmiņā atsauks pēckara labākās retro filmas. Gerets Edvardss pedantiski studējis oriģinālu – pirmo Japānā uzņemto kinogrāvēju ar pašradītu monstru Godzillu, kurš šogad svin 60 gadu jubileju. 1954. gadā filmētā Godzilla japāņiem ir nacionālā lepnuma objekts, un ir ļoti svarīgi saprast – kāpēc.
Simboliski gigantiskais reptilis vai ķirzaks Godzilla iemieso dabas varenos, mežonīgos spēkus, kurus atmodinājuši neuzmanīgie ķēpauši cilvēki – avārija atomelektrostacijā ir cilvēku (ne)darbības un paviršības rezultāts. Un tomēr – monstrs Godzilla ir labais puisis, jo viņš cīnās cilvēku pusē pret citiem savas sugas brāļiem, kuri visu vēlas izdemolēt, lai atriebtos par miera traucējumu. Kāpēc Godzilla palīdz ļaudīm – tas ir atsevišķs un savā ziņā aizkustinošs stāsts.
Svaigajā Godzillas kinostāstā ir gan nopietns family story (drāmas centrā ir zinātnieku ģimene divās paaudzēs, nevis specefekti un briesmoņu efektīgi izraisītais globālais bardaks), gan, saprotams, grandiozas batālijas – ASV armija pret satrakojušamies dabas spēkiem. Turklāt lomās redzēsiet ne tos sliktākos aktierus – pirms piecpadsmit gadiem notikušās elektrostacijas katastrofas un zemestrīces liecinieki būs Braiens Krenstons (no ultraslavenā seriāla Breaking Bad) un franču zvaigzne Žiljeta Binoša, kura diemžēl ātri iet bojā, pašas vīra piespiedu kārtā ieslodzīta radioaktīvajā zonā. Vēl filmā – mūsdienu ainās – darbojas japāņu zvaigznis Kens Vatanabe (Pēdējais samurajs) un divi populāri Holivudas jaunuļi – Elizabete Olsena un Ārons Teilors-Džonsons. Kā redzat, jaunā Godzillas versija ir vairāk par cilvēkiem nekā par monstriem. Kaut gan šāda izdabāšana pieaugušo publikai ar seriozu stāstu par patiesajām vērtībām ir diezgan riskanta, jo grāvēji ar kompjūterģenerētiem briesmoņiem, kas ar vienu astes mājienu noslauka Brīvības monumentu, tomēr ir tīņu vasaras blokbasteru lauciņš. Redzēs, kas sanāks.