Foto: Gunārs Janaitis

Izrādes Kabarē recenzija. Jutekliskuma un baudkāres deficīts

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

8 komentāri

14. jūnijs, 2014, 10:56

Vārds

Pagājušajā nedēļā noskatījos "Smiltāju mantiniekus". Cerēju, ka reiz Roga pratusi iestudēt, jo izrāde tik ļoti slavēta. Atkal babeņu bari masu skatos, bļaurība, kad pietiktu ar pusbalsi un jebkādas loģikas trūkums darbībā. Jančevska ar grābekli bada lupatas, paceļ, nomet, tas laikam ilustrē seno latviešu darba tikumu.

Atbildēt
3
0

13. jūnijs, 2014, 22:52

Peonijas birst

Roga tomēr pārāk špikojusi no filmas,bet viņas pašas versijas par "Kabarē"izskatās,ka nemaz nav.Dīvaini.Tad nevajag tādam darbam ķerties klāt,es arī neuztvēru,kas tad ir šī darba aktualitāte 2014.gadā???

Atbildēt
3
1

14. jūnijs, 2014, 9:26

Jasmīni arī

Mākslinieks iet laikam pa priekšu. 2014.g. aktualitāte ir notikumi Ukrainā. "Kabarē" radītāji to jau paredzēja, Roga uztvēra, bet iestrādāt tik samākslotā veidā nejaudāja.

12. jūnijs, 2014, 12:22

mūrnieks

Tēla deficīts, ko būvē no iekšpuses, ar fasādi varētu samierināties. Pārāk daudz olu bez dzeltenuma. Vīrs, par kuru filmu noskatījos, tāds kā pazaudējies. Viena no dāmām, kas izteicās lentē, sacīja: Ja ir maza patikšana, tad vienkārši nav. Bet Leo un Blaumanis taču bija. Tad vēl dāmas dzīves draugs skubināja uz redzamāku/ formulējamāku aktivitāti, bet Vezuvs jau darbojas neatkarīgi no kolēģu spriedumiem. Būtu vairāk uzmanījis pulti, kas pašu vada. Es nemaz neizprotu kā saudzīgi izteikties par režisori, kura, lai darītu vai runātu, ko klajā palaizdama, rādās kā jau pilna saimniece "glābējsilitē". Skaidrs, ka ar žēlīgumu un jūtu pārpilnību vien dzīvot un valdīt grūti, bet filmas varonis pateica trāpīgu frāzi: disciplīnas pamatos trūkst, citiem vārdiem,"kur kārtības trūkst, tur bez visas jaukšanas juceklis sanāk". Un vēl- NT iekšējā/ mākslinieciska rūpe nav uzdevumu augstumos, Smiļā leģendās lasīju, ka Mārtiņš Zīverts savas lugas pirmizrādē skurinājies; Ja tā kalponītes ( no lieka iespraustās) vēl vienreiz uznāks, es viņas nošaušu. Par liekumu šoreiz nav runa, velti muti nedzesēšu, bet, ka Melbārdi un Ančevski iespundē abos sastāvos- vienā gadījumā lomā, otrā dancot- dziedātājos. Ne tikai Kabarē, bet bez atelpas un pārtraukuma,kur nav slinkums ekspluatēt. Kas paliek pāri- vēlēšanās uzzināt cik laimīgi viņi paši jūtas, vai alga, kas atkarīga no ķeksīšiem darbu uzskaitē, ir vērā ņemama, ja to samēro ar izšķiesto laiku un radošajiem spēkiem. Vēlu aktieriem atrast un saudzēt savu attiecību telpu, vienīgi izrāžu laikā skatītājus talantīgi mānot, ka viss ir kārtībā. Ko mēs paši? Ar savu attieksmi un pašaudzināšanos atbalstīsim!

Atbildēt
3
0

13. jūnijs, 2014, 8:51

Vārdam< piebilde

Gluži tā Ančevskis neteica. Aktieris vari izteikt savu negatīvo attieksmi pret izvirzīto uzdevumu, pret materiālu, bet ne UZ SKATUVES izrādes laikā, tāda bija doma. Tā ir ētika un nevar Aināram nepiekrist, tā pret savu darbu un skatītājiem attiecas jebkurš mākslinieks ar sirdsapziņu, ar cieņu pret sevi un skatītājiem.

13. jūnijs, 2014, 6:36

Vārds

Ļoti labs raidījums par Ančevski. Nepiekrītu viņam vien tajā, ka nedrīkst demonstrēt attieksmi, ka iestudētā izrāde ir sūds. Ja vairāki atļausies to demonstrēt vai atklāti teikt, tad kapustņiku taisītāji nedaudz pierausies.

12. jūnijs, 2014, 23:01

Vārds

Trāpīgi teikts. Patiesu talantu nodrillēšana līdz spēku izsīkumam ir šausmīga nelaime gan NT, gan Dailē. Kapustņiku autoriem vajadzētu pakonsultēties, pie Gata Šmita, kurš prot uztaisīt lieliskus masu skatus no pieciem aktieriem.

12. jūnijs, 2014, 0:55

Ameba

Kultūras ministriene " Sastrēgumstundā" patosaini svīda idejas par Latviju kā Ziemeļvalstu kultūras centru un tiekšanos pēc izcilības... Bet tā tiekšanās ir blefs, jo regulāri netiek pamanīts, ka pat Nacionālas nozīmes teātra glancētais kapustnieks prezentē jau pierasto necilības un atpalicības piegaršu. Nekāds tāds skrējiens pa priekšu nesanāk.